Sadaļas Sadaļas

Kongo cīņā pret izvarošanām iesaistās globāls NVO. Vadoņi zaudē absolūto varu

Gandrīz 10 gadu ilgušajā konfliktā Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) izvarošanas tika izmantotas kā kara ierocis. Seksuālās vardarbības eskalācija ir sasniegusi rekordaugstus skaitļus, kuros vainīgie pārsvarā ir valsts militārie un policijas spēki. Tikmēr nevalstiskās organizācijas (NVO) ir guvušas pietiekami lielu politisko kapitālu un līdzekļus, lai palīdzētu valstu pilsoņiem, kurus nodevusi viņu valdība. Viens no šādiem gadījumiem ir KDR un seksuālās vardarbības apkarošanas politika. Tomēr ko NVO iejaukšanās valstu iekšējos konfliktos nozīmē KDR kontekstā un pasaules valstu suverenitātei?

Rubrika "Status Quo".

Rubrikā analizē starptautiskās politikas aktualitātes no Latīņamerikas līdz pat Tālajiem Austrumiem. “Status Quo” latīņu valodā nozīmē "pašreizējais lietu stāvoklis". Tāds ir arī rubrikas mērķis - informēt par ziņu virsrakstos nepateikto, piedāvāt kontekstu un rādīt, kā notikumi pasaulē atbalsojas arī Latvijā. 

ĪSUMĀ:

  • Karadarbība KDR padarīja izvarošanu par kara ieroci.
  • Pēc kara izvarošanas gadījumi KDR pieauga līdz pat vidēji 48 izvarotām sievietēm stundas laikā.
  • Starptautiskā nevalstiskā cilvēktiesību organizācija “Human Rights Watch” panāca to, ko neviena cita valsts iepriekš nebija spējusi: KDR pasludināja izvarošanas apkarošanas un "zero-tolerance" politiku.
  • Jaunās politikas rezultātā sabiedrība aktīvi kritizē esošo valdību un sievietes uzsāk cīņu par savām tiesībām.
  • Nevalstiskās organizācijas ir kļuvušas par galveno pretinieku cīņā ar vardarbīgām valdībām.
  • NVO iejaukšanās rezultātā valstu valdības un vadoņi zaudē savu absolūto varu pār valstī notiekošo, tādējādi tiek apdraudēta valstu suverenitāte.

Izvarošana kā kara ierocis

1994. gada genocīda sekas Ruandā ir ietekmējušas KDR 25 gadu garumā. Pēc 1994. gada genocīda aptuveni divi miljoni hutu izcelsmes ruandiešu meklēja patvērumu KDR. Patvēruma meklētāju vidū atradās arī militārie vadoņi, kuri bija atbildīgi par genocīda izraisīšanu. Šis fakts izraisīja konflikta attīstītību starp KDR un Ruandu - vēlāk tas pārtapa par “Āfrikas Pasaules karu”, kurš ilga no 1994. līdz 2003. gadam un kura rezultātā ir gājuši bojā aptuveni pieci miljoni cilvēku.

Šis karš tiek dēvēts par asiņaināko karu pēc Otrā pasaules kara.

Lai arī 2003. gadā un turpmākajos gados tika parakstīti miera līgumi starp konfliktā nonākušajām valstīm, cīņas starp hutu un citu minoritāšu grupējumiem un KDR nacionālo armiju turpinās vēl šodien. Ilgstošas bruņotās cīņas ir radījušas ārkārtīgi barbarisku un vardarbīgu blakusproduktu: izvarošana ir kļuvusi par kara ieroci. KDR gadu laikā desmitiem tūkstošu meiteņu un sieviešu ir bijušas pakļautas seksuālai vardarbībai, un bieži vien vainīgie šajos noziegumos ir KDR nacionālā armija "Forces Armées de la République Démocratique du Congo" (FARDC). Gan karavīri, gan komandieri ir izvarojuši hutu etniskās izcelsmes un citu cilšu sievietes ar mērķi pakļaut, sodīt un atriebties veselām kopienām.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) 2010. gadā KDR nodēvēja par “pasaules izvarošanas galvaspilsētu”. Saskaņā ar 2011. gada Pasaules Bankas un Starptautiskā pārtikas politikas pētniecības institūta pētījumu katru stundu tika izvarotas aptuveni 48 sievietes, kas ir līdz šim augstākais rādītājs pasaulē. Savukārt 2018. gadā izvarošanas gadījumu skaits, kas ir saistīts ar valsts iekšējo konfliktu starp minoritāšu grupējumiem un nacionālo armiju, ir samazinājies līdz 200 ziņotām izvarošanām mēnesī. Lai arī neziņoto izvarošanas gadījumu skaits nav zināms, 2018. gada rādītāji liecina par seksuālās vardarbības samazināšanos, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Viens no iemesliem seksuālās vardarbības līmeņa kritumam ir nevalstiskās organizācijas “Human Rights Watch” aktīvā darbība upuru atbalstīšanā un izvarošanas apkarošanā.

 

Izvarošanas apkarošanas politika 

Izvarošanas apkarošanas politika, kura stājās spēkā 2014. gadā, ir izmainījusi Kongo sieviešu dzīves, padarot seksuālo vardarbību no KDR Nacionālās armijas (FARDC) puses par sodāmu. Tomēr vislielākais solis, lai samazinātu izvaroto skaitu, tika sperts 2015. gadā, kad FARDC komandieri un KDR valdība parakstīja deklarāciju par seksuālās vardarbības samazināšanu militāro spēku vidū. Pateicoties “Human Rights Watch”, gan karavīri, gan augsta ranga komandieri no Nacionālās armijas, kā arī darbinieki no Kongo Valsts policijas ir apsūdzēti un atzīti par vainīgiem.

Izvarošanu apkarošanas politika ir ne tikai sniegusi iespēju seksuālās vardarbības upuriem iegūt taisnīgu tiesu, bet arī mainījusi sabiedrības stigmu pret seksuālās vardarbības upuriem.

Jaunā politika, kas turpina attīstīties, ir devusi balsi sievietēm, kuras aktīvi cīnās pret izvarošanas kultūru kongojiešu sabiedrībā.

Pēdējā gada laikā kongojiešu sievietes ir izveidojušas palīdzības centrus seksuālās vardarbības upuriem, organizējušas miera sarunas, kurās piedalās ne tikai vietējās sievietes, bet arī sievietes ietekmīgos amatos no visas pasaules. Kongojiešu sievietes arvien aktīvāk un veiksmīgāk lauž sabiedrības stereotipus, izveidojot savus uzņēmumus un iedrošinot citas sievietes rīkoties līdzīgi.

Seksuālās vardarbības upuri aktīvi kritizē valdību par tās nolaidību un likumu pārkāpumiem. HRW panāca to, ka valdība izstrādā politiku un deklarāciju, pateicoties kurai seksuālās vardarbības upuri un sievietes cīnās par savām tiesībām un pret valdības agresiju.

Ko NVO iejaukšanās nozīmē valstu suverenitātei?

“Human Rights Watch” kā nevalstiskas organizācija ir paveikusi vairāk nekā kāda no pasaules valstīm seksuālās vardarbības apkarošanā un cilvēktiesību sargāšanā Kongo. Nevalstiskās organizācijas 21.gadsimtā ir ieguvušas neizmērojamu politisko ietekmi, kas ļauj tām iejaukties valstu iekšpolitikā, likumu pieņemšanā, kā arī starpvalstu attiecībās.

Piemēram, "Amnesty International" vien gada laikā izglāba desmitiem cilvēku no nelikumīga ieslodzījuma, panāca nāves soda atcelšanu trijās valstīs (Madagaskarā, Fidži, Surinamā). Globalizācijas rezultātā NVO apdraud valstu suverenitāti, jo cilvēktiesību aizstāvība, likumu pieņemšana un taisnīgas tiesas nodrošināšana agrāk tika rezervēta valstij, kuras robežās norisinājās konflikts attiecīgajā jautājumā. Ja vien valdības paveiktie noziegumi netiek atzīti par noziegumiem pret cilvēci, citas valsts iekšējā konfliktā nedrīkst iejaukties, jo iejaukšanās tiek uzskatīta par noziegumu pret valsts suverenitāti.

Savukārt NVO ir līdzekļi, politiskā ietekme un likumiskā brīvība iejaukties iekšējos, kā arī starptautiskajos konfliktos. Lielajām nevalstiskajām organizācijām ir politiskā kapacitāte un starptautiski atzīta ietekme, lai panāktu izmaiņas valsts politikā un likumdošanā.

Globālā līmenī tas nozīmē, ka valsts valdība zaudē savu absolūto kontroli pār pilsoņiem un valstī notiekošo, kas tika pierādīts Kongo gadījumā.

Turklāt NVO iejaukšanās liecina arī par to, ka starpvalstu attiecībās un sarunās vairs nepiedalās tikai valstis, bet netiešā veidā arī nevalstiskās organizācijas, kuras, ietekmējot vienu vai vairākas valstis, cenšas sasniegt savus mērķus. Rezultātā valstu suverenitāte tiek apdraudēta un valdības absolūtā vara – izaicināta.

Kongo Demokrātiskā Republika ir viens no neskaitāmiem gadījumiem, kad nevalstiskā organizācija ir iejaukusies valsts iekšējos konfliktos un likumdošanā, lai sasniegtu savu mērķi. Lai arī šie mērķi pārsvarā ir saistīti ar cilvēktiesību, vides vai dzīvnieku aizsardzību, nevalstiskās organizācijas starptautiskajā kontekstā ir jauni spēlētāji, kurām ir ļoti daudz varas pār suverēnās valstīs notiekošo. Pateicoties politiskajai ietekmei globālā līmenī, NVO var piespiest valstu valdības vai vadoņus rīkoties NVO interesēs, tādējādi samazinot valdības varu pašas valsts robežās. Rezultātā valstu suverenitāte un neatkarība tiek apdraudēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt