Kirgizstāna kā «demokrātijas sala» - emocionāls žests?

 

Kirgizstānas 15.oktobra vēlēšanām tika pievērsta sevišķi liela uzmanība. Daudzi šīs vēlēšanas uzskatīja kā litmus testu Kirgizstānas salīdzinoši liberālajai valsts iekārtai, kas nereti tiek dēvēta par Centrālāzijas “demokrātijas salu”. Šīs bija pirmās prezidenta vēlēšanas kopš Padomju Savienības sabrukšanas, kad vara tiek nodota tālāk neizraisot asinsizliešanu. Vai patiesi Kirgizstāna ir reģiona izņēmums?

Revolūcijas Kirgizstānā

2005. gadā un 2010. gadā Kirgizstāna piedzīvoja divas revolūcijas – Tulpju revolūciju un tai sekojošo otro revolūciju. Protestu pamatā bija neapmierinātība ar tā laika prezidentu politiku un etniskā sašķeltība.

Šī gada 15. oktobrī notikušās prezidenta vēlēšanas Kirgizstānā piesaistīja Krievijas, Ķīnas, Kazahstānas un starptautisko organizāciju pastiprinātu uzmanību. Starptautiskie vēlēšanu novērotāji baidījās par iespējamiem protestiem un nemieriem. Kirgizstānas nesenā vēsture rāda, ka  2005. un 2010. gada vēlēšanas beidzās ar Tulpju un tai sekojošo otro revolūciju. Šo vēlēšanu īpatnība bija tā, ka vēlētāju atbalsts abiem kandidātiem bija līdzīgs ar grūti paredzamu iznākumu.

Kirgizstānas un Kazahstānas attiecību saspīlējums

Pēc kandidāta Babanova vizītes Kazahstānā Atambajevs kritizēja ne tikai Babanovu, bet arī Kazahstānas prezidentu Nazarbajevu. Atambajevs apsūdzēja Nazarbajevu par iejaukšanos Kirgizstānas vēlēšanās. Nazarbajevs šo paziņojumu uztvēra kā provokāciju - rezultātā Kazahstāna aizvēra robežas ar Kirgizstānu.

Vēlēšanās piedalījās 56% iedzīvotāju, no kuriem 54,3% nobalsoja par Sooronbaju Žeenbekovu, savukārt 33,4% tika nodoti galvenajai Žeenbekova opozīcijai – Omurbekam Babekovam. 

Kirgizstāna tiek uzskatīta par visdemokrātiskāko valsti Centrālāzijā. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, droši varam teikt, ka Kirgizstāna ir visliberālākā. Neskatoties uz to, vēlēšanu gaitā varēja novērot autokrātiskas valsts iezīmes.

Piemēram, divi opozīcijas pārstāvji - valstī populārais Omurbeks Takebajevs un Duišenkuls Čotonovs tika arestēti aizdomās par korupciju. Šādu varas rīcību novērotāji uzskatīja par politisku iejaukšanos vēlēšanās. Vārda brīvība tika ierobežota – opozīcijai nebija iespējas kritizēt Atambajevu nedz sociālajos medijos, nedz valsts nacionālajos ziņu dienestos. Šīs vēlēšanas atspoguļoja pašreizējā prezidenta Atambajeva nodomu saglabāt savu ietekmi un nemainīt pastāvošo kārtību valstī.

Soronbajs Žeenbekovs

Sociāldemokrātiskās partijas kandidāts. No 2016. gada līdz 2017. gada augustam Atambajeva prezidentūras laikā bija premjerministrs. Pirms tam ir bijis lauksaimniecības ministrs un Atambajeva prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks.

Atambajeva mērķis -  saglabāt varu

Omurbeks Babanovs

Neatkarīgs kandidāts. No 2011. gada līdz 2012. gada septembrim bija premjerministrs Atambajeva prezidentūras laikā. Viens no visbagātākajiem cilvēkiem Kirgizstānā, nodarbojas ar biznesu. Vēlētāju auditorija galvenokārt jaunieši un uzņēmēji.

Par uzvaru cīnījās divi kandidāti – Sooronbajs Žeenbekovs (Sociāldemokrātiskā partija) un opozīcijas pārstāvis - Omurbeks Babanovs (neatkarīgs kandidāts). Abi savā laikā ieņēma premjerministra posteņus dažādās valdībās. Žeenbekova uzvara pierāda, ka demokrātija Kirgizstānā nedarbojas. Viņa uzvaru sekmēja sekojoši faktori: netiešs Maskavas atbalsts (pirmsvēlēšanu investīciju pieaugums), administratīvo resursu izmantošana kampaņas laikā (piemēram, mediju izteikts atbalsts Žeenbekovam), islāmistu līdera Maksatbeka Toktomuševa Kirgizstānā atbalsts (neskatoties uz to, ka likums aizliedz jebkādu reliģiozu līderu atbalstu politiskiem spēkiem), un pats svarīgākais - pašreizējā prezidenta Almazbeka Atambajeva aktīva līdzdalība. Visvairāk Babanovs tika kritizēts par vizīti Kazahstānā, kas tika tulkota kā Kazahstānas nolūks atbalstīt Babanova kandidatūru. Šī vizīte attiecīgi izraisīja asas vārdu apmaiņas starp abu valstu prezidentiem - Atambajevu un Nazarbajevu. Gala rezultātā tika slēgtas robežas līdz 19.oktobrim. Tas ietekmēja Kirgizstānas zemnieku labklājību, kas savas preces eksportē uz Kazahstānu.

Omurbeks Takebajevs

Opozīcijas partijas “Ata-Meken” līderis un prezidenta kandidāts. No 2005. gada līdz 2006. gadam bija Kirgizstānas parlamenta priekšēdētājs. Bija spēcīgs pretspēks Žeenbekovam. Pašlaik ir ieslodzīts uz astoņiem gadiem aizdomās par korupciju.

Atambajevs pēc tam, kad noliks savu prezidenta mandātu, visticamāk, mēģinās savu ietekmi saglabāt. 2016. gadā Atambajevs noorganizēja referendumu nolūkā nostiprināt premjerministra varu valstī. Ņemot vērā Atambajeva kontroli pār Sociāldemokrātisko partiju, kurai ir vairākums parlamentā, visdrīzāk premjerministrs tiks nominēts no Sociāldemokrātiskās partijas – Atambajeva politiskā ambīcija.  Vēl jo vairāk tas, ka par prezidentu tika ievēlēts Sociāldemokrātiskās partijas  kandidāts, vēl vairāk nostiprina Atambajeva ietekmi valstī. Šāds spēku salikums tikai stiprina vienas partijas sistēmu Kirgizstānā, un ļoti līdzinātos situācijai Krievijā, kur “Vienotā Krievija” pārstāv prezidenta politiku.

Iespējams Kirgizstānā iestāsies divvaldība -  de iure valsti vadīs Žeenbekovs kā prezidents, de facto – Atambajevs kā partijas vadītājs.

Ārpolitiskie faktori, kas palīdz saglabāt status quo

Duišenkols Čotonovs

Opozīcijas partijas “Ata-Meken” pārstāvis, bijis ārkārtas situāciju ministrs. Pašlaik ir ieslodzīts uz astoņiem gadiem aizdomās par korupciju.

Krievijas pastiprināto uzmanības pievēršanu vēlēšanām Krigizstānā var izskaidrot ar Krievijas interesēm valstī. Kirgizstāna, lai arī resursiem un ģeopolitiski maznozīmīga valsts, ir lielo varu ietekmes zonā. Bijušās Padomju Savienības republikas ir jāskata Krievijas interešu gaismā. Kirgizstāna nav izņēmums, kurai Krievija ir viens no galvenajiem sadarbības partneriem. Šo valstu ciešo ekonomisko sadarbību veicina Krievijas militāristu klātbūtne karabāzē Kantā. Kirgizstāna ir Eirāzijas kopienas dalībvalsts. 2015. gadā tā pievienojās arī Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai. Ņemot vērā šos faktus, var secināt, ka Krievija saglabā savu ietekmi Kirgizstānas iekšpolitikā.

Maskava rūpīgi vēroja Kazahstānas un Kirgizstānas konfliktu. Abas valstis ir Maskavas sadarbības partneri un dalībvalstis gan Eirāzijas ekonomiskajai savienībai, gan arī drošības organizācijai (Kolektīvās drošības līguma organizācija).

Krievijas galvenā interese reģionā ir saglabāt stabilitāti un nodrošināt, lai pie varas nāktu Krievijai draudzīgie līderi

un tāpēc tiek atbalstīta jau pārbaudītā Atambajeva izvēlētā kandidatūra - Žeenbekovs.

Turpmākie seši gadi?

Kirgizstānas attīstība Žeenbekova vadībā ir atkarīga no izmaiņām valsts pārvaldē. Ņemot vērā, ka Žeenbekovs savā vēlēšanu kampaņā uzsvēra, ka turpinās iesākto Atambajeva politiku, jāšaubās vai tiks veiktas nopietnas reformas.

Almazbeks Atambajevs

Pašreizējais Kirgizstānas prezidents. Amatā kopš 2011. gada

Atambajeva nespēja ieviest reformas tiesu sistēmā, korupcija, etniskā sašķeltība un populisms neļauj Kirgizstānai iet pa demokrātijas attīstības ceļu. Tādu secinājumu izdarīja FreedomHouse 2017. gada pētījumā, nosaucot to par autokrātisku valsti. Nešaubīgi Kirgizstāna ir mazāk autokrātiska nekā pārējās Centrālāzijas valstis, bet “demokrātijas sala” ir tikai emocionāla frāze.

Ņemot vērā šīs valsts vēsturiskās īpatnības, sabiedrības etnisko un politisko sašķeltību, sasteigta demokrātijas ieviešana varētu izraisīt valstī haosu.

Drīzumā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Sociāldemokrātiskā partija, visticamāk, nostiprinās savu varu.

 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti