Līdz dāsnajiem igauņu pabalstiem par bērniem Latvijai pietrūkst 89 miljoni eiro

Lai gan Latvijas valdība apņēmusies palīdzēt ģimenēm ar bērniem, tādējādi veicinot demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, tomēr LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" secina, ka labāk šajā jomā veicies kaimiņvalstij Igaunijai, kur gan demogrāfiskā situācija ne tik  bēdīga, gan atbalsts ģimenēm labāks. Un, ja Latvija vēlētos sasniegt Igaunijas atbalsta līmeni, valsts budžetam tas izmaksātu 89 miljonus eiro.

Latvijā aizvien bērnu dzimst mazāk nekā cilvēki mirst. Demogrāfu valodā runājot – dabiskā pieauguma saldo Latvijā ir negatīvs, un ļoti būtisku uzlabojumu pēdējos gados nav. Nākotnē tas var atstāt ļoti nopietnu un negatīvu iespaidu uz valsts pastāvēšanu.  

Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) valdības deklarācijā ir vesela sadaļa par to, kā tiks palīdzēts ģimenēm ar bērniem, un solījums ir cēls: “Izstrādāsim visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kuras audzina bērnus. Tā īstenošanu uzsāksim līdz Latvijas simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāku valsti.” Valdība sola pakāpeniski palielināt ģimenes valsts pabalstu tādā apmērā, kas veicinātu otrā un īpaši trešā un nākamā bērna dzimstību.   

Daudzi eksperti šajā jomā atsaucas uz Igaunijas piemēru, kurā ar vērienīgu valsts ieguldījumu izdevies vismaz daļēji apturēt nācijas izmiršanu.  Tāpēc LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” salīdzina, vai demogrāfijas situācija glābšanas kontekstā Igaunijas atbalsts ģimenēm ir daudz dāsnāks nekā Latvijā un cik Latvijai tas izmaksās.

Raidījumā salīdzina atbalsta lielumu ģimenēm ar bērniem Latvijā un Igaunijā, raugoties gan uz tiešajiem pabalstiem – uz maksājumiem par bērna nākšanu pasaulē, gan atbalstu līdz tā pilngadības sasniegšanai, gan nodokļu atlaidēm, gan uz dažāda veida netieši sniegtu valsts un pašvaldības atbalstu. Piemēram, bērnam sākot skolas gaitas, bezmaksas ēdināšana skolā un citiem. 

 

Igaunija zaudē mazāk cilvēkus

Dabiskā pieauguma rādītāji liecina, ka Latvijā ik gadu nomirst aptuveni 29 tūkstoši cilvēku, bet piedzimušo skaits pēdējos divos gados ir vairāk nekā 21 tūkstotis gadā. Negatīvā atšķirība samazinās, tomēr aizvien ir apmēram 30% apmērā. Kopumā pēdējos septiņos gados Latvija uz šīs starpības rēķina ir zaudējusi vairāk nekā 60 tūkstošus cilvēkus. Tas ir vairāk, nekā dzīvojošo skaits Ventspilī un tuvojas jau Liepājas līmenim. 

Tikmēr Igaunijas iedzīvotāju skaits kopumā ir mazāks, tāpēc arī kopējie rādītāji ir zemāki. Ik gadu mirušo skaits ir apmēram 15 tūkstoši, dzimušo tāpat kā Latvijā ir mazāk, izņemot 2010.gadu. Bet atšķirība starp mirušo un jaundzimušo skaitu uzkrītoši zemāka – tikai apmēram 10%. Kopumā Igaunija pēdējos septiņos gados uz šīs starpības rēķina zaudējusi tikai septiņus tūkstošus cilvēku, kas ir aptuveni deviņas reizes mazāk nekā Latvija. 

Tātad situācija Igaunijā ir labāka, bet ne absolūti pozitīva. 

Atšķirības redzamas, arī aplūkojot vairākus finansiālos rādītājus valstīs. Latvijā minimālā alga šogad ir 370 eiro, Igaunijā par 16% vairāk - 430 eiro. Savukārt statistiski vidējā alga Latvijā 2015.gadā bijusi 818 eiro, savukārt Igaunijā – par 30% vairāk –1065 eiro mēnesī.     

 

Pabalsti Latvijā vs. Igaunijā

Analizējot valsts atbalstu, raidījuma veidotāji par pamatu izmanto gan valsts, gan pašvaldības sniegtos atbalstus dažāda veida ģimenēm, kur bērnu skaits nepārsniedz trīs un kurām nav ne mazturīgas, ne trūcīgas ģimenes statusa. Tā kā pašvaldību politika var atšķirties, aprēķinos izmantoti rādītāji abu valstu galvaspilsētās – Tallinā un Rīgā.

Bērna piedzimšanas pabalsts

Latvijā pēc bērna piedzimšanas valsts maksā 421 eiro, Rīgas pašvaldība no savas puses vēl 150 eiro Kopā par vienu Rīgu dzimušu bērnu vecāki saņem apmēram 570 eiro.

Igaunijā sistēma ir līdzīga: valsts maka 320 eiro, Tallinas mērija arī 320 eiro (tiesa, divos maksājumos - 160 eiro uzreiz un vēl 160 pēc gada). Kopā tie ir 640 eiro. 

Bērna kopšanas pabalsts

Pēc bērna piedzimšanas bērns, protams, ir arī jākopj, un kā viena, tā otra valsts tajā piedalās ar savu finansējumu.

Latvijā var saņemt divu veidu pabalstu. Pirmkārt, bērna kopšanas pabalstu, kas līdz pusotra gada vecumam ir 171 eiro mēnesī, bet no pusotra līdz divu gadu vecumam – apmēram 43 eiro mēnesī. Otrkārt, paralēli šim pabalstam pienākas arī vecāku pabalsts, kas jau ir atkarīgs no vecāku algas lieluma. Tā izmaksas lielumu un ilgumu var izvēlēties: vēloties saņemt 60% no algas, šī pabalsta izmaksas ilgums ir viens gads, bet uz laiku līdz pusotram bērna gadam katru mēnesi var pretendēt uz apmēram 44% no darba algas. Griestu pabalstam pašlaik nav.

Igaunijā šajā bērna kopšanas posmā arī divi pabalsti, bet organizēti citādāk.  “Bērna kopšanas atvaļinājumā vecāks saņem atbalstu 100% iepriekšējās algas apmērā, ņemot vērā apliekamos ienākumus. Tātad, ja bērns ir piedzimis 2016.gadā, mēs skatāmies, cik liela alga vecākam bija 2015.gadā. Tas nozīmē, ka persona saņem tādu pašu algu. Un vēl Igaunijā ir iespējams tajā pašā laikā strādāt. Tam ir īpaša formula, tā ka vecāks nezaudē bērna kopšanas atvaļinājuma naudu, ejot uz darbu,” skaidro Igaunijas Sociālo lietu ministrijas Bērnu un ģimeņu departamenta vadītāja Hannu Vseviovs.

Tātad galvenā ir bērna kopšanas atvaļinājuma nauda, ko viens vecāks – mamma vai tētis - var saņemt 100% algas apmērā līdz pat bērna pusotra gada vecumam. Tiesa, ir griesti, un maksimālā alga, kas tiek segta 100% apmērā, ir apmēram 2140 eiro mēnesī. Pēc tam līdz triju gadu vecumam valsts vēl maksā bērna pabalstu, kas ir 38,35 eiro mēnesī neatkarīgi no tā, vai bērns iet dārziņā vai ir mājās. 

 

Piemērs: vecāks ar 800 eiro algu

Sistēmas mazliet atšķirīgas, bet, lai tās salīdzinātu, LTV izmanto konkrētu piemēru, pieņemot, ka bērns ir piedzimis ģimenē, kur vienam vecākam lielākā alga ir 800 eiro mēnesī. 

Latvijā, izvēloties bērna kopšanas atvaļinājumu pusotra gada garumā un saņemot arī bērna kopšanas pabalstu, iespējams pretendēt uz 9702 eiro 18 mēnešu laikā jeb katru mēnesi divu gadu periodā 404 eiro. 

Igaunijā sistēma paredz, vecāku saņemtā alga paliek arī bērna kopšanas laikā pusotru gadu. Tātad 18 mēnešos tie ir 14 400 eiro. Vēl vecāku pabalsts 38,35 eiro apmērā triju gadu garumā jeb 1380 eiro 36 mēnešos. Kopā tie ir 15 780 eiro, un, sadalot summu uz diviem gadiem, ik mēnesi tie ir 657 eiro. 

Rezultātā vecāks divu gadu garumā Latvijā saņem 404 eiro mēnesī, Igaunijā – 657 eiro, lai gan abos gadījumos vecāka darba alga bijusi vienāda – 800 eiro mēnesī.

Būtiski, ka abās valstīs ir paredzēts, ka pabalsta saņemšanas laikā vecāki var arī strādāt un pabalstu ziņā no tā necieš.  

 

Atbalsts līdz bērna pilngadībai

Bērnam augot lielākam, abās valstīs ir atbalsts arī šajā dzīves posmā līdz pat bērna pilngadībai.

Latvijā pastāv divi atbalsta instrumenti. Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu iespējams saņemt 11,38 eiro apmērā, par otro – 22,76 eiro, par trešo 34,14 eiro. Tāpat iespējams saņemt atlaides par bērniem jeb iedzīvotāja ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošo personu. Latvijā šis slieksnis pašlaik ir 175 eiro mēnesī, un reālais ieguvums, proti, summa, kas nav jāsamaksā nodokļos no darba algas - par vienu bērnu 40,25 eiro mēnesī.        

Igaunija šie atbalsta instrumenti ir līdzīgi. Ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ir 50 eiro, par otro arī 50 eiro, par trešo – 100 eiro. Savukārt nodokļu atlaides par pirmo bērnu Igaunijā nav, par otro bērnu un trešo atvieglojuma slieksnis ir līdzīgs 170 eiro. Faktiskais ieguvums par bērnu apmēram 40 eiro. Atšķirība gan vēl tajā, ka nodokļa atlaidi nesaņem līdz ar algu, bet atmaksas veidā par visu gadu, iesniedzot deklarāciju.       

Tātad, ja vecāka mēnešalga ir 800 eiro, Latvijā par pirmo bērnu  ģimene iegūst 50,63 eiro mēnesī, Igaunijā – 50 eiro. Ģimenē ar diviem bērniem Latvijā tie ir 103,26 eiro, Igaunijā – 140 eiro. Savukārt trīs bērnu ģimenes maciņš Latvijā papildinās ar 154,89 eiro, Igaunijā – par 280 eiro. Šeit ar Latviju atšķirība jau ir divkārša.         

Kopējais secinājums: vecumā līdz 18 gadiem valsts atbalsts viena bērna audzināšanai ģimenē Latvijā un Igaunijā ir līdzīgs, bet divu vai trīs bērnu ģimenei ir izdevīgāki Igaunijā.

Un te der atgādināt, ka Latvijas valdības deklarācijā tieši uzsvērts, ka atbalsts par otro un trešo bērnu būtu palielināms.

 

89 miljoni eiro līdz Igaunijas līmenim

Ja Latvija nolemtu pielāgoties Igaunijas atbalsta līmenim ģimenēm ar bērniem, tas valsts budžetam izmaksātu 89 miljonus eiro. Tā liecina Labklājības ministrijas aprēķini.

Summa it kā liela, bet teorētiski nav neiespējama, jo, Latvijai attīstoties, katru gadu ieņēmumi valsts budžetā aug par aptuveni 150 līdz 200 miljoniem eiro.

Turklāt Igaunijā ir vēl kāds pabalsts, kāda nav Latvijā, proti, vientuļie vecāki, kas bērnus audzina vieni, var pretendēt vēl uz mēneša pabalstu 19 eiro apmērā. Tiesa, par vientuļu vecāks tiek uzskatīts tajā brīdī, kad otrs vecāks nav rakstīts arī bērna pasē. 

Savukārt attiecībā uz šķirtām ģimenēm un alimentiem Igaunijā valsts noteiktā summa, kas jāmaksā “aizbēgušajam” vecākam, ir lielāka: par vienu bērnu puse no minimālās algas jeb 215 eiro. Latvijā savukārt kā minimums noteikts 30% no minimālās darba algas jeb apmēram 110 eiro. Tiesa, Igaunijā nav ieviests uzturlīdzekļu garantiju fonda, kas Latvijā ļauj alimentus saņemt pat tad, ja tiesa vēl tikai risinās. 

 

Tallinas vs. Rīgas atbalsts

Taču šie tiešie naudas atbalsta mehānismi nav vienīgie, kas darbojas abās valstīs, un ir vēl virkne cita veida palīdzības – netieša, kas atteicas uz bērniem un ko gan vairāk piedāvā pašvaldības, vai pašvaldības sadarbībā ar valsti. 

Salīdzinot situāciju Tallinā un Rīgā, redzams, ka sabiedriskais transports skolēniem abās pilsētās ir bez maksas. Tallinā turklāt tas par velti ir visiem pilsētas iedzīvotājiem, ne tikai skolēniem.

Brīvpusdienas Latvijā valsts nodrošina visiem skolēniem līdz ceturtajai klasei, tālākās klasēs jau katra pašvaldība lemj, būt vai nebūt pusdienām par velti. Rīgā nolemts, ka no šī gada 1.septembra brīvpusdienas būs visiem līdz devītajai klasei. Savukārt Igaunijā un Tallinas skolās jau tās ir arī līdz devītajai klasei.

Attiecībā uz skolas gaitām Tallinas pašvaldībā ir vēl kāds pabalsts, kāda nav Rīgā: katru gadu visiem pirmklasnieku vecākiem tiek piešķirti 320 eiro, lai viņi varētu godam savu atvasi palaist skolā. Rīgā uz tādu var pretendēt tikai mazāk turīgas ģimenes, turklāt pabalsts ne tuvu nav tik liels – tikai 36 eiro. 

Ja Rīga gribētu ieviest šādu pabalstu, no pilsētas budžeta vajadzētu apmēram 2,2 miljonus eiro. 

Taču ne Tallinas, ne arī Rīgas pašvaldība nav risinājušas jautājumu, kas uztrauc daudzus vecākus, kuru atvases skolu beidz agrāk nekā viņi darbu. Izmaksas par pagarinātājām dienas grupas kā Rīgas, tā arī Tallinas skolās vecākiem jāmaksā no savas kabatas. 

Un visbeidzot bērnudārzi, rindas kuros pastāv gan Rīgā, gan Tallinā. “Pēdējos gadus tas bija viens no mūsu prioritārajiem darbības virzieniem - papildu vietu radīšana bērnudārzos. Burtiski pirms trim četriem gadiem mums rindās savu vietu bērnudārzos gaidīja apmēram pusotrs-divi tūkstoši bērnu. Ļoti lielas rindas bija. Un tas vēl pie augošā bērnu skaita. Mēs pieņēmām diezgan lielu programmu, lai risinātu šo problēmu. Mēs sākām veidot jaunas grupas esošajos dārziņos un izmantot telpu resursus, sākām būvēt jaunus bērnudārzus, sākām izmantot īslaicīgas telpas. Diezgan īsā laikā – trijos gados – mēs izveidojām tādu daudzumu vietu bērnudārzos, kas ļāva globāli mums šo problēmu risināt,” stāsta Tallinas domes Sociālās labklājības, veselības pakalpojumu un pabalstu nodaļas galvenais speciālists Tarmo Kurvess.

Bet bērnudārzu jomā starp Tallinu un Rīgu ir viena būtiska atšķirība, proti, par vietu pašvaldības bērnudārzā Rīgā jāmaksā nav. Bet Tallinā maksa par vienu bērnu ir 52 eiro mēnesī. Tiesa, maksājot par bērnudārzu, Igaunijā pēc tam var saņemt arī nodokļus atlaides, jo tā skaitās maksa par mācībām. 

“Nesen mēs pieņēmām jaunu atlaižu sistēmu: ja Tallinas bērnudārzā iet trīs bērni no vienas ģimenes, tad trešais bērns iet bez maksas. Principā tās atlaides, kas domātas bērniem no maznodrošinātām ģimenēm tieši attiecas uz daudzbērnu ģimenēm, jo ar katru bērnu samazinās procentuāli ienākumi uz ģimenes locekļiem un atlaižu saņemšana tieši atkarīga no ienākuma summas uz viena ģimenes locekļa,” stāsta Kurvess.

Arī par pusdienām ir jāmaksā - apmēram 1,70 eiro dienā, un tieši tikpat jāmaksā arī Rīgas bērnudārzos. Gadījumā, ja vietas dārziņā nav, Tallinā var saņemt bērna pieskatīšanas pabalstu 140 apmēra, ko var tērēt gan auklei, gan privātajam bērnudārzam. Līdzīgi tas ir arī Latvijā, vienīgi pie mums šo summu sedz valsts un pagaidām tā paredzēta vien līdz maija beigām. 

Kopumā LTV raidījumā secināts, ka ģimeņu atbalsta sistēmā Latvija zaudē gandrīz visās pozīcijās, izņemot to, ka Rīgā par velti ir pašvaldības bērnudārzi, un Latvija nezaudē arī atbalsta apjomā par vienu bērnu. Statistika gan rāda, ka ar vienu atvasi tautas ataudzei ir par maz.              

24 komentāri
Neslāvs
Ja krievvalodīgo uzņēmumi Latvijā neuzskatītu zem sava goda maksāt nodokļus šai viņuprāt "īslaicīgajai" valstij, naudas netrūktu. Irkur VIDam piestrādāt.
Paldies!
Kad nepieciešams palīdzēt latvijas ģimenem un to bērniem,tā H.U.J.U.!!! Svešajiem, gan milionu euro,gan patvērumu!!! Savējiem, nekustamā īpašuma nodokļa paugstināšanu,degvielas akcīzes nodokļa paugstināšanu,lai iedzītu ģimenes parādos, izliktu uz dzīvi no zariem,kartona,un atkritumiem veidotos rajonos. Lai pēc ,Brazīlijas,Indijas,Pakistānas,un daudzu citu valstu parauga,kur 99% iedzīvotāju dzīvo atkritumos, ko rada 1% bagātnieku kas aprij visus resursus,atstājot aiz sevis tikai atkritumu kaudzes!!! Par pārtikas pievienotās vērtības nodokļa samazināsanu ir skeptiski,suņi tādi,pārrijušies krāni kā jau visa politiskā (elite),eiropas pakaļas bučotāji, šajā valstī!!! Sociālistiskā politika ir vienīgā taisnīgā,politiskā sistēma resursu sadales jomā,kur tiešām darbotos frāze,viens likums viena taisnība... Pamosties Varenā Strādnieku Tauta Iztaisno Savu Darbā Saliekto Muguru Un Nokrati Tās Dēles No Kakla Kas SūcTavas Asinis!!!
Lūdzu !
Bez zākāšanās savā "mātītes'valodā jau nekādi. Nevajag tā uztraukties par latviešu valsti.
Patiesībā
Patiesībā visa šī pabalstu padarīšana ir muļķa tautas lohatrons. Lai valsts pārvalde tev varētu samaksātu pabalstā 10 eur., nodokļos tev jāsamaksā 40 eur., lai varētu uzturēt tev pienākošā pabalsta piešķīrējus un aprēķinātājus.
Pārsla
Mūsu likumdevējiem vairāk interesē savu "kabatu/ maku saturs", un kabatas tiem ir ļoti ietilpīgas. Iepatikās anekdote - ja visiem zagļiem, par zagšanu cirstu rokas, deputāti balsotu ar pedāļiem.... Jautri, ja tā nebūtu taisnība, skumja taisnība.
Juris
Cilvēkiem Latvijā jādzīvo Eiropas pilsoņa cilvēka cienīgu dzīvi - valstī janodrosina sociālās stabilitātes spilvens, lai iedzīvotajiem nav jadomā par izdzīvošanu, jādomā par attīstību....... vajadzētu katram vismaz 370EUR valsts garantētu ienākumu ik menesi un 600EUR neapliekamo minimumu darba stimulam........ un salīdzināt ne tikei ģimenes ienākumus līdz 1,5 vai 3gadu vecumam, bet gan kā izdzīvot 5, 10, 15 gadīgu bernu ģimenēm, kā studentiem, jaunajām ģimenēm un, protams, arī kā patstāvīgi arī senjors var baudīt savas vecumdienas.............
nodzēries bomzis
būtu labi, ja valsts garantētu 370EUR ienākumu un 600EUR neapliekamo minimumu, tas mani stimulētu dzert vēl vairāk un strādāt vēl mazāk. jo valsts taču garantētu, ka nedrīkst maksāt mazāk. izdomā vēl kaut ko, ko valsts varētu garantēt un būs skaisti kā PSRS laikos
Cits
Katram begļa bērnam gan maksās 97 eiro mēnesī...
Cits
Lielbritānija latviešu begļu berni saņem vairāk...
JiP
Es vienīgais pamanīju kļūdu aprēķinos raidījumā? Latvijā 44% pusotru gadu maksā no bruto darba algas, nevs neto, tātad 44% nevis no 800EUR, bet 1100EUR. Manuprāt problēma ir nevis tajā, ka valsts pārāk maz atbalsta ģimenes ar bērniem, bet gan vispārējā ienākumi līmenī, kas daudziem tāpat ir zems. Tie kas saņem vidējo algu valstī un vairāk, domāju, ka atbalsts ir +/- pietiekams, bet nevajadzētu atbalstam būt tādam, ka trūcīgie "panesās uz bērnu taisīšanu" naudas dēļ.
ekonomists
Bet kamdēļ pietrūkst un mazas algas ???? Tāmdēļ, ka atgūstot brīvību, mainot naudu dalīja iz 200 un pataisīja visus ar tukšu kabatu. Otrkārt drukājot LATUS neaprēķināja normālu vidējo algu ar strādājošo skaitu un naudas algā sanāca 50-70 lati, bet kur naudas apjoms augstiem speciālistiem? Naudu vajadzēja sadrukāt tik, cik ES atbilstoša samaksa. Tā mēs ar algas zemo samēru dzīvosim visu mūžu.
inkvizitors
Toties treknajam algām pietiek!
user1
ja protams -toties melnajiem kurus atvilks šurp ar varu tiem tak atradīsm tos miljonus-ko?tur nebūs nekadu problēmu:))
beibe
neviens tevi ar varu šurp nevilks, dzīvo savā taganrogā vesels
Patriots Lai dzivo
Nieks par latvijas berniem !tagad galvenās rupes ir klaidonu bernu pabalsti
Patriots Lai dzivo
Klaidonu berniem no krievijas vajag pabalstus nevis vietejiem liberastu lopiem
MERIKE
mūs valdīb 25 gadus atpakaļ ar ko saka celt brīvo Igauniju ? ar socialajiem darbiem ...jo ja valstī soc ,jautajumos viss cilvekam ari parējais būs labi ,...ar to atšķīras Igaunijas valts un viņu valstvīri , ...doeimžel latv,sāka augt no cita gala labklajībā
q
Pabalstu ir jāmaksā tieši bērnam, kā Igaunijā, nevis kā nodokļu atlaidi. Ne tikai mazo algu saņēmēji, pareizāk sakot - viņu bērni, ir cietēji, vēl jau mums ir slavenie mikrouzņēmumi, kur darbinieki nesaņem nekādas atlaides.
Hmm
Tas iekritiens dzimstībā, kas ir bijis Igaunijā, ne par ko labu patiesībā neliecina. Es domāju mums vajadzētu bišiņ kritiskāk tomēr pieiet sevis salīdzināšanai citādi sānāk, ka tur viss ir labi, bet te viss ir slikti, kaut patiesībā abas valstis ir diezgan līdzīgas un katrai ir savi plusi un mīnusi. Turklāt igauņi sevi salīdzina ar Ziemeļvalstīm - attiecīgi līmenis ko viņi tiecas sasniegt ir augstāks, varbūt tāpēc arī rezultāti labāki un arī mums tā vajadzētu?
Notars
bēdīgi ...
gunis
Ja līdz Igaunijas līmenim nekad netiksim,tad vismaz deputāti aizbrauks uz Āfriku,kas zin,varbūt kaut ko arī iemācās.D.D.D.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti