De Facto

Dāsns finansējums asociācijām

De Facto

Izmeklētāji nespēj pierādīt uzņēmumu sagrābšanu

,,Izvēlies nākotni! 100 krēsli”: ko partijas sola pacientiem?

Partijas veselības jomā solā samazināt rindas pie ārstiem, bet naudu atrast nesola

Garas rindas, mazas kvotas, kvalitātes trūkums un ģeogrāfiskā nepieejamība – tās ir biežākās pacientu sūdzības par sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem. Un partiju priekšvēlēšanu programmās veselības aprūpes jomā visbiežāk norādīts, ka pacientiem vairs nebūs jāgaida tik ilgi, lai nokļūtu pie kāda speciālista, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Tieši cilvēki ir tie, kuri lielā mērā uztur veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Atšķirībā no rietumvalstīm un mūsu kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas, Latvijā ir katastrofāli zems valsts finansējums.

Visbiežāk politisko spēku priekšvēlēšanu programmās minēts, ka pacientiem vairs nevajadzēs tik ilgi gaidīt, lai tiktu pie vajadzīgā speciālista. ,,Vienotība” sola ,,nodrošināt pieejamu primāro veselības aprūpi”, savukārt Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī ,,No sirds Latvijai” apņēmušās samazināt rindas pie visiem ārstiem.

Turklāt, nonākot pie ārsta, būšot arī jāmaksā mazāk. To sola visas šobrīd valdību veidojošās partijas – „Vienotība”, Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī „Vienoti Latvijai”, politiskās partijas „Izaugsme” un „Suverenitāte”.

Iespējams, atrisināsies arī pacientu pieminētā problēma, par pārgurušajiem mediķiem. Piemēram, Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī „Latvijas Attīstībai” un pārējās sīkpartijas sola palielināt atalgojumu medicīnas personālam.

Tomēr Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns par šiem solījumiem gan pasmīkņā: ,,Ko cilvēki gaida? Samazināsim rindas! Patīkami! Ko mediķi gaida? Palielināsim algas! Protams, katru reizi tas tiek solīts, bet, ja nav pretim reāls finansējums, tad tie ir tukši solījumi, lai mazlietiņ iegūtu labvēlības statusu, ka mēs esam labie.”

Veselības aprūpes sistēmas uzturēšana gadā izmaksā aptuveni 700 miljonus eiro. Taču tas esot nepietiekami. Papildu būtu nepieciešami vismaz 300 miljoni eiro. Tieši pacienti ar saviem līdzmaksājumiem un maksas pakalpojumu izmantošanu ir tie, kuri uztur sistēmu Latvijā.

Tikmēr vidēji Eiropas Savienībā pārliecinoši lielākā daļa finansējuma nāk no valstu budžetu līdzekļiem. Taču tikai divas partijas – Latvijas Krievu savienība un politiskā partija „Izaugsme” – uzskata, ka veselības aprūpes finansējums no pašreizējiem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jāpalielina līdz 5%.

Leiškalns uzsver, ka ,,ar 3% no IKP nevar sistēmu uzturēt, un tā problēma būs nākotnē - nenotiks pietiekama veselības aprūpes darbinieku paaudžu nomaiņa. Tas nozīmē, ka nākotnē trūks kvalificētu speciālistu, jo viņi būs aizbraukuši strādāt uz Rietumeiropas valstīm.

Alternatīvu veidu finansējuma palielināšanai piedāvā divas partijas. Tās uzskata, ka nepieciešams reformēt sistēmu, ieviešot veselības apdrošināšanu. ,,Latvijas Attīstībai” programmā raksta, ka problēmu atrisinātu valsts apmaksātās polises. Pieredze aizgūta no Nīderlandes. Taču eksperti aprēķinājuši, ka rezultātā izmaksas dubultojušās.

Savukārt ,,Vienotā Latvija” piedāvā daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nodalīt veselībai, pamazām ieviešot valsts veselības apdrošināšanu. Tas atgādina nesen ar skaļu blīkšķi izgāzušos, tā dēvēto, ,,Circenes plānu”. To savā programmā vairs nepiedāvā pat  bijušās veselības ministrs Ingrīdas Circenes pārstāvētā partija ,,Vienotība”.

Rīgas Stradiņu universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis norāda: ,,Kopējā tendence attīstītajās Eiropas valstīs ir virzīties nevis uz sociālās apdrošināšanas sistēmu, bet pretēji – uz valsts veselības sistēmu. Iemesli - labāka naudas koncentrācija, pieejamība, labāk tiek risināti līdztiesības jautājumi.”

Pagaidām nozares speciālisti piedāvājuši veselības aprūpi finansēt ne tikai no valsts budžeta līdzekļiem, bet arī iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Par to, visticamāk, lemt vajadzēs jau nākamajai Saeimai. Taču arī šis risinājums nav pilnīgs. Veselības budžetu tas nākamgad papildinātu vien par aptuveni 31  miljonu eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti