«Melu detektors»: Vai Andrejs Klementjevs saka patiesību?

“Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs 11.februāra Saeimas sēdē pauda satraukumu par aizvien augošo nabadzības risku pensionāriem un sacīja, ka tādam pašlaik pakļautas divas trešdaļas cilvēku vecumā virs 65 gadiem. 

“Nabadzības riski pieaug šodien cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem. Ja agrāk, ekonomiskās krīzes laikos tas bija 51 procents, tad šodien mēs runājam par 67 procentiem,” teica Klementjevs.

Pārbaudījām šo apgalvojumu lsm.lv, pieci.lv un pētniecības centra "Re:Baltica" kopprojektā "Melu detektors", un Klementjeva minētie skaitļi neatbilst patiesībai. Deputāts no Saeimas tribīnes kā avotu minēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākos datus. Tie liecina, ka patiesībā no visiem cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, nabadzības riskam 2014.gadā bija pakļauti nepilni 35 procenti, nevis 67, kā sacīja deputāts. Savukārt 67 procenti ir zem relatīvā nabadzības sliekšņa esošo to pensionāru īpatsvars, kuri dzīvo vieni.

Avots: CSP

 

Tāpat redzams, ka 51% pensionāru nabadzības riskam bija pakļauti nevis valsts ekonomikai smagākajā laika posma no 2008. līdz 2010.gadam, bet gan 2013.gadā.

Šajā sava teiktā daļā Klementjevs gan aplamības nesaskata. Viņš uzskatot, ka tieši 2013. bija pēdējais ekonomiskās krīzes gads.

“Saskaņas” deputāts šos datus minēja kā pamatojumu frakcijas priekšlikumam par jaunu pensiju indeksācijas kārtību. Taču “Melu detektors” pārliecinājās, ka deputāts nezina, kādā veidā nabadzības slieksnis tiek noteikts un kāpēc laikā, kad valsts ekonomika iet augšup, zem tā dzīvojošo pensionāru skaits strauji aug.

Melu detektora birkas 

Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.

 

Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.

 

Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.

 

Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains

 

Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.

 Deputāts kā iespējamo iemeslu “Melu detektoram” minēja lielāku cenu pieaugumu tieši tiem produktiem un pakalpojumiem, kas veco cilvēku patēriņā ir visnozīmīgākie, piemēram, komunālajiem maksājumiem, vizītēm pie ārstiem, zālēm.

Taču tā nav tiesa. Kā skaidro CSP Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs Viktors Veretjanovs, aprēķinot nabadzības riska slieksni, tiek ņemti vērā tikai personu ienākumi, nevis izdevumi. Pēc īpašas metodoloģijas tiek apkopoti dati par dažādu mājsaimniecības grupu ienākumiem un noteikta mediāna jeb nabadzības slieksnis. 2014.gadā tas bija 291 eiro.

Tādējādi nabadzības slieksnis ir relatīvs rādītājs, kas cieši saistīts ar visu grupu aktuālā gada ienākumiem. Kā skaidro CSP pārstāvis, krīzes laikā saskaņā ar šo rādītāju nabadzībai pakļauto pensionāru skaits statistikā bija mazs, jo pensiju apmērs palika nemainīgs, savukārt strādājošo algas, ar ko tās tiek salīdzinātas, tolaik strauji kritās. Taču pēdējos gados atalgojums atkal aug, bet pensiju pieaugums ir proporcionāli daudz mazāks un tās strādājošo ienākumiem “netiek līdzi”. Piemēram, 2014.gadā vidējā mēneša neto darba samaksa palielinājās par 44 eiro jeb 8,6 %, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 7,06 eiro jeb 2,7 %. Līdz ar to nabadzības riskam pakļauto pensionāru skaits aug un, visticamāk, kāpums turpināsies arī nākamajos gados. 

Tas liecina par pensiju indeksācijas negodīgumu un, kā norāda Veretjanovs, Latvija uz citu ES valstu fona šajā rādītājā izskatās īpaši slikti.

Savukārt starp pensionāriem, kas dzīvo vieni, nabadzības riskam pakļauto ir vairāk, jo visi vienas mājsaimniecības ienākumi tiek dalīti ar tajā dzīvojošo skaitu, otrajam un nākamajiem piemērojot samazinošu koefcientu. Tā tiek atspoguļots fakts, ka dzīvojot, piemēram, divatā, tēriņi ir proporcināli mazāki nekā tad, ja cilvēki ar tādiem pašiem ienākumiem dzīvotu atsevišķi.

Augsts nabadzības risks ir arī ģimenēm, kurās bērnus audzina viens pieaugušais, kā arī ģimenēm, kur divi pieaugušie audzina trīs un vairāk atvases. Zem nabadzības sliekšņa 2014.gadā bija attiecīgi 37% un 34,5% no šādām ģimenēm.

Nabadzības risks dažādās iedzīvotāju sociāli-ekonomiskās grupās 2004. – 2014. gadā (procentos)

 

Birka: Tukšas pļāpas

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti