Neskaidrā nākotne pēc «Brexit». Apvienotās Karalistes trilemma un Skotijas dilemma

Izvēli, kuras priekšā atrodas Apvienotā Karaliste, vislabāk iespējams aprakstīt kā trilemmu jeb situāciju, kurā no trim izvēlēm reizē iespējamas tikai divas. Ideālā variantā Apvienotā Karaliste vēlētos gan pilnīgu neatkarību no Eiropas Savienības (ES) likumdošanas, ieskaitot tiesības slēgt savus tirdzniecības līgumus, gan izvairīties no tā sauktās “cietās robežas” starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku, gan saglabāt Apvienotās Karalistes vienotību jeb šādu robežu neradīt arī valsts iekšienē.
  • Pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Apvienotā Karaliste vēlas iegūt suverenitāti likumdošanā un tirdzniecības līgumu slēgšanā, izvairīties no robežkontroles atjaunošanas uz Īrijas salas un saglabāt Apvienotās Karalistes vienotību. ES darbības pamatprincipi reizē ļauj apmierināt tikai divas no šīm trim prasībām.
  • Apvienotās Karalistes un ES nākotnes attiecības pēc ''Brexit'' var tikt balstītas uz kādu no pieciem eksistējošajiem sadarbības modeļiem, kas tiktu pielāgoti Apvienotās Karalistes specifiskajām vajadzībām.
  • Premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka vēlas ar ES slēgt brīvās tirdzniecības līgumu, kas ir viens no Latvijai visnevēlamākajiem scenārijiem.
  • Skotijai palikšana Apvienotās Karalistes sastāvā neizbēgami nozīmē izstāšanos no Eiropas Savienības, bet, lai paliktu tās dalībvalsts, Skotijai nāktos pamest Apvienoto Karalisti.
  • Ja Skotija atdalītos no Apvienotās Karalistes, tā attiecībā pret Eiropas Savienību ES būtu trešās valsts statusā, kam būtu no jauna jāiestājas pēc vispārējās procedūras.

Apvienotās Karalistes trilemma

Apvienotā Karaliste

Nosaukums “Apvienotā Karaliste” apzīmē visus reģionus, Angliju, Skotiju, Velsu un arī  Ziemeļīriju. Nosaukums “Lielbritānija” apzīmē tikai reģionus, kas atrodas uz Lielbritānijas salas, tas ir, Angliju, Skotiju un Velsu, neieskaitot Ziemeļīriju.

Diemžēl ES darbības principi pēc izstāšanās neļauj saglabāt visus trīs. Pēc ''Brexit'' Apvienotā Karaliste noteiktu savas muitas nodevu un nodokļu likmes un atšķirīgus noteikumus, piemēram, preču standartu jomā. Tādēļ būtu nepieciešamas ienākošo un izejošo personu un preču plūsmas pārbaudes, kas prasītu robežkontroles atjaunošanu. Ja Ziemeļīrija izstātos no ES kopā ar pārējo Apvienoto Karalisti, robežkontroli būtu nepieciešams atjaunot uz Īrijas salas. Turpretim, ja Ziemeļīrija izņēmuma kārtā turpinātu pakļauties ES likumiem, tā sauktā “cietā” robeža būtu jānovelk starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju.

ES un Apvienotās Karalistes attiecības  pēc ''Brexit'' var tikt balstītas uz kādu no jau pieciem  galvenajiem sadarbības modeļiem ar citām trešajām valstīm. Lai gan teorētiski būtu iespējama kāda jauna modeļa izstrāde, tas ir maz ticams, jo risinājums jāatrod ļoti īsā laikā. Tāpēc, visticamāk, risinājums tiks rasts, “nokopējot” kādu no jau esošajiem risinājumiem un pielāgojot to Apvienotās Karalistes specifikai. Tomēr katrs no tiem neizbēgami paredz atteikšanos no kādas līdz šim baudītas priekšrocības, lai saglabātu citu, svarīgāku. Tālākā attiecību modeļa izvēle ir ekonomisks, taču vēl vairāk arī politisks un nacionālās identitātes jautājums. Turpmāk tiks apskatīti galvenie iespējamie sadarbības modeļi, kas varētu kalpot kā izejas punkts tālākajās sarunās.

Norvēģijas modelis

Tā sauktais Norvēģijas modelis, uz kuru ir bāzētas arī Islandes un Lihtenšteinas attiecības ar ES,

ļautu izvairīties no “cietās robežas” uz Īrijas salas un saglabāt Apvienotās Karalistes vienotību, taču stipri ierobežotu neatkarību likumdošanā.

Pēc šāda modeļa Apvienotā Karaliste paliktu Eiropas Ekonomiskajā zonā, kas atbilstoši britu valdības analīzei ir ekonomiski racionālākā alternatīva.

Apvienotā Karaliste pēc gandrīz tādiem pašiem noteikumiem kā līdz šim varētu turpināt preču eksportu un importu, atsakoties no integrācijas tādās jomās kā kopējā lauksaimniecības politika, kopīgā drošības un ārpolitika, kā arī integrācija iekšlietu un tieslietu jomās. Norvēģijas modelis Apvienotajai Karalistei dotu iespēju saglabāt pieeju ES finanšu tirgiem, kas ir īpaši svarīgi Londonai kā starptautiskam finanšu pakalpojumu centram.

Tomēr šāds modelis prasītu saglabāt arī brīvu personu kustību ar ES valstīm. Tas būtu pretrunā ar "Brexit" atbalstītāju izcelto iespēju ierobežot imigrāciju kā vienu no galvenajiem ieguvumiem. Taču, lai izvairītos no “cietās” robežas uz Īrijas salas, šis modelis ir jāpapildina ar dalību muitas savienībā, kas iesaukts par ''Norvēģijas Plus'' modeli. Tomēr tā rezultātā britiem nāktos upurēt neatkarību likumdošanā, pat vairs neesot ES dalībvalstij.

Apvienotā Karaliste joprojām būtu pakļauta ES likumiem vienota tirgus jomās, kā nodarbinātība, konkurence, patērētāju tiesību aizsardzība un liela daļa vides aizsardzības noteikumu, un tā paliktu arī Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā. Turpretī lēmumu pieņemšanā tai būtu vienīgi konsultatīva loma. Tāpat kā Norvēgija, Islande un Lihtenšteina, arī Apvienotā Karaliste nepiedalītos ES institūcijās, bet  pakļautos to netiešam diktātam, lai saglabātu labumus, ko dod sadarbība ar ES.

Tā kā ''Norvēģija Plus'' ļautu saglabāt visciešākās saites starp Apvienoto Karalisti un ES un radītu vismazāko ekonomisko, sociālo un politisko satricinājumu, šis scenārijs visvairāk atbilstu Latvijas, tāpat kā visas ES interesēm. Vērā ņemams arī fakts, ka Apvienotā Karaliste ir bijusi viena no vislielākajam ES budžeta donorvalstīm, kas tajā ir iemaksājusi vairāk, nekā saņēmusi atpakaļ, par labu dalībvalstīm tādām kā Latvijai, kas ir viena no lielākajām ieguvējām.

Šveices modelis

Tā sauktais Šveices modelis ir ticis  piedāvāts kā veiksmīgs zelta vidusceļš, jo šķietami sniedz iespēju izvēlēties noteiktus sadarbības sektorus, par katru no tiem slēdzot starptautisku līgumu. Tomēr realitātē Šveices modelis varētu būtu visneērtākais no visiem.

Pieņemot Šveices modeli, Apvienotajai Karalistei būtu jāpieņem lēmums par dalību katrā jaunā ES likumprojektā. Tas nozīmētu neskaitāmu bilaterālu līgumu sistēmu starp abām pusēm, kas paņemtu daudz laika un administratīvos resursus, un šo iemeslu dēļ esošo kārtību vēlas pārskatīt arī pati Šveice un ES.

Trilemmas risinājums būtu līdzīgs kā paplašinātajā Norvēģijas modelī. Atvērta robeža uz Īrijas salas un Apvienotās Karalistes vienotība prasītu stipri ierobežot Apvienotās Karalistes pašnoteikšanos.

Lai gan Apvienotā Karaliste caur bilaterālo līgumu sistēmu saglabātu plašu pieeju ES vienotajam tirgum, tas liegtu pieeju finanšu pakalpojumu sektoram un piespiestu akceptēt brīvu personu kustību ar ES valstīm, kas būtu pretēji ''Brexit'' atbalstītāju solījumiem ierobežot imigrāciju.

Turklāt, līdzīgi kā Šveicei, arī Apvienotajai Karalistei būtu ļoti ierobežotas vai pat nekādas iespējas atteikties akceptēt jauno ES likumdošanu. ES atrastos daudz spēcīgākā sarunu pozīcijā, lai uzstādītu ultimātus. Atteikšanās pieņemt jaunākos ES noteikumus vai viena esoša noteikuma pārkāpšana gan juridisku, gan politisku iemeslu dēļ var nozīmēt pat visu iepriekšējos līgumos paredzēto labumu zaudēšanu. Turklāt Apvienotā Karaliste faktiski tiktu pakļauta ES likumdošanai un ES Tiesai, bez iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā Eiropas institūcijās.

Asociācijas līgums

Solis tālāk no ES ietekmes ir asociācijas līgums, kas neparedz darbību kādā no eksistējošajiem ES integrācijas modeļiem, bet ir ciešākais iespējamais starptautiskais līgums. Šāds asociācijas līgums šobrīd regulē ES attiecības ar Turciju. Bez pieejas brīvai preču un pakalpojumu apritei, kā arī tik svarīgajai finanšu pakalpojumu sfērai, Apvienotā Karaliste paliktu vienīgi Muitas savienībā, kas ļautu izvairīties no muitas tarifiem.

No trilemmā pieejamajām iespējām šajā gadījumā Apvienotā Karaliste paliktu vienota un baudītu plašu pašnoteikšanos likumdošanas jomā bet būtu spiesta atjaunot “cieto robežu” uz Īrijas salas.

Brīvās tirdzniecības līgums

ES pēdējo gadu laikā  ir noslēgusi brīvās tirdzniecības līgumus ar vairākām trešajam valstīm. Arī ES un Apvienotās Karalistes nākotnes attiecības varētu tikt balstītas līdzīgā brīvās tirdzniecības līgumā. Tomēr šāds modelis būtu tikai viena soļa attālumā no faktiska “cietā ''Brexit''”. Tas nozīmētu pieeju brīvai preču apritei bez muitas tarifiem, taču neiekļautu Londonai tik svarīgo finanšu pakalpojumu sektoru. Apvienotās Karalistes preces netiktu pasargātas no tā sauktajām ne-tarifu barjerām, kā atšķirīgiem preču standartiem vai diskriminējošiem noteikumiem, kas ierobežotu britu uzņēmēju konkurētspēju Eiropas tirgos.

Brīvās tirdzniecības līgums no trilemmā pieejamajām iespējām nozīmētu robežkontroles atjaunošanu uz Īrijas salas.

Premjerministrs Boriss Džonsons jau 2018. gadā paziņoja, ka vēlas ar ES noslēgt tieši brīvās tirdzniecības līgumu, un nesen vēlreiz apstiprināja šo izvēli. Džonsona ieskatā brīvās tirdzniecības līgumam jābūt vismaz tikpat visaptverošam kā starp ES un Kanādu noslēgtajam CETA. Džonsons kolorīti izteicies, ka tam būtu jābūt “Super-Kanādas” brīvās tirdzniecības līgumam.

Tomēr jāņem vērā, ka vienošanās par šāda veida tirdzniecības līgumiem prasa vairākus gadus. Aptuveni 1600 lapaspušu garā CETA noslēgšanai bija nepieciešami  septiņi gadi. Turpretī Apvienotajai Karalistei, kas vēlas noslēgt visaptverošāku brīvās tirdzniecības līgumu, bet atrodas sarežģītākā situācijā, būs doti tikai divi gadi. Turklāt šajā pašā termiņā tas kā starptautisks līgums būtu jāapstiprina visu ES dalībvalstu parlamentiem, tajā skaitā arī Īrijas parlamentam un visiem reģionālajiem parlamentiem, piemēram, Beļģijā un Vācijā. Tādejādi Apvienoto Karalisti gaida ne tikai ar īso termiņu saistīti, bet arī  politiski izaicinājumi.

Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi

Visbeidzot, tā sauktais “cietais” vai bezvienošanās ''Brexit'' nozīmētu, ka Apvienotās Karalistes un ES turpmākās attiecības regulētu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumi. Lai gan pārliecinātākie ''Brexit'' atbalstītāji piedāvājuši PTO noteikumus kā atbilstošāko Apvienotās Karalistes vajadzībām, šādi apgalvojumi rada vien ilūziju par drošu nākotni.  Pēc šiem pašiem noteikumiem ar ES tirgojas liela daļa trešo valstu, tai skaitā Ķīna. Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi Apvienotajai Karalistei nespētu dot nekādas izvēles sadarbībā ar ES un izslēgtu jebkādu labvēlīgāku noteikumu piemērošanu.

Skotijas dilemma

Kamēr Ziemeļīrijas stāvoklis kopš "Brexit" referenduma ir bijis viens no centrālajiem jautājumiem, kopš parlamenta vēlēšanām 12. decembrī ir sākta apšaubīt arī Skotijas nākotne Apvienotajā Karalistē. Skotijā vislielāko atbalstu ieguva Skotu Nacionālā partija, kas atklāti iestājas par atdalīšanos no Apvienotās Karalistes. Skotu Nacionālā partija 45% vēlētāju atbalstu uzskata par “nepārprotamu mandātu pēc jebkuras normālas demokrātijas standartiem” jaunam referendumam par Skotijas neatkarību, pēc tam kad iepriekš 2014. gadā izstāšanos no Apvienotās Karalistes noraidīja 55% skotu vairākums.

Kamēr centrālajai valdībai jāatrisina ''Brexit'' trilemma, Skotijas valdība saskaras ar dilemmu jeb izšķiršanos starp divām nesavienojamām izvēlēm. Palikšana Apvienotajā Karalistē nozīmē izstāšanos no ES pēc Vestminsteras valdības izvēlētajiem noteikumiem, taču dalība ES prasa pamest Apvienoto Karalisti.

Neatkarīgi no Vestminsteras izvēles izstāšanās no Apvienotās Karalistes Skotijai nozīmētu to pašu, ko “cietais” Brexit. Skotija formāli nokļūtu tādā pašā statusā, kā jebkura cita trešā valsts, kam no jauna būtu jāsāk iestāšanās process. Tomēr, ņemot vērā īpašo Skotijas situāciju, atkaliestāšanās process, visticamāk, būtu paātrināts un daudz vieglāks.  Jau iepriekšējā neatkarības referenduma priekšvakarā  Skotijas valdība plānoja balstīties uz tā dēvēto “turpinātības principu” jeb ņemt vērā, ka Skotija jau procesa uzsākšanas brīdī būs integrēta ES institucionālajās, politiskajās ekonomiskajās un sociālajās struktūrās.

Joprojām risinās diskusijas, cik veiksmīgi Skotija spētu ekonomiski sevi uzturēt kā neatkarīga valsts. Papildus jau tā sarežģītajam aprēķinam, ko paredzētu Skotijas izstāšanās, jāņem vērā arī neskaidrība par pašas Apvienotās Karalistes ekonomisko stāvokli pēc ''Brexit'', kas ierobežo ticamu prognožu izdarīšanu.

Kamēr pēc Konservatīvās partijas pārliecinošas uzvaras parlamenta vēlēšanās Apvienotās Karalistes izstāšanās 2020. gada 31. janvārī ir samērā droša, taču līdz ar to pieaugusi neskaidrība citos jautājumos. Sākts apšaubīt Skotijas vietu Apvienotajā Karalistē un aktualizējusies neskaidrība par nākotnes attiecību modeli starp ES un Apvienoto Karalisti. No pieciem iespējamajiem modeļiem premjerministrs Boriss Džonsons ar ES sola slēgt brīvās tirdzniecības līgumu, kas ir viens no Latvijai visnevēlamākajiem scenārijiem. Tomēr grūtības, kas gaidāmas tā noslēgšanā un līdzšinējo priekšrocību neizbēgamā zaudēšana liek šaubīties, vai tāda tiešām būs Apvienotās Karalistes beidzamā izvēle.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti