Reportāža no pierobežas: Domā un runā krieviski, bet prokrieviskas aktivitātes nemana

Nedēļu pēc valsts svētkiem Latgales pašvaldībās atšķirībā no citiem reģioniem svētku atribūtus novākt vēl nesteidzas. Pie domēm, pagastu pārvaldēm un skolām daudzskaitlīgi plīvo valsts karogi, bibliotēkās un kultūras namos izstādīti nacionālajai tematikai veidoti skolēnu darbi un literatūra.

Taču patriotisms vairāk ir redzams, nevis saklausāms cilvēku valodās. Latgalē gan iztiek bez radikālām prokrieviskām aktivitātēm, jo pēc tādām varbūt īsti nemaz nav vajadzības – krievu valodā pierobežā gan runā, gan domā. Drīzāk pat pretēji – vēlēšanu, valsts svētku un Ukrainas notikumu iespaidā biežāk uzplaiksnī viedokļu sadursmes par to, kā tur apspiežot cittautiešus.

Viss notiek krieviski

Darbdienas vēlā pēcpusdienā Krāslavas novada Varavīksnes vidusskolā pie sētas ieejas vispirms Latvijas Radio sastop kādu saimnieciskā dienesta darbinieci. Viņas raizes, dzīvojot Krāslavā, atklājas bez īpašas tincināšanas.

Te visi krieviski runā – "točna" [tiešām – krievu valodā] es saku. Drīz vispār izmirs visi tie latvieši. Visi krieviski "dajot" [runā – krievu valodā] un "vsjo" [viss – krievu valodā]. "Jei bogu" es latviete runāju krieviski un aizmirstu to [latviešu] valodu,” stāsta kāda Krāslavā sastapta skolas apkopēja.

Kā liecina jaunākie tautas skaitīšanas dati, Krāslavā no 9100 iedzīvotājiem mazliet mazāk nekā puse ir latvieši. Otru krāslaviešu daļu veido krievi un baltkrievi, kuru skaits pēdējo desmit gadu laikā gan sarucis straujāk par latviešiem. Taču cilvēkos par latviskuma vairošanos nekas neliecina, novērojusi Varavīksnes skolas apkopēja. „Atnāku uz veikalu un runāju latviski un visi uz mani šitā – skatās, ka "budto" [it kā – krievu valodā] es no ārzemēm būtu atbraukusi. Vajag vairāk latviski runāt – kas šitā – visu laiku krieviski (..),” saka apkopēja.

Pašvaldības pārstāve: Aģitācija skolās – mediju izdomājums

Varavīksnes skola ar pustūkstoti audzēkņu ir vistālākā vidusskola Latvijas austrumos, tajā skolēni mācības apgūst divās plūsmās – latviešu un krievu. Pirms pāris nedēļām Varavīksnes vidusskola medijos minēta kā atvērta vieta Krievijas politikai draudzīgu viešņu uzņemšanai. Skola no Latvijas prokrieviskajām partijām saņemot ziedojumus, pretī dodot iespēju politiķiem publiski uzstāties ar apgalvojumiem, ka Latvija nekad nav bijusi okupēta. Izglītības iestādē sastaptie skolēni tāpat kā administrācija gan tādas aktivitātes noliedz. Arī Ričards un Elvis no desmitās klases. „Skola kā skola. Tiešām normāli ir viss. Piedalāmies konkursos (..),” stāsta viens no jauniešiem. Starpbrīžos gan vairāk tiek runāts krievu valodā, jo ir skolēni, kuri nezina latviešu valodu.

Tie ir mazākumtautību cilvēki un loģiski, ka savā starpā viņi runā dzimtajā valodā, jo tā ir krievu skola,” saka Krāslavas novada domes Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Miglāne. Viņa krievu valodu skolā sauc par pašsaprotamu. Politiskajām aģitācijām gan durvis esot slēgtas, bet pa kādam deputātam atbraucot, lai pastāstītu par savu dzimto kultūru.

Prokrieviskas aktivitātes Krāslavas novada skolās esot plašsaziņas līdzekļu izdomājums, nekādu draudu nav, apgalvo Lidija Miglāne. „(..) Viņi nav nekādi iebraucēji un viņiem ir nedaudz cita attieksme. Jā, viņi runā krievu valodā, (..) bet viņiem ir cita attieksme. Ja nav darba latvietim, tad nav darba arī citas tautības pārstāvim,” saka Miglāne.

Aptiekas vadītāja: Krievi nav toleranti pret citu uzskatiem

Citās un daudz kategoriskākās domās ir no Krāslavas nepilnu 70 kilometru attālās Maltas aptiekas vadītāja Anna.

Aptieka atrodas Daugavpils – Rēzeknes šosejas malā, un darbdienas vidū pircēju tur netrūkst. Prasa lielākoties zāles pret saaukstēšanās kaitēm. Un prasa krieviski. „Zelta vārdi – šeit bija un ir labāk krievam – visādos viedokļos. Šeit cilvēki [citi - nekrievi] ir ļoti toleranti. Ja tā nebūtu, tad krievu tik daudz nebūtu. (..) Viņiem [krieviem] šeit ir ļoti labi. Šeit ir lojāli un toleranti [nekrievu] cilvēki, kas vienmēr ir cienījuši citu uzskatus. Krievi gan nē. Krievi kā tādi iekarotāji – es te esmu pats galvenais!” stāsta Anna.

Kaut arī lēni, tomēr situācija uzlabojoties līdz ar paaudžu maiņu. Taču ērtā dzīvošana Krievijas informatīvajā telpā, kur tajā skaitā Ukrainas notikumi tiek atspoguļoti Kremlim pazemīgās toņkārtās, vecajai paaudzei ļauj vairāk izplest plecus, novērojusi aptiekāre.

Lai nu kādā „čuhņā”, „ģerevņā” [miestā – krievu valoda] viņš būtu dzīvojis un mucā audzis un pa spundi barots, tomēr viņš dzird, ka pasaulē ir ne tikai krievu valoda (..),” viņa saka par jauno paaudzi. Savukārt vecā paaudze – „viņi jau tomēr dzīvo tādā pārliecībā, ka mēs vienīgā, īstā nācija. Visi, kas nerunā tajā valodā, ir tie sliktie – mēs te esam atbraukuši, tātad mēs te ievedīsim savu kārtību. Viņš nodzīvojis savus 60 gadus Latvijā un nemāk pateikt „labdien!”. Viņš ir stulbs? Glups? Vai tomēr tā, kā es saku?” norāda Anna.

Kamēr nerunā par politiku, dažādu tautību ļaudis itin draudzīgi sadzīvo arī Ciblas pagastā.

Pensionārs Jānis Žeivots no Ciblas Rēzeknē ieradies uz šoferkursiem. Arī viņš noraizējies par dominējošo krievu valodu visapkārt, bet atzīst – nekādu prokrievisku aktivitāšu pagastā nemana. „Es pagaidām neko nejūtu, kamēr nesastrīdas. Kad sastrīdas, tad es esmu fašists (..),” saka Žeivots.

Zilupes mēra vietnieks: Te dzīvo tieši tādi paši cilvēki kā citur Latvijā

Ciblas iedzīvotājam oponē netālās Zilupes mēra vietnieks Vitālijs Vaļdens („Saskaņas centrs”). Pilsētiņa atrodas vistālāk uz austrumiem - 300 kilometru no Rīgas pašā austrumu pierobežā. Pie glīti atjaunotās novada domes ēkas arī nedēļu pēc valsts svētkiem statīvā plīvo vairāki Latvijas karogi. Tomēr tikpat pamanāms, ka visu privātmāju televīzijas antenas vērstas Krievijas virzienā. Zilupē no 1600 iedzīvotājiem tikai piektā daļa ir latvieši.

Tomēr Vaļdens saka, ka „Zilupē dzīvo tādi paši cilvēki kā visā Latvijas teritorijā”. „Gan mūsu jaunatne runā perfekti latviski (..),” saka Vaļdens.

Vaļdena apgalvojumam par latvisko gaisotni novadā grūti apstiprinājumu rast vietējā bibliotēkā. Tās vadītājai Nadeždai Ļemeševai lūdzu nosaukt lasītākos laikrakstus. Viņa min „Argumenti i Fakti”, „Vesti” un „Ludzas Zeme” gan latviešu, gan krievu valodā, kā arī citus krievu valodā rakstošos laikrakstus.

Daugavpili prokrieviska aģitācija pāršalc periodiski

Atšķirībā no Latgales lauku novadiem, kur liela daļa gan runā, gan domā krieviski un tāpēc iztiek bez skaļām prokrieviskām aktivitātēm, aģitācijas vēsmas ik palaikam pāršalc lielāko pilsētu Daugavpili. Tā novērojusi Daugavpils Universitātes vēstures zinātņu doktore, Latgales pētniecības centra un vietējās latviešu biedrības vadītāja Genoveva Barkovska.

Viņi nav nekādā partijā vai politiskos grupējumos, taču viņi darbojas caur trešajām personām. Daugavpils ir sadalīta mikrorajonos, kur ir savi cilvēki, kas veic šo aģitācijas darbu – nemanāmi, pavisam klusām (..),” stāsta Barkovska.

Viens tāds aģitētājs, vīrietis spēka gados, nupat valsts svētkos Barkovsku apciemojis Latviešu biedrības namā. Viņa stāsta, ka vīrietis interpretējis tiktāl Latvijas vēsturi, ka vienmēr te ir valdījuši krievi un viņu kņazi.

Daugavpils Universitātes pētniece skaidro – tādām aktivitātēm pašlaik ir auglīga augsne dzirdīgu ausu atrašanai. Skaudrie bezdarba rādītāji, iedzīvotāju aizbraukšana un notikumi Ukrainā. Barkovska arī ilustrē, ka Daugavpilī katrai mazākuma tautībai ir pa vienai nevalstiskajai organizācijai. Bet krieviem – pat piecas biedrības.

Krievijā ir attīstība, taču nav skaidrs, kur labāk dzīvot – Latvijā vai Krievijā

„Kāda starpība - dzīvojam Eiropas vai Krievijas nomalē?” tā saka viens no aktīvākajiem krievu tiesību aizstāvjiem Daugavpils Krievu kopienas priekšsēdētāja vietnieks Jevgēņijs Drobots. Viņš ir aktīvs 9. maija svinību rīkotājs, krievu skolu un krievu kā otrās valsts valodas aizstāvis, agrāk zināms arī kā kaismīgs Komunistiskās partijas biedrs. Aktīvajā politikā nepilsoņa statusa dēļ nav piedalījies, taču gana čakli to veidojis aizkulisēs.

Daugavpilī Drobotu sastopam ikdienas steigā uz ielas, kur garām traucas tramvaji. Pēdējos gados ceļu segumā, tramvaju satiksmē un publiskās ēkās Daugavpilī ieguldīts desmitiem miljonu eiro. Taču Drobota pārliecība par pilsētas un valsts stagnāciju nav salaužama. "Protams, es neņemtos teikt, ka Krievijā dzīvot ir labāk. Taču nešaubīgi varu teikt, ka Krievija pašlaik attīstās. Tur parādās perspektīvas. Diemžēl Latvijā tādu nav, Latvijas un arī Eiropas attīstība ir nobremzējusies. Bet Krievija aug! Šad tad esmu Krievijā, un pilsētās man rādītāji ir ceļamkrāni. Ja notiek celtniecība, tātad – ir attīstība. Bet atrodiet Latvijā, Daugavpilī kaut vienu ceļamkrānu!

Tāpēc teikšu tā – perspektīvas Krievijā ir labākas, taču es neteiktu, ka dzīvot tur ir labāk,” salīdzina Drobots.

Viņš gan apgalvo, ka nekādas īpašas prokrieviskas aktivitātes neveic. Varbūt tādām nemaz nav jēgas, jo liela daļa Latgalē jau tāpat dzīvo austrumu kaimiņvalstu informatīvajās telpās.

Daugavpils Universitātes pētniece Barkovska gan uzsver – kritiskā situācijā propagandai padotos tikai neliela daļiņa.

Bet valsts ieguldījums situācijas uzlabošanā varētu būt ne tikai runas par integrāciju, bet pirmkārt vismaz iespēja redzēt Latvijas Televīziju visā Latgalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt