Visi dabasgāzes lietotāji jau tagad brīvi var izvēlēties gāzes tirgotāju. To nosaka likums, taču praksē ir citādāk. Cauruļvadu īpašnieks "Latvijas gāze" neļauj lietotājiem Latvijā pirkt gāzi citur. Kompānijas monopolu vēl stabilāku draud padarīt Saeimā virzīti priekšlikumi. Latvijas Televīzijas rīcībā esošās ziņas gan liek apšaubīt "Latvijas gāzes" ekskluzivitāti, īpaši jau Krievijas "Gazprom" tiesības.
Pēc nepilna pusotra gada Latvijā jāatver gāzes tirgus, teikts likumā ar piebildi - ja ātrāk neiestājas kāds no diviem apstākļiem. Vasarā pienāca vēstule no Briseles, šoziem vēl viena, ka viens no apstākļiem ir iestājies. Pēc sašķidrinātās gāzes termināļa uzcelšanas Klaipēdā un gāzes vadu caurlaides palielināšanas Latvija nav atkarīga tikai no Krievijas gāzes.
Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta vadītājs Dominiks Ristori nesen vēstulē Ekonomikas ministrijai norāda: "Lietuvas pārvades sistēmas pastiprināšanu (..) es redzu kā galveno notikumu, kas izbeidz Latvijai paredzēto atkāpi".
Tas nozīmē, ka Latvija nevar stiept garumā "Latvijas gāzei" netīkamo tirgus atvēršanu. Tomēr Ekonomikas ministrija nerosina monopolu izbeigt nekavējoties, bet 2017.gadā. Bet esošo likuma versiju, saskaņā ar kuru tirgus jāatver, ministrija piedāvā izdzēst.
"Vienkārši dekoratīvs teikums "tirgus ir vaļā" neko nenozīmē, nepieciešams, lai spēkā ir visi normatīvie akti. Skaidrs, ka mēs neko nezaudēsim, ka tas ir vaļā 2017.gada aprīlī," teica Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.
Par to, ka tirgus būs jāatver, atbildīgās amatpersonas zināja. Ilgus gadus "Vienotības" pārziņā esošā ministrija sāpīgos lēmumus atlika. Nepieciešamās likuma izmaiņas šoruden Saeimā iesniedza ministre no Zaļo un Zemnieku savienības. Taču, piemēram, valdības noteikumi par gāzes piegādes kārtību, kam bija jābūt pērn oktobrī, aizvien nav izdoti. Ministrija no vienas puses nesteidzas, no otras - regulāri atzīmē, ka Krievijas gāze ir dārgāka par Lietuvā nopērkamo.
Šonedēļ Saeimā notika balsojums par deputātes Lolitas Čigānes priekšlikumu, kas faktiski paredzēja tirgus atvēršanu pasteidzināt. Taču pat visi viņas partijas biedri no "Vienotības" to neatbalstīja. Tādēļ priekšlikumu noraidīja.
"Ņemot vērā šaubas no EM, pagaidām mēs atturējāmies. Mēs pētīsim situāciju līdz priekšlikumu iesniegšanai 3.lasījumam, ko varam iesniegt, lai nodrošinātu gāzes tirgu atvēršanu pēc iespējas ātrāk," skaidro Saeimas deputāts Edvards Smilētns ("Vienotība").
Deputāti pieturējās pie Ekonomikas ministrijas termiņa - 2017.gada 3.aprīļa. "Latvijas situācija nebūs sliktāka. Mēs nodrošināmies pret tiesvedībām," teica Smiltēns.
"Latvijas gāze" iepriekš teikusi, ka par pāragru tirgus atvēršanu sūdzēs Latviju Šveices un Zviedrijas tiesās. Taču dokumenti, ar ko iepazinusies Latvijas Televīzija, liek apšaubīt "Latvijas gāzes" īpašnieku ekskluzīvās tiesības.
Lūk, ko paredz Latvijas Privatizācijas aģentūras 1997.gada 2.aprīlī ar "Gazprom" parakstītais privatizācijas līgums: "Sabiedrībai piešķirtas licences dabas gāzes uzglabāšanai, transportēšanai un sadalei uz 20 gadiem un pārdošanai uz 5 gadiem. Šādas licences neierobežo trešo personu tiesības veikt darbības, kas saistītas ar dabas gāzes tranzītu".
Tātad "Gazprom" līgumā par ekskluzivitāti vispār nav runa. Turklāt gāzes pārdošanas tiesības Latvijas Privatizācijas aģentūra apsolīja līdz 2002.gadam, nevis 2017.gadam. Akcionāriem no Vācijas trumpji ir spēcīgāki.
Latvijas privatizācijas aģentūras un Vācijas "Ruhrgas" līgums paredz: "Uzņēmumam būs ekskluzīva neierobežota licence (..) dabas gāzes uzglabāšanai, transportēšanai un sadalei uz laiku, kas ir ne mazāks par 20 gadiem un dabas gāzes pārdošanai uz laiku, kas ir ne mazāks par 5 gadiem, un kas tiks pagarināts 3 reizes uz 5 gadiem (..)".
Pēdējā tirdzniecības licence "Latvijas gāzei" izsniegta 2012.gadā un tajā nav pieminēta ekskluzivitāte. Ja licences skāra kopsakarā ar noteikumiem, saskaņā ar kuriem tās izdotas, ekskluzivitāte iespējama arī ierobežotas konkurences apstākļos, un licenču īpašnieks nedrīkst ierobežot licencētu ražotāju piekļūšanu tīkliem.
"Tirgu varētu vērt vaļā, ar uzņēmuma pārdošanu nav jāsteidzas. Svarīgi ir vēl viens solis, veikt pārvades sistēmas uzņēmuma sertificēšanu. Sertificēšana nozīmē, ka izpilda tos nosacījumus, lai varētu uzskatīt par neatkarīgu no pārvades," teica enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.
Galīgais balsojums par gāzes tirgus atvēršanu plānots nākamā gada sākumā.
