Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Atvadas no dižgariem Latvijā – bez vienotas kārtības un ar valsts žēlsirdības dāvanām

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Piešķirti pirmie granti sociālajiem uzņēmumiem

Naudas atmazgāšanas apkarotāji vai «pastnieki»? Kontroles dienestam vajag restartu

Naudas atmazgāšanas apkarotāji vai «pastnieki»? Kontroles dienestam vajag restartu

Pastnieks. Tā varētu dēvēt Latvijas galveno netīrās naudas legalizācijas izskaudēju Viesturu Burkānu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu jeb Kontroles dienestu viņš vada kopš tā dibināšanas - 20 gadus. Kāpēc pastnieks? Jo saņem ziņas par aizdomīgiem darījumiem bankās un nodod tās tālāk policijai. Dienests runā par ierobežotiem resursiem, tikmēr  amatpersonas norāda - dienestam vajag restartu. 

 

Latvijas bankas figurē vairākās lietās

Latvijas trešā lielākā banka “ABLV Bank” organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas esot palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un nelegālas aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Šis ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas paziņojums pirms dažām nedēļām satricināja Latviju.

Iespējams, kārtējais Latvijas reputāciju ietekmējušais naudas atmazgāšanas skandāls sašūpojis arī Viestura Burkāna krēslu. Iepriekš, paejot pilnvaru četrgadei, ģenerālprokurors viņu vienkārši apstiprināja amatā uz nākamajiem četriem gadiem. Tagad pirmo reizi Kontroles dienesta pastāvēšanas vēsturē tā vadītāju meklēs atklātā konkursā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienestā ir nepieciešamas radikālas izmaiņas, informējot par konkursu, sacīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pēc ASV ziņojuma gan mediji, gan politiķi publiski sāka uzdot jautājumus, ko dara Kontroles dienests, ko dara “Burkāna kungs, kurš tur sēž mūžību” un kur ir dienesta darba rezultāts.

Pēdējos gados licenci naudas atmazgāšanas dēļ ir zaudējusi tikai “Trasta komercbanka”. Lai gan aizdomas bija arī par citām bankām. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” apkopoja pēdējo gadu skaļākos naudas atmazgāšanas gadījumus, kuros figurējušas Latvijas bankas. Piemēram, tā dēvētajā Magņitska lietā caur kopumā sešām Latvijas bankām atmazgāti 63 miljoni eiro. Šajā legalizācijas shēmā figurēja “Trasta komercbanka” un Aizkraukles banka, kas bija “ABLV Bank” iepriekšējais nosaukums.

Krievijas Dzelzceļa lietā, kur legalizēti vismaz 340 miljoni dolāru, izmeklēšana apstājās Latvijā. Nauda starpniekiem pārskaitīta pamatā caur “Trasta komercbanku”. No Krievijas caur Moldovu Latvijas “Trasta komercbankas” kontos nonāca ap 20 miljardiem dolāru, kas bija fiktīvu aizdevumu rezultāts. “Re:Baltica” apkopojuši datus par kopumā 8 starptautiskiem naudas atmazgāšanas gadījumiem, kurās figurē Latvijas bankas.

“Zinājām, informējām”

Vai Burkāna vadītā iestāde saņēmusi ziņas par aizdomīgiem darījumiem šo atmazgāšanu sakarā?

“Jūsu nosauktie gadījumi un daudzi citi mums ir zināmi. Mēs par tiem esam attiecīgajos gados informējuši arī mūsu policiju,” Latvijas Radio atbild Burkāns.

Vēl vairāk. Burkāns stāsta, ka vienu no starptautiskajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem jeb landromātiem, kad bijušajās PSRS valstīs nozagti miljoni atmazgāti Latvijas bankās, atklājuši paši.

“Pateicoties mums, savlaicīgi sniegtai informācijai un informācijas analīzei, mēs izdarījām daudz ko, varētu teikt, ka mums pieder gods kā pirmatklājējiem vienā no tā saucamajām Moldovas lietām. Vairāk viņa masu medijos nosaukta žargona vārdā kā landromāta lieta. Šeit ir runa par vairāk nekā 20 miljardu legalizāciju,” stāsta Burkāns.

Lielbritānijas ārzonas uzņēmumi cits citam it kā aizdeva lielas naudas summas. Aizdevumus garantēja Krievijas bankas un kāda privātpersona Moldovā. Kad fiktīvi aizdotie līdzekļi netika atmaksāti, Moldovas tiesa lika parādus segt Krievijas bankām. Tā no Krievijas caur Moldovu “Trasta komercbankas” kontos nonākuši miljardi.

“Kopumā mums šī situācija likās aizdomīga, un mēs sākām kontaktēties regulāri ar Moldovas attiecīgo dienestu, sakot, ka šeit ir nepieciešama analīze; neskatoties uz to, ka ir vesela rinda tiesas nolēmumu, liktos, ka tā situācija ir likumīga, bet vēsture parāda, ka mums bija taisnība un tiesneši atrodas aiz restēm,” saka Burkāns.

Legalizācijas lietas kopš 2010.gada pētījuši starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Organized Crime and Corruption Reporting Project”. Organizācijas izpilddirektors Pauls Rads gan Latvijas Radio saka, ka šādu Burkāna paziņojumu, ka  Moldovas gadījumu atklājis Latvijas dienests, viņš apstiprināt nevar.

“Es nekad neko neesmu dzirdējis par Burkāna kungu šajā kontekstā, tāpēc nevaru apstiprināt, vai tas bija viņa vadītais dienests, kurš ziņoja par šīm aizdomīgām darbībām,” skaidro Rads.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis, kura komisijā Burkāns atskaitās par padarīto, savukārt saka, ka “pagājušais un aizpagājušais gads bija ļoti veiksmīgs - tika apturēti darījumi un pat konfiscēta nauda un ieskaitīta budžetā, kas bija Ukrainas atmazgātā nauda”.

“Līdz ar to – darbi ir!” rezumē Latkovskis.

Policija par “Trasta komercbanku” uzzina, izprasot informāciju no FKTK

Likvidētā “Trasta komercbanka” ir ierauta 30 kriminālprocesos. Arī par bankas likvidācijas procesu. Runājot par Moldovas gadījumu, Burkāns rausta plecus, sakot, ka process esot, bet bez rezultāta.

Taču par šo 20 miljardu dolāru atmazgāšanu caur “Trasta komercbanku” Burkāna vadītais dienests policijai neesot ziņojis.

“Es saņēmu informāciju nevis no Burkāna kunga. Tas bija 2016.gada sākums, pēc mūsu aktivitātēm “Trasta komercbankā” mums bija tikšanās ar FKTK [Finanšu un kapitāla tirgus komisiju], un es personīgi pajautāju, vai gadījumā viņi negribētu policijai paziņot par iepriekš sodītas privātbankas darbībām, kur presē izskanēja, ka iespējama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija,” stāsta ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšniece Inese Gise.

Banku uzraugs atbildējis, ka nē, policijas palīdzība neesot vajadzīga. Bankas darbinieki par pārkāpumiem esot administratīvi sodīti.

Gise tomēr esot uzstājusi un informāciju saņēmusi. Tad policija sāka kriminālprocesu, un nu lietas apjoms mērāms vismaz 20 sējumos. Tiek gatavoti arī tiesiskās palīdzības lūgums Moldovai.

Burkāns Latvijas Radio apliecina, ka Valsts policijai par Moldovas landromātu nav ziņojis. Kāpēc? Jo tā bijusi sadarbība starp viņa vadīto dienestu un kolēģiem Moldovā.

Burkāns: Strādājam ar atdevi

Deviņdesmito gadu beigās radītā iestāde Latvijā bija kaut kas nebijis. Uztraucoties par tāda dienesta neatkarību, kuram bankām jāziņo par saviem klientiem, nolemts to neiekļaut Iekšlietu vai Finanšu ministriju vadīto iestāžu sastāvā, kā tas ir daudzviet pasaulē.

Rīgā, Raiņa bulvārī esošais Kontroles dienests darbojas prokuratūras pārraudzībā. Viņiem nav izmeklēšanas tiesību. Deputāts Latkovskis viņus pielīdzina pastkastītei, kurā sakrīt ziņas par aizdomīgiem darījumiem.

To, kas ir aizdomīgi darījumi, nosaka likums, piemēram, tie ir darījumi, kuri pārsniedz 60 000 eiro. Maijā šo slieksni samazinās līdz 10 000 eiro. Bankām jāziņo arī par jebkuru citu darījumu, kurš šķiet aizdomīgs.

Pērn dienests saņēmis teju 18 000 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem. Nedaudz vairāk kā 64% gadījumu ziņotājas bijušas kredītiestādes.

Dienesta uz 45 dienām "iesaldētās" naudas summas (eiro):

  • 2011. – 5 096 000 eiro
  • 2012. – 28 813 000 eiro
  • 2013. – 21 450 000 eiro
  • 2014. - 79 000 000 eiro
  • 2015.-  21 614 000 eiro
  • 2016. – 36 170 000 eiro
Kontroles dienests, izmantojot datu bāzēs, pārbaudot dokumentus, pēta, vai darījums varētu būt saistīts ar naudas atmazgāšanu.

 

Ja aizdomas ir pietiekami lielas, dienests ziņo policijai un uz 45 dienām iesaldē šaubīgo naudu. Policija lemj, vai ir pamats kriminālprocesam.

“Diemžēl mums ir tā – ja dienests pa gadu pabeidz 200-230 materiālus, tad pārsvarā šie materiāli iegulst pirmstiesas izmeklēšanā, policijā un uz prokuratūru kriminālvajāšanai aiziet tikai daži desmiti,” saka Burkāns.

Savukārt notiesājošo spriedumu skaits ir 10 - 15 gadā.

Taču viss neesot tik slikti. Jau 12 gadus izmeklētāji var prasīt no kriminālprocesa atsevišķi izdalīt lietu par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, lūgt tos par tādiem atzīt un ieskaitīt Valsts kasē vai atmaksāt cietušajiem.

Pēdējo triju gadu laikā aptuveni 86 miljoni eiro ir konfiscēti un atmaksāti cietušajiem vai ieskaitīti valsts budžetā

“Tā kā mūsu dienesta budžets, kā nu kuru gadu, vai nu tuvu miljonam vai nedaudz pāri, tad varētu teikt, ka mēs esam strādājuši ar pietiekoši lielu atdevi,” secina Burkāns.

Policijai pārmet kapacitātes trūkumu; policija nepiekrīt

Likumsargu redzeslokā nonāk tikai 1% no Latvijas bankās atmazgātās naudas.

Kāpēc izdodas pierādīt naudas nelikumīgo izcelsmi, bet neveicas ar vainīgo notiesāšanu? Burkāns saka, viens no iemesliem esot augstā pierādījumu latiņa, bet otrs – policijai sarežģīto ekonomisko noziegumu izmeklēšanai trūkstot kapacitātes un arī kvalifikācijas.

Šādiem pārmetumiem nepiekrīt policiste Gise. Reiz Burkāns sacījis, ka no subjektiem, piemēram, bankām saņem informācijas apjomu, kas ir uz vienas lapas, bet policijai sūta krietni apjomīgākus materiālus. Policiste stāsta, ka 20 gadu laikā bijis tikai viens gadījums, kad no dienesta saņemts ļoti apjomīgs materiāls, pamatā tās ir trīs, piecas lapas. Taču problēma nav lapu skaitā, bet gan informācijas saturā.

“Kontroles dienesta darbinieki nezina, problēma ir tāda, ka viņi nav izmeklētāji. Viņi var savākt arī 1000 un 2000 lapu, bet viņi nezina, kas ir vajadzīgs izmeklētājam,” saka policijas pārstāve.

Lai naudu atzītu par noziedzīgi iegūtu, ir jābūt pierādītam noziegumam, piemēram, ka ir notikusi krāpšana. Lielākoties Kontroles dienesta ziņojumi rāda, ka nodarījums, kura rezultātā radusies netīrā nauda, ir pastrādāts ārzemēs. Policijai, lai par to uzzinātu, ir jāraksta tiesiskās palīdzības lūgumi, kas ir juridiski sarežģīta procedūra un prasa laiku. Savukārt Burkāna vadītā iestāde pamata informāciju varot iegūt ātrāk, izmantojot vienotās informācijas kanālus, kas viņiem ir pieejami, norāda policijā.

Žurnālistei Ingai Spriņģei ārvalstu kolēģi mēdz jautāt, kas Latvijā notiek naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumā.  

“Man vienmēr tā sajūta, ka viņš [Burkāns] pieiet ļoti birokrātiski un formāli lietām,” saka Spriņģe. 

Naudas atmazgāšanas lietas pētījusī žurnāliste spriež, ka Kontroles dienests strādā pārāk formāli, neizmantojot visas iespējas aizrakties līdz problēmas saknei, neizmantojot gadu gaitā uzkrātos kontaktus citu valstu dienestos.

“Kāpēc visu laiku pie mums kā žurnālistiem nāk ārvalstu kolēģi un saka, klau, pie mums atkal miljardi nozagti, Latvijas bankas tajā parādās. Ko jūs Latvijā darāt? Mums visi saka, ka visu dara, tikai paiet trīs vai divi gadi, un atkal no ASV ir kārtējie fakti par to, ka mūsējie atkal ir kaut kur iesaistīti,” saka Spriņģe.

“Dienestam vajag restartu”

Ekonomisko noziegumu izmeklētāju priekšniece Gise saka, dienestam vajag restartu.

Ģenerālprokurors Ērikas Kalnmeiers, kurš pirmo reizi dienesta pastāvēšanas vēsturē rosināja organizēt konkursu, Burkāna vadītās iestādes darbu vērtē kā atbilstošu kapacitātei. Taču piekrīt, izmaiņas dienesta darbā vajag. Viņa piedāvājums to pielīdzināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja modelim.

“Novēršanas un apkarošanas bloks, saucam kā viņu gribam, bet šādu sistēmu es saskatu par lietderīgu arī Kontroles dienestā. Ir daļa cilvēku, kas nodarbojas ar lekciju lasīšanu, metodisko materiālu izstrādi. Otrs ir daļa, kas strādā jau ar konkrētiem ziņojumiem, kas veic analītisko darbu. Konstatē, vai ir saskatāmas nozieguma pazīmes,” saka Kalnmeiers.

Šāda modeļa iespējamai veidošanai piekrīt arī Burkāns. Tikmēr atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Latkovskis, kurš Burkānu sauc par vadītāju ar stingru roku, spriež, ka legalizācijas novērsējiem būtu jāstrādā kopā ar policiju, kā tas ir, piemēram, Lielbritānijā un Igaunijā.

“Ir jāsper solis un jānolemj izpildvarai pārvietot šo [funkciju] uz Valsts policiju. Blakus izmeklētājiem. Kā vienu no departamentiem, kuri roku rokā strādā ar izmeklētājiem. Vai pārvietot uz Finanšu ministriju, kur viņi roku rokā strādā ar Finanšu policiju,” uzskata Latkovskis.

Šādu modeli atbalstītu arī policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.

Efektīvākam darbam trūkst resursu

Savelkot visu informāciju, jāsecina, ka dienestam trūkst resursu efektīvam darbam. Piemēram, aizpērn dienests lūdza piecas štata vietas. Tās viņiem uz trim gadiem aizdeva prokuratūra. Arī telpu jautājums ir aktuāls, jo Raiņa bulvāra mītnē ir kļuvis par šauru.

Burkāns smejas, ka apsver domu daļu sava kabineta atdot kolēģiem. Analītiķu atalgojums nav konkurētspējīgs. Jaunākais analītiķis uz papīra saņem 805 eiro, privātajā sektorā summas ir 2 - 3 reizes lielākas.

Tikmēr kārtējā četrgades ziņojuma sagatavošanai naudas atmazgātāju uzraugiem Eiropā „Moneyval” pērn Burkāna vadītajai iestādei piešķirti teju 400 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Par šo naudu algoti konsultanti “Deloitte Latvia”, lai viņi novērtējumu sagatavotu.

Finanšu ministrija lēmumu skaidrojusi ar Burkāna vadītā dienesta ierobežoto kapacitāti. Taču nepamet sajūta, ka iemesls ir arī dienesta nespēja ziņojumu sagatavot.

Burkāns skaidro, ka risku novērtējumu par prasītajiem četriem gadiem veikuši paši. Palīgi algoti, jo banku sektors lūdzis vērtēt arī aizpērno gadu.

Ko darīt, lai Latvija nebūtu naudas atmazgātāju paradīze? Tas ir reputācijas jautājums, atsaka Burkāns un piekrīt – skandāls ar “ABLV Bank” reputāciju ir sabojājis uz gadiem.

Protams, nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanas apkarošana negulstas tikai uz Burkāna dienesta pleciem. Vairāk ir jādara arī banku uzraugam Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Piemēram, samazinot nerezidentu skaitu, jo šī klientu grupa ir riskanta. Tomēr nopietnas reformas jāveic arī Kontroles dienestā. Piemēram, jāņem piemērs no valstīm Eiropā un dienests jāpievieno policijai. Jo viņu darba rezultāti pastāvēšanas 20 gados tiešām atgādina pastu, kura sūtītās vēstules ne vienmēr sasniedz adresātu vai ir salasāmas.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti