Aizliegtais paņēmiens

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Priekā! Vai tomēr nelaimē?»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Priekā! Vai tomēr nelaimē?»

Ko etiķete jums nestāsta? «Aizliegtais paņēmiens» vēta alkoholisko dzērienu kalorijas, saturu un ietekmi

Glītās un raibās daudzo alkoholisko dzērienu etiķetes pārsvarā nestāsta ne par kaloriju daudzumu, ne par ietekmi uz organismu, ne arī par veselības problēmām un postu, ko pārmērīga alkohola lietošana var nest. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja, kā alkohols rodas un kā iedarbojas uz organismu, kā arī devās uz laboratoriju ar dzērienu paraugiem.

Atšķirībā no cigaretēm, kurām jābūt rūpīgi paslēptām pie kases aiz letes, alkoholisko dzērienu plaukts ir teju katra veikala lepnums un nereti pat garāks par maizes un citu produktu plauktiem. Tāpat alkoholiskajiem dzērieniem nav tādu ierobežojumu kā erotiskajiem žurnāliem, kuri saskaņā ar likumu jānovieto augšējos plauktos un plikumiem jābūt aizsegtiem. Turklāt katra pārtikas produkta etiķetē ir apraksts par produkta saturu, tostarp kalorijām, taču ne alkoholiskajiem dzērieniem – tiem ir tikai litrāža un alkohola īpatsvars.

Kā alkohols rodas?

Alkoholisko dzērienu rašanās procesa pamatā ir divi elementi – cukurs un rauga sēne. Sēne apēd cukuru un izdala alkoholu.

“Spirtus producē raugs savā vielmaiņas procesa rezultātā. Lai tas notiktu, raugiem ir jādod ēst jeb ko pārraudzēt, ja tā jāsaka. Un tas var būt principā ar augu valsts izcelsmi jebkas, kas satur vai nu vienkāršos cukurus – mono un disaharīdus –, vai nu cieti. Tādi produkti, kurus uzreiz var pārraudzēt, ir, piemēram, medus, augu, ogu sulas, omas zaptes pagrabā,” skaidroja SIA “Latmalt” iesalnīcas vadītāja, “Zoltnera” alus darītavas aldare tehnoloģe Ilona Dabiņa-Bicka.

Piemēram, tekilai izmanto zilo agavi, rumam – cukurniedres, džinam – kadiķogas, vīnam – vīnogas un to sulu. “Jo saldākas būs vīnogas, jo vairāk cukura satura, jo vairāk ir iespējams iegūt vai nu saldāku vīnu, vai nu stiprāku vīnu. To izvēlas pats vīndaris, vai viņi šo cukuru pārvērš spirtā, vai tomēr atstāj kā garšas niansi galarezultātā – saldāku dzērienu,” pastāstīja Dabiņa-Bicka.

Lai vīnu uzskatītu par sausu, tajā jābūt mazāk nekā 1% cukura, bet saldajam vīnam ir augstāks atlikušā cukura daudzums – aptuveni 20%. Cukura līmeni var palielināt, vīnogas žāvējot saulē pēc ražas novākšanas.

Cukurs ir arī graudos, ko izmanto alus un degvīna ražošanā. Arī kartupeļos ir ciete, kas satur glikozi, kas savukārt ir auga cukura rezerve.

“Bet ciete ir jāsadala, jo cietes molekula ir nosacīti liela un raugi savā vielmaiņā nespēj to pārraudzēt. Un šeit mums palīgā nāk tādas vielas kā fermenti, kas cieti sašķeļ. Tātad, ja mēs runājam par graudu spirtu, tad pamatprocesi, kas tiek realizēti, ir, pirmkārt, graudu smalcināšana un sajaukšana ar ūdeni, ko mēs saucam un saprotam ar vārdu iejavošana. Fermentu ietekmē tālāk tiek panākta pilnīga pārcukurošanās jeb cietes sadalīšanās, kam seko rauga pievienošana un raudzēšana, kā rezultātā mēs iegūstam brāgu ar noteiktu alkohola saturu. Bet alkohols jeb etanols no turienes ir jādabū ārā, un šeit mums palīgā nāk tādi divi procesi, ko sauc destilācija un rektifikācija. Rezultātā no brāgas tiek izdalīts spirts, un šie abi procesi balstās principā uz vielu atšķirīgām iztvaikošanas temperatūrām,” klāstīja Dabiņa-Bicka.

Arī viskija pamatizejviela ir graudi un iesals, kas tiek vairākkārt destilēti un izturēti dažādās mucās, kur veidojas dzērienu noteiktā garša. Savukārt konjaks un brendijs ir vīna destilācijas rezultāts, kam seko izturēšana īpašās mucās un vēlāk sajaukšana.

Receptes visdažādākās, bet vienojošais elements ir alkohols jeb etanols, jeb etilspirts. Katram dzērienam ir noteikts standarts, cik daudz tam ir jābūt.

Kas notiek organismā iedzerot?

Viens no drīzākiem efektiem – no organisma strauji tiek izvadīts šķidrums. Proti, organismā tiek bloķēta vazopresīna rašanās, un tas ir hormons, kas atbild par ūdens uzsūkšanos nierēs un regulē cukuru, sāļu un vitamīnu līmeni asinīs.

“Antidiurētiskais hormons mūsu organismā tiek nomākts, un līdz ar to tas neatgriež izfiltrēto šķidruma daudzumu no nierēm atpakaļ cirkulācijā, bet tas tiek izdalīts vairāk ar urīnu ārā,” skaidroja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Anestezioloģijas klīnikas ārsts, anesteziologs reanimatologs Arvīds Bērziņš.

Kopā ar urīnu aizplūst arī organismam svarīgas vielas, piemēram, elektrolīti, nātrijs un kālijs. Šo jonu kustība nodrošina šūnu elpošanu, to līdzsvars nodrošina normālu asinsspiedienu un pareizu sirds ritmu. Bet, lietojot alkoholu, tas tiek izjaukts.

Lai pārstrādātu uzņemto alkoholu, organisms sāk izmantot tā esošo enerģiju – glikozi. Ja tās līmenis krītas, organismam steidzami nākas to ražot. “Ja cukurs samazinās asinīs, organismam vajadzētu sākt ražot cukuru, ko sauc par glikoneoģenēzi. Savukārt šis process ir traucēts un nevar notikt attiecīgi. Tas ir īpaši bīstami pacientiem ar cukura diabētu, īpaši ar pirmā tipa cukura diabētu,” norādīja Bērziņš.

Ļaunākais, kas arī rodas uzreiz alkohola lietošanas rezultātā, ir acetaldehīds. “Alkoholam nonākot aknās, tiek atindēts ar alkohola dehidrogenāzes palīdzību. Tas ir enzīms, tam ir vairākas grupas. Tur ir trīs grupas, pamatā darbojās pirmā, bet arī pārējās svarīgas tad, ja tiek lietots daudz alkohola. Tātad alkohola dehidrogenāzes rezultātā tas alkohols tiek pārtaisīts par acetāli acetaldehīdu. Acetaldehīds ir toksisks, tas var nokļūt asinīs, jau attiecīgi tālāk uzsūkties šūnās un bojāt šūnas tiešā veidā. Tā ir viela, kas viegli iekļūst šūnā, šūnas kodolā, piesaistās pie DNS struktūrām un traucē, bojā DNS šūnu dalīšanos. Līdz ar to arvien lielākas kļūdas šūnu dalīšanās procesā notiek. Un šūnas vairs nespēj strādāt attiecīgi tā, kā tām būtu jāstrādā,” norādīja Bērziņš.

Ja alkohols uzņemts maz, tad acetaldehīdu organisms spēj gana drīz pārvērst mazāk kaitīgā vielā – acetātā – un izvadīt laukā no organisma. Bet, ja alkohola ir daudz, tik ātri tas nenotiek. Labākajā gadījumā tas viss beidzas ar paģirām, proti, organisms ir zaudējis ūdeni, trūkst arī glikozes un vēl cīņa ar toksisko acetaldehīdu.

Kā ietekmē organismu?

Organisms gan spēj atjaunoties. Taču, ja tas viss organismam jāpiedzīvo regulāri, var tikt bojāti orgāni un pieaug iespēja iegūt ļaundabīgu audzēju.

“Tiek bojātas tās vietas, kur ir vistiešāk alkohola ietekme un bojājums. Tātad attiecīgi viss no mutes, rīkles, līdz pat balsenei un attiecīgi barības vads, kuņģis, zarnas. Kuņģis arī caur to mehānismu. Šiem pacientiem nereti ir kuņģa čūlas, kuras vēlāk jau pārveidojas par ļaundabīgām un tamlīdzīgi. Un, protams, arī aknas. Ja ir aknu bojājums konstatēts vai ir konstants aknu bojājums alkohola lietošanas dēļ, protams, aknas ir viens no orgāniem, kurš cietīs un attiecīgi būs vēža risks,” skaidroja Bērziņš.

Aknas ir galvenā alkohola pārstrādes fabrika. “Ja acetaldehīds ir nokļuvis mūsu asinsritē, tas iedarbojas uz dažādām orgānu sistēmām: gan uz nierēm, gan uz aizkuņģa dziedzeri, gan uz plaušām, gan uz sirds asinsvadu sistēmu, tad tām pašām aknām. Aknām tas ir ļoti toksiski kaitīgs, kas noved gan pie taukainās aknu hepatozes, gan tālāk pie aknu cirozes. (..) Kā priekšvēža vai kancerogēna viela, kas varētu izsaukt šādas izmaiņas un gan kuņģa vēzi, gan arī plaušu vēzi. Tas ir arī pētījumos pierādīts, ka faktiski alkohola lietotājiem, varētu teikt, hroniskiem alkohola lietotājiem ir daudz lielāka varbūtība saslimt ar šādām vēža formām,” pastāstīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna.

Lielbritānijas vēža izpētes centra atziņās par alkohola ietekmi uz audzēju rašanos kā bīstamākais norādīts krūts vēzis:

“Pat neliela alkohola daudzuma dzeršana ir saistīta ar paaugstinātu krūts vēža risku sievietēm. Alkohols var paaugstināt estrogēna līmeni organismā, kas var izskaidrot daļu no paaugstinātā riska.”

Savukārt mutes, rīkles, balss un barības vada vēža augstāki riski tiek saistīti ar to, ka vienlaikus tiek dzerts un smēķēts.

“Dzeršana un smēķēšana kopā palielina šo vēža risku daudzkārt vairāk nekā dzeršana vai smēķēšana atsevišķi. Tas varētu būt tāpēc, ka alkohols var palīdzēt kaitīgām tabakas ķimikālijām iekļūt šūnās, kas klāj muti, kaklu un barības vadu. Alkohols var arī ierobežot to, kā šīs šūnas var novērst tos DNS bojājumus, ko izraisa tabakas ķīmiskās vielas.”

Ilgtermiņā ir ietekme arī uz smadzeņu darbību, kas var novest pie būtiskām garastāvokļa svārstībām un konfliktiem. “Ja alkohols šo līdzsvaru izjauc, tātad tiek aktivētas vairāk kādas nomācošas struktūras jeb procesi, tad smadzenes automātiski mēģina balansu atgūt. Un tādējādi, protams, tas arī ir viens no atkarību izraisošiem efektiem, ka cilvēks vairs ar parasto devu nevar panākt to nomākumu, ko viņš it kā meklē, bet tai pašā laikā tad, kad šī alkohola ietekmes nav, tad mums ir pretējs efekts. Mums varētu būt uzbudināmība, mums varētu būt kaut kāda aizkaitināmība. Šie efekti, kas ir tādi uzbudinoši efekti, ir saasināti,” skaidroja Arvīds Bērziņš.

Alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām un akūtiem stāvokļiem, norādīts Veselības ministrijas informatīvajā bukletā. Astrīda Stirna gan norādīja, ka katrs organisms reaģē atšķirīgi – vienam regulāra vīna glāze neatstās sekas, citam raisīs atkarību.

Cik ir daudz vai maz alkohola?

Daudzuma ziņā viena robežšķirtne ir novilkta, un uz to norāda Slimību profilakses un kontroles centrs:

  • sievietēm ne vairāk par 8 devām nedēļā;
  • vīriešiem ne vairāk par 13 devām nedēļā.

Viena deva – 12 gramu absolūtā alkohola jeb, piemēram, nedēļā 320 ml degvīna sievietēm, 520 ml – vīriešiem. Būtiski – divas reizes nedēļā alkohola iedzeršana jāizlaiž.

“Bet pēdējā laikā eksperti par to ļoti diskutē un uzskata, ka nevajadzētu rekomendēt alkohola pieļaujamās devas, jo tas tiešām ir ļoti individuāli. Bet ir jāņem vērā, ka tomēr nevajadzētu katru dienu lietot. Ja lieto alkoholu, tad vajadzētu tomēr dažas dienas nedēļā nelietot to, un, protams, arī ievērot devas, jo jāatceras – alkohols pārstrādājas tik, cik tas var pārstrādāties organismā, nevar īpaši kaut kā veicināt,” pastāstīja speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna.

Viņa arī skaidroja, kāpēc sievietēm pieļaujamās devas ir mazākas: “Tas ir atkarīgs gan hormonāli, gan arī no tā, ka sievietēm, piemēram, ūdens saturs daudz mazāks nekā vīriešiem un līdz ar to tas reibums iestāsies sievietei daudz ātrāk no vienāda alkohola daudzuma. (..) Arī fermentu līmeņi daudz zemāki. Tas, kas šķeļ alkoholu, alkohola dehidrogenāzes līmeņi sievietei ir daudz zemāki nekā vīriešiem, līdz ar to arī lēnāk pārstrādājas alkohols.”

2020. gadā veselīga uztura ieteikumos pieaugušajiem jau minēts, ka par spīti Pasaules Veselības organizācijas norādītajām devām tomēr labāk ir atteikties no alkoholisko dzērienu lietošanas ikdienā vispār.

“Pavisam noteikti nevaru nevienam cilvēkam ieteikt lietot alkoholu. Es to vienkārši nedarīšu,” sacīja RAKUS ārsts Arvīds Bērziņš.

Līdzīgi pauda Astrīda Stirna: “Es negribētu teikt, ka tie viegli alkoholiskie dzērieni būtu nekaitīgi, jo alkohola saturs ir visos alkoholiskos dzērienos un tas ir atkarīgs no daudzuma.”

Cik daudz kaloriju ir alkoholā?

Par ieceri prasīt norādīt kaloriju daudzumu alkoholiskajos dzērienos pērn Saeimā bija karstas debates, taču ideja tika noraidīta. Tiesa, arvien vairāk ražotāju kaloriju daudzumu norāda pēc savas iniciatīvas.

Problēma ar kalorijām alkoholā ir tā, ka tās dod gana daudz enerģijas, bet jēgas no tā nav, jo organisms neuzņem nekādas barības vielas. Turklāt alkoholam piemīt spēja veicināt apetīti. “Daudzreiz mēs runājam par alus vēderu, ne jau gluži no paša alus šis alus vēders, bet no tā, ka klāt ļoti piestāv gan ķiploku grauzdiņi, gan sāļie riekstiņi, respektīvi, uzkodas, kurās ir daudz tauku, sāls. Ja mēs runājam par vīnu, tad tur varbūt atkal nāk klāt saldas vīnogas, sieriņš. Tā kā būtībā alkohols ir fantastisks apetītes palielinātājs,” uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu “Uzturs” un “Uzturzinātne” direktore Lolita Neimane. Rezultātā rodas lieki kilogrami, kas savukārt rada citas problēmas.

Latvijas veikalos kopainu par kaloriju daudzumu dzērienos neiegūt. Tikmēr Somijas Nacionālās veselības un labklājības institūts apkopojis informāciju par dažādu produktu uzturvērtībām.

Kilokaloriju skaits 100 mililitros alkohola:

  • alus (alkohola tilpums 4,5%) – 43 kilokalorijas
  • vīns – aptuveni 70 kilokalorijas,
  • degvīns un citi stiprie dzērieni (40%) – aptuveni 230 kilokaloriju,
  • liķieris (stiprums 20–30%) – 260 kilokalorijas,
  • krējuma liķieris (stiprums 16%) – 300 kilokaloriju.

Jāatgādina diennaktī ieteicamo kaloriju norma:

  • ja fiziskās aktivitātes ir maz vai nav nemaz, sievietēm norma būtu 1600, vīriešiem – 1800 kilokaloriju,
  • ja kustības ikdienā ir ļoti daudz, norma var sasniegt 2500 sievietēm un līdz pat 3000 kilokaloriju vīriešiem.

Cik daudz cukura?

Raugoties uz alkoholisko dzērienu enerģētisko vērtību, jāņem vērā, ka ir gan kalorijas, ko rada etilspirts, gan arī tās, ko rada cukurs. Lai saprastu atšķirības, “Aizliegtais paņēmiens” vērsās zinātniskajā institūtā “Bior” ar vairāku alkoholisko dzērienu paraugiem: gaišo alu, sidru, degvīnu (vienu tīru, vienu ar dzērveņu garšu), vīnu – (sarkanvīnu, sauso un saldo), brendiju, upeņu balzamu, dzirkstošo vīnu un ķiršu kokteili ar alkohola saturu 12%.

Jāatgādina: ja dzērienā cukura ir mazāk par 1%, tas nozīmē – cukuru lielākoties apēdis raugs. Paraugu izpētes rezultāti par cukura daudzumu dzērienos:

  • degvīns, gaišais alus un sausais sarkanvīns – mazāk par 1%,
  • brendijs – 2,9%,
  • saldais sarkanvīns – 5,1%,
  • degvīns ar dzērveņu garšu – 7,1%,
  • ķiršu kokteilis – 7,8%,
  • sidrs - 8,1%,
  • salds dzirkstošais vīns – 9,3%,
  • upeņu balzams – 17,1% (13% saharoze, 2,1% fruktoze, 2% glikoze).

Rezultāti pārsteidza Lolitu Neimani: “Skaidrs, ka dzērienos, kas ir saldi pēc garšas, tur ir cukurs. Bet tas, ka tik daudz upeņu balzamā – 100 mililitros ir 17 grami –, protams, ir pārsteidzoši.”

Tātad upeņu balzamā cukura pat vairāk nekā limonādēs.

Pašlaik Veselības ministrijā apspriež ieceri Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikt papildu ierobežojumus, piemēram, izskaust akcijas “Divi par viena cenu”, tirdzniecības vietās izlikt brīdinājuma zīmes, spēļu zālēs atļaut lietot alkoholu tikai speciāli norobežotā telpā, kurā neatrodas spēļu automāti, kā obligātu prasību ieviest ražotājiem norādīt sastāvu un kaloritāti.

Taču šīm iecerēm ir liela pretestība. “Alkoholisko dzērienu aprites likumā mēs esam saņēmuši saskaņojumu tikai no Iekšlietu ministrijas, savukārt Tieslietu ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija nav saskaņojusi,” norādīja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis ("Attīstībai/Par!").

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt