Kādi ir draudi demokrātijai tās iekšienē, un kas pret tiem pasargātu?

Demokrātiskā iekārta ir ievainojama, turklāt apdraudējumi var būt ne tikai ārēji, bet arī iekšēji. Lai arī Latvijā iespējama varas uzurpēšana pašlaik nav drauds, eksperti portālam LSM norāda, ka temats ir būtisks un ir vērts runāt par to, kādi mehānismi palīdz demokrātiju nosargāt.

ĪSUMĀ:

Viens no demokrātiskas sabiedrības priekšnoteikumiem ir neatkarīga tiesu vara. Tomēr tieši tiesas, it sevišķi Satversmes tiesa (ST) kopš pagājušā gada nogales izpelnījusies asu retoriku no atsevišķu politiķu un politisko spēku puses. Tāpat arī novērojami centieni apiet ST spriedumus – janvārī, reaģējot uz spriedumu par vecāku atvaļinājuma piešķiršanu arī vecākiem viendzimuma ģimenēs, parlamenta vairākums atbalstīja Nacionālās apvienības (NA) iesniegto likumprojektu, kas Satversmē definētu ģimenes jēdzienu.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka, pieņemot šos grozījumus, tiktu ietaupīti valsts un budžeta līdzekļi, kas rastos “saistībā ar nepieciešamību maksāt noteiktus pabalstus “viendzimuma partneru ģimenēm””.

Tikmēr NA pārstāve Laima Melkina janvārī uz portāla “Apollo” jautājumu, vai plānotie likuma grozījumi iecerēti tā, ka ļaus nepildīt ST spriedumu, atbildēja: “Īsā atbilde: jā, piedāvātā Satversmes 110. panta redakcija ļautu nepildīt ST spriedumu.”

Savukārt jūnija sākumā Valsts prezidents Egils Levits intervijā LTV raidījumā “Viens pret vienu” atzina, ka pieļāvis iespēju rosināt Saeimas atlaišanu, kad tā sākotnēji Varakļānu novada jautājumā nobalsoja pretēji Satversmes tiesas (ST) spriedumam. Beigu beigās tika pieņemts kompromisa variants, kas nosaka, ka Varakļāni pagaidām paliek kā neatkarīga pašvaldība.

Levits intervijā arī norādīja, ka Valsts prezidentam ir Satversmes sarga funkcija un viņš nevar parakstīt likumu, kas ir klaji pretrunā Satversmei.

Ņemot vērā šos apstākļus, var rasties jautājums – kāds ir risks, ka kāda no varas institūcijām nākotnē varētu rīkoties pretēji Satversmei, kādi ir mehānismi, lai to novērstu, un kādi ir tie, kas pasargātu no demokrātisko un tiesisko vērtību erodēšanas un iespējamās varas uzurpēšanas?

Tautas vara nav absolūta

Satversmes 2. pants nosaka, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Tas gan nenozīmē, ka tautas vara ir neierobežota. Kā sarunā ar portālu LSM skaidroja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, tauta, pieņemot konstitūciju, pašierobežojas, un tautai ir vairākas lomas – radīt un uzturēt valsti un piedalīties likumdošanas procesā, kam ir noteikta kārtība. “Tauta nevar pieņemt antikonstitucionālu likumu,” norādīja Pastars.

Latvijā to nodrošina Centrālās vēlēšanu komisijas kontrole, kas novērš neizstrādātu likumprojektu virzīšanu, tiesa un Valsts prezidents, skaidroja eksperts. Šis mehānisms pasargā no nesaprātīgiem tautas likumiem, un tas tika izstrādāts pēc referenduma par otro valsts valodu, lai novērstu referendumus, kas nebūtu pieļaujami.

Vaicāts, kā vērtē politiķu cieņu pret demokrātiju un tiesiskumu, politologs Juris Rozenvalds portālam LSM norādīja, ka “tas ir ļoti komplekss” jautājums. Rozenvalds pauda, ka gadījums ar Varakļānu novadu izskatās neglīti. Viņaprāt, tas ir “viens no piemēriem, kas liecina, ka nav viss kārtībā ar tautas gribas ievērošanu”.

Latvijas universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds

Satversme arī nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kas gan nenozīmē vienkāršu rīkošanos tā, kā vēlētos sabiedrības vairākums.

“Demokrātija nav tikai tas, ka sanāk kopā vairākums un nobalso, tas drīzāk ir tas, ko senie grieķi sauca par ohlokrātiju jeb pūļa varu. Demokrātija paredz niansētu dažādu mehānismu [mijiedarbību],” sacīja Rozenvalds..

Lai arī iespējamu varas uzurpāciju viņš neredz kā Latvijā aktuālu problēmu, tas, kā demokrātiju nosargāt, ir leģitīms temats, norādīja politologs.

Turklāt šāda varas uzurpēšana var nenotikt strauji, bet gan ļoti pakāpeniski, piebilda Rozenvalds, kā piemēru minot Krieviju, kur šādas tendences parādījās jau Borisa Jeļcina prezidentūras laikā, savukārt Vladimira Putina laikā tās uzņēma apgriezienus.

“Demokrātija nav tikai – kā mēs nobalsojam,” uzsvēra politologs. “Demokrātijas teorijā ļoti skaidri tiek uzsvērts, ka tautas balss nav vienmēr Dieva balss. Īsta demokrātija nav, ka vairākums lemj, bet, ka vairākums lemj, iespēju robežās ņemot vērā mazākuma intereses.”

Vara ir nodalīta, lai saglabātu demokrātiju

Vēl viens mehānisms, kas paredzēts demokrātijas nosargāšanai, ir varas dalīšana. Tiesa, nav izslēgts, ka kāda no institūcijām – tiesu vara, Saeima vai valdība – kādā brīdī nesāk centienus rīkoties nedemokrātiski.

“Tad jāskatās, ko sistēma var darīt pretī, ja, piemēram, kāds grib ierobežot tiesu varu, teiksim, Satversmes tiesu. Satversmes tiesa ir tā [institūcija], kas atzīst likumus par spēkā neesošiem,” sacīja Pastars. “Bet Satversmes tiesai nav armijas vai policijas, tā nevar piespiest savu spriedumu izpildīt, ja Saeima to pēkšņi ignorē. Tādā gadījumā ir Valsts prezidents, kuram šādā situācijā jārosina Saeimas atlaišana.”

Taču, rosinot Saeimas atlaišanu, prezidents riskē zaudēt savu amatu, ja vairākums nobalso pret. 

Kā sacīja Pastars, Konstitucionālo tiesību komisijā esot bijušas diskusijas par to, vai izslēgt Satversmes 50. pantu, kas paredz, ka, “ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no nodotām balsīm izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēlē jaunu Valsts prezidentu uz atlaistā prezidenta atlikušo pilnvaru laiku”, jo “prezidentam nav jāriskē ar amatu, ja kāds nepilda tiesas spriedumu”.

“Tajā brīdī, kad mēs beidzam izpildīt tiesas nolēmumus, mēs beidzam būt par tiesisku valsti,” uzsvēra eksperts.

“Ja mēs paši nespējam to apzināties, tad kādam ir jāsāk uz to norādīt no ārpuses, kā ir, piemēram, Ungārijas un Polijas gadījumā, bet, kā redzam, norādīšana no ārpuses ne vienmēr var būt efektīva.”

Līdz ar to šādus riskus nevar izslēgt un demokrātija ir ļoti ievainojama, un, ja tauta uzskata, ka demokrātiskie principi tai nav svarīgi, ir grūti likt tai mainīt domas, piebilda Pastars.

Bez neatkarīgām tiesām nevar būt tiesiska valsts

Kopš pagājušā rudens ST sprieduma atsevišķu politiķu retorika pret tiesu varu bijusi izteikti agresīva. Piemēram, pagājušā gada nogalē Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) izteicās, ka “šī dekoratīvā un dārgi izmaksājošā iestāde mums varētu arī nebūt” un ka būtu nepieciešams kaut ko darīt, “lai uzlabotu pašreizējo Augstākās tiesas prestižu, ko neizbēgami ir sagrāvusi esošā Satversmes tiesas priekšsēdētāja ar savu bezgalīgo fantāzijas lidojumu, paziņojot, ka mums vajag atbalstīt visu veidu ģimenes, sevišķi, ja tās ir reģistrētas ārzemēs, arī tādas”. Savukārt viņa partijas biedrs Jānis Iesalnieks 31. maijā tvītoja, ka “izskatās, ka likumdevējs Satversmes tiesai iedevis dzelteno kartīti”. Nosodošu attieksmi pauduši arī citi, piemēram, pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems, kurš izteicies, ka, ja viņš būtu pie varas, ST tiktu likvidēta.

Pašlaik Satversmē noteikts, ka tiesneši ir neatkarīgi, savukārt Satversmes tiesas likumā – ka ST tiesneši ir neatsaucami.

Konstitucionālo tiesību eksperti jau iepriekš norādījuši, ka politiķu izteicieni par ST liecina, ka likumdevējiem trūkst izpratnes par tiesisku valsti un ka tie ir kaitīgi. Ja Saeima nolemtu, ka maināms kāds no likumiem, kas nodrošina tiesu neatkarību, viens no mehānismiem, kas var novērst šāda veida likuma izmaiņas, ir prezidenta veto. Bet, ja atkārtoti tiek iesniegts likumprojekts bez izmaiņām, prezidents vairāk veto uzlikt nevar, taču var to nodot tautas nobalsošanā, kuras rezultātā likums var tikt pieņemts, arī ja tas būtu pretrunā ar tiesiskuma principiem.

Vaicāts, kādi ir mehānismi, kas pasargātu no šādām šķietami nelielām demokrātijas un tiesiskuma erozijām, Pastars sacīja – jāņem vērā vairāki aspekti. Pirmkārt, likumi neuzrodas no zila gaisa un tie pēc būtības atspoguļo tautas viedokli un sociālās attiecības. “Ja tauta uzskata, ka šādi likumi ir vajadzīgi, tādi arī tiek noteikti, lai arī ko teorija neteiktu pretī.”

Varas dalīšanas principi balstās ne tikai likuma burtā, bet arī tradīcijās.

Taču tam var būt būtiski trūkumi, kā tas atspoguļojies situācijā pēc ASV prezidenta vēlēšanām, kad Donalds Tramps neatzina sakāvi. Lai arī beigās Tramps Balto namu atstāja, notikumi laikā no novembra līdz janvārim parādīja, ka var būt nepieciešami papildu mehānismi, lai nodrošinātu demokrātiskos procesus.

Tāda pati problēma, ka ar tradīcijām vien nepietiek, lai nodrošinātu varas dalīšanas principus, varētu būt arī Latvijā, norādīja Pastars. Taču mums ir arī starptautiskie mehānismi, lai šādas situācijas novērstu.

“Ja tiesneši nav neatkarīgi un viņus var atsaukt, tad, protams, cilvēki varētu [Eiropas] Cilvēktiesību tiesā uzvarēt lietās, kurās viņi neuzvarētu vai kuras netiktu ierosinātas [šeit]. Vienkārši Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzītu to par neatbilstošu [Eiropas Cilvēktiesību] konvencijai,” sacīja eksperts, piebilstot, ka valstij tādā gadījumā pastāv iespēja atkāpties arī no saistībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja vēlamies nonākt izolācijā.

Vislabākais atturošais elements pret riskiem demokrātijai un tiesiskumam ir gudrs vēlētājs un tas, ka šie principi nāk no pašas tautas. Pēc Pastara domām, tas ir vienīgais elements, kas iespējamos riskus var izlīdzināt visas valsts līmenī. “Ja vēlētājs to nesaprot, varas pārstāvji to nekad nedarīs,” viņš piebilda.

Savukārt varas dalīšanas principi palīdz tādā ziņā, ka tad, ja kāds no elementiem “izlec”, pārējie tam palīdz “nomierināties” un atgriezties savā vietā. Turklāt nozīmīgi ir ne tikai formālie instrumenti, piemēram, prezidenta veto, bet arī neformālie, kā sarunas ar politiķiem Varakļānu gadījumā, sacīja Pastars.

Tiesu lēmumi kā reakcija uz likumdevēja savlaicīgu nereaģēšanu

Arī visi ST lēmumi nav vienādi un tos var izpildīt dažādi, norādīja tiesību eksperts, taču tas, ko Senāta lēmums lietā par viendzimuma pāra ģimenes juridisku atzīšanu vērsties ST parādījis,  ka ar šādu “ložņāšanu starp formālu izpildi vai neizpildi neiztiks ilgi”. Pastars Senāta lēmumu vērtē kā “punktu, pēc kura nevarēs atgriezties” saistībā ar viendzimuma pāru attiecību tiesisko regulējumu.

Vaicāts, vai, viņaprāt, pastāv riski, ka notiks mēģinājumi ietekmēt tiesu varu, lai tā pieņemtu politiķiem tīkamākus lēmumus, piemēram, izvēloties tiesnešus pēc viņu ideoloģiskās pārliecības, Pastars atbildēja apstiprinoši, minot, ka rezultātā tiktu nodarīts lielāks ļaunums nekā atsevišķas lietas, kas izraisījušas plašu rezonansi sabiedrībā. Tiesību eksperts pieļāva, ka šie spriedumi nebūtu bijuši, ja likumdevējs pats būtu savlaicīgi reaģējis.

Tāpat būtisks apsvērums ir tas, ka Latvijā jau tikai pēc profesionālajiem kritērijiem vadoties, nav daudz speciālistu, kas varētu strādāt augstākajās tiesu institūcijās, nemaz nerunājot par ideoloģiskajiem, norādīja Pastars. Turklāt tiesnešus neizvēlas tikai kāds viens politiskais spēks, bet tam ir nepieciešama lielāka politiķu vienprātība.

Arī Rozenvalds norādīja, ka atsevišķiem politiķiem vai politiskajiem spēkiem novērojami centieni jaukties tiesu darbībā, uzsverot, ka turēšanās pie tiesiskuma principiem ir viens no būtiskajiem elementiem demokrātijas stabilitātē. Politologs piebilda, ka tieši tiesu varas neatkarības graušana bija viens no soļiem, kas Putina Krieviju virzījis aizvien autoritārākā virzienā.

Vai deputātiem par smagiem pārkāpumiem būtu jāatbild ar amatu?

Tāpat kā tiesneši nav atsaucami, pašlaik deputāts mandātu var zaudēt tikai dažos apstākļos, lai arī iepriekš bijušas diskusijas, piemēram, ka parlamentārieši varētu zaudēt amatu vai pat tiesības kandidēt vēlēšanās, pārkāpjot deputāta svinīgo solījumu.

Vaicāts, vai šādi iespējamie soda mēri būtu vēlami, lai novērstu iespējamu negodprātīgu rīcību, Pastars atbildēja apstiprinoši, norādot, ka šādos gadījumos ir runa par konstitucionāltiesisko atbildību. Šādos gadījumos būtu jāiesaista arī tiesu institūcija, visticamāk, tieši ST, kas konstatētu, vai deputāts ir būtiski pārkāpis zvērestu, tomēr, pēc Pastara domām, tie būtu ļoti šauri gadījumi.

“Vienam pašam parlamentam ļaut tādas lietas nevajadzētu, lai nenotiktu izrēķināšanās ar opozīciju,” norādīja Pastars.

Galvenais demokrātijas garants – pati demokrātija

Lai arī suverēnā vara pieder Latvijas tautai, ar katrām nākamajām vēlēšanām samazinās to cilvēku skaits, kas izvēlas savas tiesības iesaistīties politikā izmantot. Vaicāts, vai, viņaprāt, tas nevarētu būt vēl viens drauds demokrātijas un tiesiskuma principiem, Pastars sacīja, ka “tauta ir dusošs lauva, vienā brīdi viņi vienkārši pamostas”, pieļaujot, ka daudzi, kuri vēlēšanās nepiedalījās, jūtas apmierināti ar pašreizējo situāciju. Konstitucionālo tiesību eksperts pauda uzskatu, ka bīstamāks ir vēlētājs, kas balso, par ko pagadās, tāpēc labāk, ja vēlētāju aktivitāte ir zemāka, taču vēlētāji ir izglītotāki, taču būtu svarīgi arī veikt pasākumus, lai ieinteresētu piedalīties politikā vismaz daļu no tiem, kas pašlaik to nedara.

Savukārt Rozenvalds zemo sabiedrības iesaisti vērtēja kā potenciālu risku, sakot, ka demokrātija ir īpatnēja ar to, ka līdzdalība ir vērtība, taču tā nav pienākums. Turklāt aktivitātes samazināšanas var radīt šaubas par to, cik ļoti vara pilsoņus pārstāv, piebilda politologs.

“Bet principā tas ir tāds nepatīkams moments. Un Latvijā nav tikai tā politiskā līdzdalība kā simptoms, ka kaut kas nav kārtībā, Latvijā ir ļoti zems uzticēšanās līmenis politiskajām struktūrām vispār,” sacīja Rozenvalds. Viņš piebilda, ka ir būtiski noskaidrot, kāpēc līdzdalība ir tik zema, uzteicot valdības plānu veikt pētījumu, lai šos cēloņus skaidrotu.

Runājot par pilsonisko sabiedrību un tās iesaisti politikā, Rozenvalds arī pauda, ka pašlaik aktīvāki ir tie, kuriem arī pašiem no tā ir kaut kāds labums, taču vajadzētu tiekties uz to, lai vairāk cilvēku iestātos arī par jautājumiem, kas ir ne tikai personīgi nozīmīgi, bet balstās tādās idejās, kas saistītas, piemēram, ar vērtībām, cilvēktiesībām, dabas aizsardzību u. tml.

Politologs uzsvēra, ka galvenais līdzeklis pret iespējamu varas uzurpāciju ir pati demokrātija un viss demokrātisko mehānismu klāsts, tostarp neatkarīgi mediji, pilsoniskā sabiedrība, varas dalīšana un līdzsvars starp varas institūcijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt