Daudziem Vecgada vakarā nepalika nepamanīts fakts, ka sabiedriskās televīzijas translētajā koncertā "Dziesmas-leģendas jeb Viss kā pirmoreiz" blakus eksprezidentiem un izmeklējošiem žurnālistiem viesu vidū sēdēja smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs, kuram tiesa kā drošības līdzekli piemērojusi aizliegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. Latvijas Radio noskaidroja, ka Lembergs uz šo pasākumu aicināts kā pilsētas mērs.
Uz LTV koncertu aicināts kā sens sadarbības partneris
Lemberga tiesiskajā statusā nekas nav mainījies. To viņš atzīst, un to viņš apliecināja telefonsarunā "Krustpunktiem". Kaut arī ievēlēts, viņš joprojām, jau vairāk nekā piecus gadus, nedrīkst pildīt ne pilsētas mēra, ne brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus. Tā noteikusi tiesa. Taču sabiedrība tiek maldināta no Ventspils domes puses, piesakot savā vietējā portālā video preses konferencēs Lembergu kā domes priekšsēdētāju. Viņš aktīvi komentē notiekošo Ventspilī un domes lēmumus.
Par domes priekšsēdētāju viņš tiek saukts ne tikai Ventspils portālā, kādā privātā ballītē vai nopirktā medijā, bet arī Latvijas Televīzijas (LTV) pasākumos. Pēdējais iznāciens - Vecgada pasākumā, kas tika translēts LTV. To, ka viņš aicināts kā domes priekšsēdētājs nevis kā deputāts vai privātsponsors, mums apliecināja LTV vadītāja Ivara Beltes runasvīrs jeb preses sekretārs Klāvs Radziņš. No intervijas klātienē abi gan atteicās.
"Aivars Lembergs uz LTV Vecgada koncerta "Dziesmas-leģendas jeb viss kā pirmoreiz" ierakstu tika uzaicināts kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, ņemot vērā, ka Ventspils dome un Ventspils pilsēta ir ilggadēji LTV sadarbības partneri un projekta "Eirovīzija" atbalstītāji," atbildēja Radziņš.
Lembergu par šo ielūgumu aizvadītajā nedēļā Saeimā, kur viņš piedalījās uz valdības veidošanas sarunām, iztincināja Latvijas Radio Ziņu dienests. "Man atnāca ielūgums (..) Bija ielūgums Aivaram Lembergam (..) Ielūdz jau personiski ne jau domi vai laikrakstu "Diena" (..) Mums ir sadarbība kopš 2001.gada (..) Tad, kad viņi nevienam nebija vajadzīgi, tad mēs bijām vienīgie (..) Mums vēl ir bijuši kopīgi projekti (..)," saka Lembergs, piebilstot, ka sadarbojies ar vairākiem LTV ģenerāldirektoriem.
NEPLP: Lemberga aicināšana ir uzticamības jautājums
Sabiedriskās televīzijas vadītājs Ivars Belte ar sava runasvīra starpniecību "Krustpunktiem" darīja zināmu, ka negatavojas ielaisties publiskā diskusijā par šo tematu. Savukārt Aija Dulevska - Cālīte no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) "Krustpunktiem" sacīja, ka padome nevar iejaukties televīzijas viesu izvēlē. Tas drīzāk esot ētikas un uzticamības jautājums, kādus viesus viņi aicina uz publiski translētiem pasākumiem.
"Ir jāatdala divas lietas – vai tas ir korporatīvs pasākums, kurā piedalās tikai raidījumu veidotāji un viņu labākie draugi, vai arī tas ir pasākums, kuru Jaungada naktī skatīsies visi Latvijas iedzīvotāji (..) Tas likums gars ir tāds, ka aizliegums ir noteikts un nav tas interpretējams pēc būtības. Sabiedriskais medijs tieši tāpēc ir sabiedriskais, ka ir jāskatās tālāk par likuma pantiem un paragrāfiem. Ir jāsaredz arī būtība, un es nezinu, kā jutās žurnālisti, ka viņu vadībai ir cita izpratne par tiesiskumu," saka Cālīte – Dulevska.
Tāpat padomes pārstāve atzina, ka, viņasprāt, vispār neesot pieļaujama pašvaldības naudas līdzdalība medijos, jo sevišķi sabiedriskajā.
Žurnālisti nepatīkami pārsteigti un norāda uz dilemmām
Kā jutās žurnālisti?
"Man tas bija negaidīts un nepatīkams pārsteigums," saka raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.
"Bet es gribētu uzsvērt, ka Ziņu dienesta goda vieta kontekstā ar traģēdiju bija policijas vadība, ugunsdzēsēji, mediķi, kas strādāja šajā pasākumā. Viņi bija mūsu viesi," teica Šņore. "Es nezinu, kam viņš bija viesis (..) Uzskatīt, ka tas varētu ietekmēt Ziņu dienestu, ir mazākais aizvainojoši," viņa norāda.
"Zinot, ko par Lembergu ir teikuši Latvijas sabiedriskie mediji un konkrēti Latvijas Televīzija, mana pirmā doma bija, ka viņš ir aicināts kā iedvesmas avots, kā mūza," saka politisko notikumu komentētājs Eduards Liniņš. "Nopietnāk runājot, runa ir par Ventspils pašvaldības sponsorējumu. Te nu mēs nonākam pie tā, cik sabiedriskajā medijā ir pieļaujams kaut kāds sponsorējums (..)
Ja medijos ir diezgan strikti ierobežotas tabakas izstrādājumu un alkohola reklāmas, tad šis gadījums ir problemātiskāks, jo ir jautājums par reputāciju," norāda Liniņš. Viņš uzsver, ja būtu LTV žurnālists, tad viņam būtu problemātiski strādāt šādā medijā. Liniņš sacīja, ka zina literātus, kuri atsakās piedalīties pasākumos, kur ir "Lemberga nauda".
Lembergs: Pašvaldības amatpersona strādā sirdsapziņas, nevis amata nosaukuma dēļ
Pats Lembergs "Krustpunktiem" telefonsarunā izvērsa dažādas variācijas par tēmu "aizliegums pildīt mēra pienākumus". "Es esmu domes priekšsēdētājs kopš 1988.gada (..) Nevajag jaukt pienākumus ar tiesībām (..) Par šo jautājumu [vai Lembergs var sniegt intervijas kā domes priekšsēdētājs] pēdējos sešos gados ir bijušas diskusijas. Opozīcija, kad tiek pārvēlēta, ar tādiem pašiem vārdiem, kā jūs [Latvijas Radio argumentiem] raksta vēstules Saeimai… Ventspils deputāti, Saeima, KNAB ir pārbaudījuši, vai es drīkstu sniegt intervijas, ka es kaut kur drīkstu piedalīties un uzstāties. Viņiem visiem uzmanīgi ir jāizlasa likums par pašvaldībām (..)
Vispār pašvaldības vadītājs ir politiska amatpersona un viņai tikpat kā pienākumu nav. Viņa strādā pēc sirdsapziņas," nosaka Lembergs.
Ģenerālprokuratūra bezspēcīga Lemberga interpretācijas priekšā
Ģenerālprokuratūra pirms pāris gadiem pieprasīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas skaidrojumu - ko īsti nozīmē "pildīt pašvaldības vadītāja pienākumus?" Atbildē prokuratūrai teikts: "Situācijās, kad persona pauž viedokli jautājumos, kas saistīti ar noteiktam amatam - pašvaldības domes priekšsēdētājam piemītošajām pilnvarām, tas veic minētā amata pienākumus. Līdz ar to ministrijas ieskatā persona, kas publiski pauž viedokli kā pašvaldības domes priekšsēdētājs un skaidro sabiedrībai pašvaldības pieņemtos lēmumus, rīkojas attiecīgās domes vārdā. Tādējādi minēta persona veic pašvaldības domes priekšsēdētaja pienākumus". Savulaik tik kareivīgais tā sauktās Lemberga lietas prokurors Juris Juriss tagad ir pagalam bezspēcīgs šīs drošības līdzekļa interpretācijas priekšā. "Problēma manā ieskatā rodas, jo viens vai vairāki masu mediji viņam piedēvē šo statusu. Viņš jau tiesā norādīja, ka neregulē, kāpēc TV3 atsevišķos gadījumos norādījusi viņu kā priekšsēdētāju. Viņš saka – tas ir masu mediju ziņā," saka Juriss.
Pēc prokurora teiktā, valsts apsūdzības uzturētāja galvenais panākums Lemberga drošības līdzekļa izpildes uzraudzības jautājumā esot tas, ka viņi vismaz nosargājuši esošo drošības līdzekli, jo Lembergs tiesai lūdzis to atcelt.
Par to, vai Lembergs ievēro tiesas noteikto aizliegumu pildīt Ventspils mēra pienākumus, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers attiecās runāt ar "Krustpunktiem". Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga paskaidroja, ka ģenerālprokurors neesot kompetents runāt par lietām, kas atrodas kāda prokurora lietvedībā.
Lemberga lietā – ne gala, ne malas
Lemberga lieta Radio uzmanību saistījusi ne vien ar visai lēniem izmeklēšanas un iztiesāšanas tempiem un dīvainām liecinieku nāvēm – proti, šajā lietā no 98 lieciniekiem miruši astoņi - bet arī ar to, ka no amata atbrīvots prokurors Andis Mežsargs, kurš bijis viens no pirmajiem tā sauktās Lemberga lietas izmeklēšanas prokuroriem.
Mežsargs iepriekš žurnālam "Playboy" atklājis, lai atteiktos no Ventspils amatpersonu pārbaudes lietas, viņam piedāvāts nodrošinājums: vai nu uzreiz vienā reizē uz visu atlikušo dzīvi, vai nu regulāri līdz mūža beigām. Pirmais tāds piedāvājums bijis 2003.gada nogalē, pēdējais 2008.gadā, kad jau faktiski lieta virzīta uz tiesu.
Mežsargs intervijā arī norādījis, ka "laikā, kad tika sākta pārbaude, valsts iestādes, kurām vajadzētu nodrošināt šī procesa operatīvo norisi, patiesībā ar šādām darbībām vērsās pret procesa virzītāju". Bijušais prokurors pastāstīja, ka tolaik tika noklausītas viņa telefonsarunas.
Ievērības vērts ir arī fakts, ka pirms Mežsarga atvaļināšanās un aiziešanas izdienas pensijā ģenerālprokurors Kalnmeiers pieprasījis no Mežsarga paskaidrojumus par laikrakstā "Neatkarīgā" publikācijā minētajiem apstākļiem par viņa un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Iekšējās drošības daļas vadītāja Aigara Sparāna iesaistīšanos biznesa strīdu kārtošanā.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA pastāstījusi ka, iepazīstoties ar paskaidrojumiem, ģenerālprokurors Mežsargam norādījis, ka viņam turpmāk rūpīgāk jāanalizē ārpus darba kontakti un tikšanās, lai neradītu šķietamas šaubas par prokuroru rīcības ētiskumu.
Ar prokuroru Mežsargu diemžēl neizdevās sazināties un uzzināt, vai viņa aiziešana izdienas pensijā bija saistīta ar šo vadības norādījumu vai varbūt spiedienu no Ventspils puses, par ko viņš runājis "Playboy".
Tomēr nav tā, ka tā sauktā Lemberga lieta tiesā nevirzās uz priekšu - no 98 lieciniekiem vairāk nekā piecu gadu laikā nopratināta skaitās aptuveni puse. Tas ir – ar nosacījumu, ja pieskaita astoņus mirušos, kuri vairs nav jāpratina. Prokurors Juris Juriss gan "Krustpunktiem" neprognozēja, pēc cik gadiem lieta varētu tikt izbeigta.
