Reportāža: Papes un Jūrmalciema piekraste būvniecības spiediena ēnā

Jūrmalciema iedzīvotāji satraukušies, vai šis zvejniekciems nepiedzīvos Papes scenāriju. Lietuvai pieder krietni mazāka jūras piekrastes zona, ar ko arī izskaidrojama interese par īpašumiem Latvijā. Piemēram, Papē vairākus projektus aizēno nelikumīgas darbības. Šī negatīvā pieredze dara uzmanīgus Jūrmalciema ļaudis, kad viņi uzzina par kāda Lietuvas pilsoņa ieceri savā īpašumā „Astras” izveidot laivu nomu. Pagaidām šim detālplānojumam ir viens negatīvs atzinums no Valsts Vides dienesta (VVD).

Kāpēc latvieši pārdod savas mājas?

"Kāpēc latvieši paši pārdevuši savus īpašumus un aizmukuši? Es to nesaprotu. Ja mums kādam ir īpašums, to tik vienkārši nepārdod. Redz, cik te mājas pārdotas. Arī atļauj būvēt divstāvu un trīsstāvu ēkas, teica, taču, ka neļaus. Kāpēc būvē? Pasaki man!” retoriski jautā lietuvietis Eidukas, kurš dzīvo Papē un oficiāli reģistrējis savu viesu māju, uzdod pašu būtiskāko jautājumu - kāpēc latvieši paši pārdod savus īpašumus?

To, kāpēc zemi pārdevusi, stāsta kāda Jūrmalciema iedzīvotāja.

„Ir, ir pārdots. Citādi nevarēju savu māju izremontēt," viņa saka. "Pārdevu Latvijas iedzīvotājam, kas nodarbojas nekustamiem īpašumiem. Viņam te daudz [īpašumu]," uzsver iedzīvotāja.

Piemēram, Papē vairāk nekā puse no īpašumiem pieder cittautiešiem. Iemeslus skaidro Rucavas novada domes priekšsēdētāja Irēna Šusta. "Salīdzinot ar 1970. - 1980. gadiem, uzņēmējdarbība vai saimnieciskā darbība Papē ir krietni sašaurinājusies. Tāpēc arī vietējiem iedzīvotājiem nav bijušas iespējas nopelnīt savu iztiku, viņi savus īpašumus ir pārdevuši," saka Šusta. "Kam ir pārdevuši? Pārdevuši tiem, kas var vairāk par to samaksāt.

Diemžēl pirktspēja un finansiālās iespējas ir bijušas lielākas lietuviešiem un vāciešiem," viņa atzīst.

Pape - mazā Lietuva

Jūrmalciems atrodas tālāk no Lietuvas pierobežas un tur lietuviešu ir ievērojami mazāk, taču rosība jūtama arī šajā zvejniekciemā.

Par to, ka kaimiņzemes ļaudis izrāda interese par piejūras zemēm, apstiprina arī Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. „Mēs, latvieši laikam nenovērtējam savu zemi, savu jūras malu. Mums liekas kā filmā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” - dažs labs visādas valodas sagrābstās, bet dzimto valodu nevar iemācīties," norāda Petermanis. "Liekas, ka tā paradīze ir kaut kur tālu prom silto jūru malā. Savukārt lietuvieši to ir novērtējuši, tas nu ir nenoliedzami.  Man jau liekas, ka tā lietuvietim ir pat tāda nacionālā rakstura īpatnība – ja ne vasaru pavadīt jūras malā, tad māju  vai īpašumu iegādāties. Cik tad Lietuvā ir tā jūras mala, no Klaipēdas līdz Lietuvai – tie ir aptuveni 40 kilometri.

Protams, ka lietuviešiem ir interese par piejūras zemēm. Papes ciems šobrīd ir mazā Lietuva. Vai Jūrmalciems būs nākamā? Jautājums, ko var darīt?” uzsver Nīcas novada domes priekšsēdētājs.

Sākumā laivu novietne un pēc tam jau privātmāja

Pārdot un pirkt nevienam nav aizliegts. Jūrmalciemā ik pa gabalam redzami uzraksti – "Pārdod". Zemes gabalu pārdod arī netālu no Jūrmalciema iedzīvotājas Kristīnes Jurjānes īpašuma.

„Tie stāsti ir dažādi. Ir arī tik dramatiski, ka cilvēki "treknajos gados" paņēmuši milzīgus kredītus un, pienākot "trekno gadu" beigām, vairs nespēj tos atdot un nākas māju un zemi atdot bankai," pauž Jurjāne.

"Pēc tam no bankas tā zeme pāriet tam, kurš pirmais gadās rindā. Tas nav viss saistīts tikai ar vietējo biznesu. Piemēram, man tepat blakus var viena īpašnieka vietā dabūt uzreiz četrus, jo tik vienkārši zemes zonējumu var transformēt no viensētas apbūves uz ciema apbūvi. Man atkal rodas jautājums, vai es te varēšu pavadīt laimīgas vecumdienas, vai nē?! ” retoriski vaicā Jurjāne.

Viņa īpašumu Jūrmalciemā iegādājās pirms 15 gadiem. Tas ar senatnīgo koka apbūvi iekļaujas piekrastes ainavā. Sētā uzslējusies autentiska klēts, kas atvesta no Rucavas un paglābta no postažas. Varētu pat teikt, ka pie mājas sliekšņa zied neskarta piekrastes pļava, sētu ieskauj ceriņi un ziedošas ābeles. Blakus šim īpašumam atrodas ceļš, kas ved uz viņas kaimiņa, kāda Lietuvas pilsoņa īpašumu, tāpēc arī Jurjāne saņēmusi personīgu uzaicinājumu piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par īpašumu „Astras”.

Vairāk iedziļinoties projektā, radušies arī jautājumi. „Sāku pētīt, kas tas ir par projektu, ar ko man tas draud, tieši tāpēc, ka tas ir ļoti tuvu manai mājai. Šobrīd to sauc par laivu novietni (sporta laivu nomas vieta)," viņa klāsta.

"Šajā vietā, kur mēs atrodamies, neko citu būvēt nedrīkst. Te nedrīkstētu būt personīga māja, bet, kā es saprotu, tad likumi ir tādi, ka sākumā tu vari uzbūvēt laivu novietni, bet pēc kāda laika to var transformēt par kādu citu teritoriju un mainīt apbūves noteikumus," pauž Jurjāne.

Tikmēr Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis skaidro, ka pašvaldībā spēles noteikumus nosaka teritorijas plāns. Konkrētajā vietā tā ir dabas un apstādījumu teritorija, kur var attīstīt tūrisma pakalpojumus vai ko citu, tikai ne celt dzīvojamo māju vai viesu namu, taču tas ar nenozīmē, ka viss ir akmenī kalts, to tiešām var mainīt, ja vien lokālplānojums, kas jāapmaksā īpašniekam, nav pretrunā ar pašvaldības attīstības dokumentiem. „Ja īpašuma vēlamā izmantošana nav pretrunā ar to lietošanas mērķi, kas ir apkārt. Turpat netālu ir dzīvojamās mājas, ir iespējami viesu nami, tad nav pretrunas, pašvaldībai nav pamata kaut ko aizliegt," uzsver Petermanis.

Pagaidām lācis vai precīzāk sakot būvniecība vēl ir tālu mežā, jo notiek detalplānojuma izstrāde. Negatīvu atzinumu īpašuma „Astras” detālplānojuma  pirmajai redakcijai sniedzis tikai Valsts vides dienesta Atļauju daļas vadītājs Andis Strungs. „Mēs esam konkrēti norādījuši, ka nav izpildītas mūsu prasības attiecībā uz vides aizsardzību," saka Strungs.

Skaistas mājas un likumiski apšaubāma būvniecība

Nīcas novada domes teritorijas plānotāja Evita Kalēja skaidro, ka viens no iebildumiem ir laipa, ko plāno veidot pāri biotopiem, lai nokļūtu līdz jūrai. Ņemot vērā lielo Jūrmalciema iedzīvotāju interesi par šo projektu, jo rīkota pat īpaša sapulce, šim objektam gaidāma vēl viena sabiedriskā apspriešana. „Detālplānojumam būs pilnveidota redakcija, kurai noteikti organizēsim sabiedrisko apspriešanu, kur visi iebildumi, arī cilvēku, ja tie ir likumiski. Tad vēlreiz prasīsim VVD atzinumu," pauda Kalēja.

Nīcas novada domes priekšsēdētājs skaidro, ka ir jāpanāk kompromiss ar VVD, pretējā gadījumā šo detālplānojumu var arī neapstiprināt. Taču skaidrs ir viens, lielā mērā atbildība par ciema nākotni gulstas tieši uz pašvaldības pleciem. „Ir, protams, būvinspektoram tiesiskais mehānisms, kā rīkoties šādās situācijās, kad īpašumu izmanto savādāk nekā noteikts detālplānojumā vai neatbilst teritorijas izmantošanas mērķim," saka Petermanis. "Situācija nebūs viegli konstatējama, piemēram, tur ir vairāk vai mazāk viesu, kuri tur kaut ko dara. Varbūt tie ir brālēni, kas atbraukuši paciemoties. Mehānisms ir, viegli nebūs to kontrolēt. Tas ir pašvaldības pienākums nodrošināt un izsekot līdz tam, lai nebūtu pārkāpumu no zemju īpašnieku puses," uzsver Petermanis.

Šusta stāsta, ka Pape jau ir slavena ar šādiem gadījumiem, kad privātmājas tiek izmantotas viesu izmitināšanai. Daudz nopietnāki ir būvniecības pārkāpumi. „Laikam lietuvieši ir kreatīvāki, ne šī vārda labākajā nozīmē. Viņi cenšas apiet spēles noteikumus un tādēļ šīs situācijas veidojas," viņa saka.

Papes piemērs liecina, ka situācijas ir ļoti dažādas un sarežģītas. Latvijas Radio ir vietā, kur vienuviet var redzēt, kā laika zobs saēd vienu no senajām zvejniekciema viensētām. turpat blakus pavisam netālu no jūras krasta top moderns arhitektūras paraugs ar niedru jumtu līdz pat zemei. "Tā īpatnība ir tāda, ka viena fasāde beidzas pie kāpu aizsargjoslas, bet otra pie gruntsgabala. Tā kā tas gabals ir trapecveidīgs, tad arī māja ir trapecveidīga. Vienā galā nedaudz vairāk par četriem metriem, otrā galā vairāk nekā divi metri, garums aptuveni 40 metri," uzsver Rucavas novada domes deputāts Guntis Rolis.

"Uz Nidas pusi vēl viens sarežģīts objekts. Uzskatāms piemērs, kā agrāk lietas kārtotas. Māja ir ļoti skaista, bet likumības tur trūkst," viņš piebilst.

Roli papildina Šusta. "Pašvaldība ir ierauta tiesu procesā. Risinājuma tam vēl nav," viņa saka.

Kāpās uzstādīts vagoniņš. Vai likumīgi? Nav zināms

Vēl šogad Papē apturēta patvaļīga būvniecība īpašumā „Šalkas”, kur nodarīts nopietns postījums dabai. Postaža ir acīmredzama, jo objektā mētājas būvgruži.

„Novadam nekas nebūtu iebilstams pret būvniecību atbilstoši likumam. Jautājums, ka būvējot šo ceļu, izpostīta zemsedze, nekorekti veikti darbi. Tā ir visatļautība. Mēs arī neesam mācējuši paprasīt, ja neprasa, tad arī neizmanto iespēju paprasīt," saka Rolis.

Agrāk Rucava izmantoja Apvienotās būvvaldes pakalpojumus. Lai ātrāk varēt reaģēt uz dažādām nelikumībām, pašvaldībā ir izveidota sava Būvvalde, bet tagad tās funkcijas apdraud jaunie vispārīgie būvnoteikumi, uzsver pašvaldības vadītāja. „Būvinspektoram aizliegts stāties darba tiesiskajās attiecībās ar būvkomersantu un sniegt būvniecības pakalpojumus. Nu, nav visas pašvaldības tik lielas, lai būtu vajadzība uz pilnu likmi algot būvinspektorus, arhitektus. Jaunā likuma skaidrojums ir tāds, ja cilvēks strādā kādā privātā uzņēmumā, viņš nevar šīs funkcijas pašvaldībā veikt. Saskaramies ar to, ka nav iespējams šādus speciālistus darbam piesaistīt," pauž Šusta.

Kad veidojām savu būvvaldi, šādas prasības vēl nebija, skaidro pašvaldības vadītāja. Izmaiņas stājušās spēkā pagājušā gada oktobrī. Nīcas novadā šādu problēmu pašlaik neesot, turklāt novadā pašiem sava būvvalde ir jau no 1990. gadu beigām. Gan Papē, gan Jūrmalciemā ir daudz aizsargājamu teritoriju, kur būvēt vispār ir aizliegts.

Latvijas Radio novēroja, ka, piemēram, Jūrmalciema kāpās uzstādīts konteinera tipa vagoniņš. To, vai tas tur uzstādīts likumīgi, pašvaldības vadītājs solījās noskaidrot. Nīcas novada pašvaldība arī solās Jūrmalciema ļaudis aktīvi informēt par būvniecības projektiem, kas gaidāmi ciema teritorijā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti