Prokuratūra advokātu acīm – vāja, ļauj slinkot policistiem un uzelpot pārkāpējiem

Prokuratūra šo gadu sāk ar piecu prokuroru atlūgumiem un rekorddaudz aizgājušiem prokuroriem pagājušajā gadā. Ģenerālprokuratūrā vērtē, ka tā ir pieredzes aizplūšana, taču, no otras puses, tā ir iespēja sevi pierādīt jauniem prokuroriem. Tikmēr eksperti un advokāti norāda, ka prokuratūra jau patlaban nav stipra, tāpēc tai jāgrib un jāspēj mainīties.

Vēsts, ka pērn prokuratūru pametuši rekorddaudz prokuroru, turklāt šā gada pirmajās dienās jau pieteikušies pieci aizgājēji, liek jautāt – cik tad īsti stipra ir mūsu prokuratūra, kas, no vienas puses, uzrauga policijas darbu, lai lietas izmeklētu jēdzīgi, bet, no otras – uzņemas atbildību tiesai aiznest tādus pierādījumus, kas ļaundarus ļauj saukt pie atbildības, nevis tos attaisnot.

Neskaidrības likumā, nepārliecināta tiesa un nesagatavojies prokurors?

Aizvadītā nedēļa nāca ar tiesas lēmumu attaisnot Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku. Iepriekš Valsts kontrole apjomīgā revīzijā bija atklājusi, ka nelietderīgu lēmumu dēļ valstij radīti gandrīz 600 tūkstošu eiro zaudējumi, bet vēl vairāk par pusmiljonu eiro izlietots nepamatoti aizliegtos ziedojumos un nelikumīgās prēmijās. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas attaisnojošais spriedums ļāva uzgavilēt ne tikai abiem apsūdzētajiem, kas izsprukuši no prāva naudas soda un aizlieguma ieņemt pašreizējos amatus. Tūlīt pēc tiesas lēmuma arī brīvostas saimniece Rīgas dome nekavējās paziņot, ka revidentu pārmetumi ostai ir drīzāk emocionāli, nevis balstīti likumos.

Tiesnese Aija Āva savu lēmumu pašlaik nekomentē, aizbildinoties ar aizņemtību pilna sprieduma rakstīšanā. Iepriekš Latvijas Televīzijai Āva lakoniski izteicās, ka aizliegums krīzes laikā maksāt prēmijas neesot viennozīmīgi traktējams. Vienlaikus viņa akcentēja, ka tas ir tikai pirmās instances lēmums: «Pirmās instances tiesas ieskatā notiesāt personu par tādas normas pārkāpumu, par kuras saturu ir nepieciešamas ilgas, garas un sarežģītas juristu diskusijas, nav pamatoti.»

Tikpat bikli kā tiesnese Āva runā arī Loginova un Pečaka apsūdzētājs prokurors Artis Kļaviņš. Taču viņš ir pārliecināts, ka likums skaidri pasaka – prēmijas maksāt nedrīkstēja. Tādēļ arī tiesas spriedumu Kļaviņš pārsūdzēšot. «Katrā ziņā nekādi pozitīvi spriedumu es vērtēt nevaru. Tā kā neesmu ar to apmierināts, pārsūdzības ticamība ir ļoti augsta! Es kā apsūdzības uzturētājs uzskatu – tajā brīdī bija pietiekami skaidra norma, ka tāda darbība (prēmiju izmaksa) ir neatļauta,» skaidro prokurors Kļaviņš.

Artis Kļaviņš darbu prokuratūrā sāka tieši pirms četriem gadiem. Iepriekš viņš bijis izmeklētājs policijā un Valsts ieņēmumu dienestā. Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vērtējumā tāds prokurors vēl nav pieredzējis. «Cilvēku skaits prokuratūrā ir pietiekams, bet šiem cilvēkiem [no jauna pienākušajiem] vēl nav attiecīgas pieredzes, lai viņus uzskatītu par pieredzējušiem prokuroriem,» saka Kalnmeiers. Par pieredzējušiem viņš sauc prokurorus ar vismaz piecu gadu pieredzi.

Mazāka pieredze ir ap simt prokuroru, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem.

«Tas ir darba lauks, kurā jāiegulda lieli resursi apmācībai un profesionālai sagatavošanai. Bez pieredzes diemžēl nevar panākt to vēlamo kvalitātes līmeni, kādu gribētos redzēt,» atzīst Kalnmeiers.

Advokāts: Prokuratūra pašlaik ir vāja

Gatavojot šo raidījumu, Latvijas Radio uzrunāja ne tikai virkni nozares ekspertu, bet arī no prokuratūras aizgājušus prokurorus. Visiem sarunas gaitā arī tika vaicāts, vai viņu ieskatā prokuratūra patlaban ir stipra. Apstiprinoši neatbildēja neviens. Pat ģenerālprokurors Kalnmeiers drīzāk runāja par apmierinošu darba kvalitāti, nevis piesauca teicamus vai izcilus rezultātus.

Zvērināts advokāts un augstskolas «Turība» mācībspēks Artūrs Zvejsalnieks, kurš pats reiz bijis policijas izmeklētājs, saka tieši – prokuratūra pašlaik ir vāja. Un lielā mērā to ietekmē ārkārtīgi zemā izmeklēšanas kvalitāte. «Tajā pašā laikā tieši prokuratūra ir tā institūcija, kam šī izmeklēšanas kvalitāte ir jānodrošina un jāuzrauga. Rezultāts ir tāds, ka pašlaik

pati prokuratūra no policijas izmeklēšanas kvalitāti neprasa, tāpēc lietas, kas nonāk tiesā, ir ar tiešām ļoti zemu izmeklēšanas kvalitāti,» norāda Zvejsalnieks.

Tādēļ gan prokuratūru, gan policiju advokāts atturas saukt par stiprām, drīzāk tieši pretēji – par vājām.

Zvejsalnieks arī vērtē, ka policija un prokuratūra pašlaik tiek galā tikai ar vispārējām kriminālām darbībām, piemēram, zādzībām, laupīšanām un vardarbības gadījumiem. Savukārt ekonomisko noziegumu autori var justies nekontrolēti.

«Izmeklēšanā ļoti daudz resursu tiek tērēts ļoti sīkām lietām. Man pašam praksē jau trīs gadus velkas lieta par trīs desas luņķu zādzību no veikala «Maxima», lai gan tie ir jau atdoti atpakaļ ar nulles zaudējumiem. Latvijā ir ļoti slavena lieta, kurā izmeklē 17 santīmu vērta buljona kubiciņa zādzību. Pašlaik man jau otro gadu tiesā ir lieta par 1994.gada zādzību veikalā «Gerkens & Co», ja kāds tādu vēl atceras. Tādu lietu ir daudz – simtiem katru dienu!» piemērus uzskaita Zvejsalnieks.

Tikmēr lietām, kur šķetināmas nopietnas un sarežģītas shēmas, reiderisma gadījumi un krāpšanas, resursu nepietiek.

«Un šādi krāpnieki strādā nesodīti un neviena netraucēti. Kaut vai tajos pašos maksātnespējas procesos – kādi zaļi brīnumi notiek, kādas naudas no zila gaisa tiek sabāztas kabatās,» saka Zvejsalnieks, norādot, ka nav dzirdēts par krimināllietām, kurās kāds būtu notiesāts.

Advokāti: Prokuratūra nepietiekami uzrauga policiju

Zvejsalniekam piekrīt arī advokāts Saulvedis Vārpiņš, kas līdz valsts neatkarības atgūšanai pats pabijis prokurora amatā. Vārpiņš uzskata, ka prokuratūra ne tikai vāji īsteno apsūdzības darbu, bet arī nepietiekami uzrauga policiju.

«Esmu redzējis tādas lietas, ka prokurors aiziet uz tiesu un nav iepazinies ar lietas materiāliem – mēs sākam atskaņot lietas ierakstus, ko prokurors iesniedzis kā pierādījumus, viņam sāk trīcēt rokas, kad izdzird tos tekstus. Tas ir kaut kāds absurds!» prokuroru darbu ilustrē Vārpiņš.

Kādā nesenā intervijā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis esot izteicies, ka likumsargiem «pārpalikumā» ir 200 tūkstoši lietu. «Atkal jājautā – kādēļ ir šis milzīgais skaits! Tas atkal ir akmens prokuratūras dārziņā, jo ir daudz lietu, tajā skaitā arī manā praksē, kas vienkārši guļ gadiem ilgi! Procesu ierosina, pēc tam gadu nekas nenotiek – personu nopratina februārī, bet līdz gada beigām nekas nenotiek. Kā tas ir iespējams?!» neizpratni pauž Vārpiņš.

Tādēļ advokāts Vārpiņš pieļauj, ka prokuratūra pat pavisam tieši iesaistās nevis tiesiskuma stiprināšanā, bet gan attiecību kārtošanā ārpus tiesas zāles.

Advokāts Zvejsalnieks runā arī par motivācijas trūkumu, jo enerģiski izmeklētāji un prokurori noslīkst sistēmā: «Es pat zinu konkrētas lietas, kas tiek turētas, visticamāk, tāpēc, lai šo personu varētu ietekmēt, lai tai radītu kaut kādas neērtības.

Sistēma strādā nevis tāpēc, lai atklātu noziegumus, bet risinātu kādus citus jautājumus, kas ir politiski, ekonomiski vai kādi citi.»

Viņš atgādina, ka prokuratūrai ir pienākums kontrolēt, kā lieta tiek izmeklēta, bet, ja netiek, tā būtu izbeidzama.

Pensionēties 50 gados - adekvāta privilēģija?

Vārpiņš ir pārliecināts, ka apsūdzību cēlāji jau sen ir pārvērtušies par teju ierēdņiem, kas pirms pieciem vakarā skaita minūtes, lai pamestu biroju. To kādā intervijā pēc aiziešanas pensijā savulaik atzinis tā sauktās digitālgeitas prokurors Edvīns Piliksers. Tādēļ ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera piesauktā profesionālā izdegšana, kuras dēļ izdienas pensija pienākas pēc 20 gadu darba stāža, Vārpiņa ieskatā nav pienācīgs arguments.

«Izdegšana bija laikā, kad cilvēki darbu beidza desmitos, vienpadsmitos vakarā vai strādāja līdz rītam, lai paspētu termiņā izdarīt. Tad bija nenormētais darbalaiks, bija arī izdegšana un loģiska iespēja agrāk pensionēties, bet pensija – kā kompensācija.

Ja tagad notiek tā, ka tiešām prokurori savā ziņā pārvērtušies par ierēdņiem un strādā noteiktu darba laiku vai tikai mazliet virs, es atturētos runāt par izdegšanu,» vērtē advokāts Vārpiņš.

Par tādu apgalvojumu Latvijas Radio daļēji pārliecinājās piektdienas vakarā, pēc pieciem pārdesmit minūšu pavērojot Ģenerālprokuratūras ēku Kalpaka bulvārī Rīgā. Šajā namā strādā ne tikai priekšnieki, bet arī organizētās noziedzības apkarotāji un Rīgas tiesas apgabala prokurori. Lielākā daļa logu pēc pieciem bija tumši.

Par tā saukto izdegšanu Latvijas Radio aprunājās arī ar dažiem prokuroriem, kas gan nebija gatavi plašākai sarunai klātienē. Piemēram, bijušais organizētās noziedzības augstas raudzes prokurors Ivars Krauze, kas plašāk zināms ar bēdīgi slaveno Valsts ieņēmumu dienesta Vaškeviča lietu, advokatūras pusē pārgāja vēl pirms izdienas pensijas iespējas. Zemā alga bijis viens no galvenajiem dzinuļiem, jo bankā ņemts kredīts, neslēpj Krauze.

Savukārt digitāllietas prokurors Edvīns Piliksers pensionējās, turklāt piespiedu kārtā - viņu atbrīvoja dzimšanas dienā, jo ilgāk par 67 gadu vecumu strādāt neļāva likums. Tādu normu viņš sauc par neadekvātu, jo izdomāta drīzāk tam, lai būtu iespēja atbrīvoties no viduvējībām prokuratūrā. Tā vietā, lai pa laikam vērtētu prokuroru darbu un atbilstīgi reaģētu, visiem tiekot piemērota viena mēraukla.

Tā tas esot bijis arī ar talāru ieviešanu prokuroriem, jo citādi neesot varēts piespiest prokurorus uz tiesām iet pieklājīgā apģērbā. Tagad talāru pārvietošana drīzāk ir neērtība, turklāt sintētiskais audums karstās vasarās prokuroriem radot fiziskas ciešanas.

Nepietiek zināšanu sarežģītām lietām?

Dziļi viduvējs – tā prokuratūras darbu vērtē arī Latvijas Universitātes profesore, Krimināltiesisko zinātņu katedras un Juridiskās tālākizglītības centra vadītāja Kristīne Strada-Rozenberga. «Nevar teikt neko ļoti, ļoti negatīvu, bet nevar arī pateikt neko ļoti pozitīvu.

Kā lielākā daļa Latvijas iestāžu, tajā skaitā tiesību aizsardzības iestāžu, arī par prokuratūru vērtējums ir dziļi vidējs,» saka Strada-Rozenberga.

Eksperte vērtē, ka prokuroru zināšanu līmenis nav pietiekams, lai tiktu galā ar sarežģītām lietām. «Es gan negribētu teikt, ka ar visām. Jo absolūts vairums krimināllietu Latvijā nav uzskatāms par sarežģītām. Tās drīzāk ir vienkāršas lietas, ar ko prokurori tiek galā. Taču sarežģītajām lietām zināšanu līmenis ir nepietiekams – tieši grūtākajās lietās, par ko sabiedrība runā, bet kur nav notiesājošu spriedumu vai kur tie ir attaisnojoši,» saka profesore.

Ja skaļajās lietās attaisnos, meklēs atbildīgos

Cerēt uz prokuratūras darba uzlabošanos ļauj vismaz divas lietas, kas varētu motivēt nozarē strādājošos. Politiķi sola ar nākamo gadu palielināt prokuroru algas, kas pašlaik vēl neesot atgriezušās pirmskrīzes līmenī.

Savukārt otrs ir vairāk nekā 12 miljonu eiro projekts, kurā visai tieslietu nozarei paredzētas pamatīgas apmācības.

Profesore Strada-Rozenberga mudina prokurorus arī pašus pieķerties grāmatām:

«Advokātiem motivācija ir klients – lai klients jūs noalgotu, jums jākļūst arvien gudrākam. Taču prokuratūrā tādas iekšējās motivācijas nav, jo neviens klients uz konkrētu lietu nenolīgst, tā ir valsts, kuras labā prokurors strādā. Bet tad ir jāatrod iekšējā motivācija. Šeit arī miljoni nepalīdzēs, jo ne visu var iedot formālās lekcijās."

Advokāts Vārpiņš sistēmas uzlabošanai provocē tiesas – ja būtu virkne attaisnojošu spriedumu skaļajās lietās, varbūt arī sāktu meklēt atbildīgos. «Nepieciešams, lai tiesas tiešām saprastu, ka tās ir cilvēku likteņu lēmējas, lai apzinātos savu sūtību un saprastu, ka tiesas ir tās, kas var sakārtot mūsu tiesību sistēmu ļoti lielā mērā,» izsakās Vārpiņš.

Viņaprāt, tiesai vajadzētu pārtraukt sēdi, ja tai nav sagatavojies prokurors vai advokāts.

«Bez žēlastības! Un, ja būs viens, otrs un trešais attaisnotais šajās skaļajās lietās, tad sāks domāt, kurš ir atbildīgs prokuratūrā un kurš – policijā. Jo tagad lietu var izmeklēt ļoti slikti un var neizmeklēt vispār, bet neviens par to neatbildēs!»

Tomēr lielām pārmaiņām prokuratūra vismaz pagaidām nav gatava. Par to ļauj spriest kaut vai piedāvājums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram diskutēt, vai prokuroriem tiešām jāļauj pensionēties 50 gadu vecumā pēc 20 gadu darba stāža. «Lai atnāk tie, kas grib mainīt, un pastrādā – lai izbauda šī darba «jaukumus»! Ja kāds grib sagraut šo sistēmu – lūdzu!» saka Kalnmeiers.

Viņš ir pārliecināts, ka gadījumā,

ja izdienas pensiju jautājumos ko mainītu, atlūgumus vienā dienā iesniegtu 40% prokuroru, kas patlaban ir vecumā un ar darba stāžu, kas ļauj doties pensijā.

«Sistēma apstāsies, jo 200 cilvēkus apmācīt un pieņemt darbā nav reāli!» nosaka ģenerālprokurors Kalnmeiers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti