Satversmes tiesa jauno darbības gadu sāk nepilnā sastāvā, jo par septīto tiesnesi deputāti pērn nespēja vienoties. Šādi tiesneši strādā jau kopš oktobra. Debatējot par piemērotāko kandidātu tiesneša amatam, atsevišķi parlamentārieši sāka apspriest Satversmes tiesas lomu.
Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins sacīja: “Šī dekoratīvā un dārgi izmaksājošā iestāde mums varētu arī nebūt.”
Savukārt Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības pauda: “Lielākais izaicinājums būs padarīt to, lai Satversmes tiesa iegūtu maksimāli lielu uzticību sabiedrībā un novērstu to sajūtu, kas rodas, kad šis sastāvs ir politizēts.”
Viena no pirmajām Satversmes tiesas tiesnesēm Ilma Čepāne atceras, ka arī viņas darbības laikā politiķi veltīja līdzīgus izteicienus tiesai. Tā deputāti paužot nepatiku par tiesas nolēmumiem. “Tā ir vienkārši tāda runāšana, iespējams, lai piesaistītu vēlētāju, jo es uzskatu, ka tas pēdējais spriedums sacēlis ažiotāžu politiķu vidū. Atsevišķas partijas jau ir uzsākušas priekšvēlēšanu kampaņu,” sacīja Čepāne.
Viņa uzskata, ka Nacionālās apvienības rosinātais priekšlikums grozīt Satversmē ģimenes jēdzienu nemaz neatbilst Satversmes lakonismam, nerunājot par ierosinājuma saturu.
Konstitucionālo tiesību eksperta Laura Liepas ieskatā mēģinājums ģimenes jēdzienu ierobežot Satversmē ir vistiešākais diskriminācijas paraugs pret cilvēkiem, kuri jau tagad dzīvo viendzimuma partneru ģimenēs. Savukārt runas par Satversmes tiesas likvidāciju liecinot par tiesiskas valsts izpratnes trūkumu.
“Šīs šaubas vienmēr rodas nevis tādēļ, ka būtu kādi budžeta apsvērumi, lietderības vai tiesu sistēmas efektivitātes apsvērumi. Bet šīs šaubas tipiski vienmēr rodas tad, kad politiķi ir neapmierināti ar kādu konkrētu Satversmes tiesas nolēmumu.
Protams, šādi apgalvojumi, pat ja tie ir tikai teorētisku prātuļojumu līmenī, ir ārkārtīgi kaitīgi, jo, pirmkārt, tie rada zināmu nervozitāti juridiskajā komūnā.
Protams, tas ir nelabvēlīgi ietekmējošs faktors attiecībā uz tiesnešu neatkarību.
Tas arī sabiedrības acīs, iespējams, samazina Satversmes tiesas lomu, reputāciju,” norādīja Liepa.
Ilma Čepāne uzsvēra, ka nav nevienas pazīmes, ka Satversmes tiesa šodien būtu politizēta. Viņasprāt, septītā tiesneša izraudzīšanās ir ieilgusi un tas atspoguļo politiķu tirgošanos par sev vēlamā tiesneša iecelšanu.
“Es skatos, ka Saeima mēģina politizēt tiesneša izvēli. Ņemot vērā, lai tiesnesis būtu neatkarīgs savos spriedumos, bet vairāk kalpotu atsevišķu partiju viedoklim konkrētās lietās. Manuprāt, šeit vairāk vajadzētu domāt par valsts interesēm, bet tas jau paliek otrajā plānā, kā mēs varam redzēt,” sacīja Čepāne.
Arī šogad gaidāma vēl viena brīva vieta tiesnešu sastāvā, kad pilnvaru termiņš vasarā noslēgsies Satversmes tiesas priekšsēdētājai Sanitai Osipovai. Tiesnese, atklājot jauno tiesas darbības gadu, norādīja, ka jāturpina sabiedrībai skaidrot Satversmes tiesas kompetences.
Tikmēr Satversmes tiesas darba gada svinīgajā sēdē Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga attālinātā uzrunā pauda, ka likuma kodeksiem ir nepieciešami nemitīgi uzlabojumi: “Neviens nenoliegs, ka pasaulē joprojām valda ārkārtēji daudz netaisnības, vardarbības. Tomēr atcerēsimies, ka vēsturiskā perspektīvā tieši pēdējo 200 gadu laikā ir noticis milzīgs progress gan tautu, gan indivīdu tiesību izpratnē. Likuma kodeksiem ir nepieciešami nemitīgi papildinājumi un uzlabojumi, gluži kā tas ir ar jebkuru mehānisku ierīci, kam nepieciešama regulāra tehniskā apskate un labojumi.”
