Kā to dara Somija: balansēšana starp Vašingtonu, Maskavu un Briseli

Somija ir Rietumu daļa, kas tieši robežojas ar Austrumiem. Šis ģeogrāfiskais stāvoklis valsts vadībai izvirza īpašas prasības, un šķiet, ka pašreizējais prezidents Sauli Nīniste ar tām tiek galā.

Otrā sešu gadu prezidenta amata termiņa vidū 72 gadus vecais Nīniste savā valstī ir ļoti populārs, kā arī ir viens no nedaudzajiem līderiem, kurus ciena gan Vašingtonā, gan Maskavā, publikācijā amerikāņu žurnālā “Foreign Policy”  norāda žurnālists un vēsturnieks Gordons Sanders, kurš specializējas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu jautājumos.

Neitrālā “baltā vārna”

Fakts, ka šodien Somijas prezidentu var nopietni uztvert kā cilvēku, kurš runā Rietumu demokrātijas vārdā, liecina, cik ļoti mainījusies gan šī valsts, gan Eiropa pēc Padomju Savienības sabrukuma. Pirms 30 gadiem Somija bija Eiropas “baltā vārna”. Valsts ārpolitika tika raksturota kā “aktīva neitralitāte”, ar Padomju Savienību tai bija savstarpēji izdevīgas (lai gan apgrūtinošas) tā dēvētās īpašās attiecības, kuras citstarp noteica, ka Somijas līderiem jāizvairās veidot alianses ar Rietumiem.

Šodien Somija vairs sevi nesauc par neitrālu. “Mēs izmantojam terminu “nepievienojusies”,” paskaidro Nīniste. “Taču mēs esam daļa no Eiropas Savienības,” viņš uzsver. Somija iestājās Eiropas Savienībā (ES) 1995. gadā, un valstī atbalsts dalībai blokā saglabājas augsts.

Būt labās attiecībās ar Maskavu…

“Mēs esam labās attiecībās ar Rietumiem. Taču mēs esam kaimiņos Austrumiem,” konstatē Nīniste. Viņš uzsver, ka viegli atrod kopēju valodu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, pat apspriežot “jūtīgus” jautājumus.

“Nīniste ir aukstasinīgs reālists, bet ne ideālists,” tā prezidentu raksturo Somijas Starptautisko attiecību institūta direktors Mika Āltola. “Tas nozīmē, ka viņš nenogurdinās [Vladimiru] Putinu ar garām lekcijām par liberālismu. Viņš atbalsta labas darba attiecības ar Putinu neatkarīgi no Ukrainā notiekošā vai citām nozīmīgām ar drošību saistītām problēmām.

Tā ir Somijas reālistu tradīcija – nepagriezt Krievijai muguru, taču arī neizrādīt savas bažas.”

Starp svarīgākajiem jautājumiem, kurus Nīniste apspriež ar Krievijas prezidentu, ir iespējamā Somijas statusa attiecībās ar NATO paaugstināšana no partneres līdz pilntiesīgai dalībvalstij. Putins neslēpj, ka ir pret.

“Krievi ir likuši saprast, ka, skatoties pāri robežai, viņi redz somus. Ja Somija iestātos NATO, viņi redzētu ienaidniekus. Tāda ir viņu pozīcija,”

atzina Nīniste intervijā Vācijas laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung” 2018. gadā.

Pašlaik vairākums Somijas pilsoņu ir pret iestāšanos NATO. Savukārt Nīnistem iespēja iestāties NATO, saglabājot stiprus, neatkarīgus, tehniski labi nodrošinātus aizsardzības spēkus, ir pietiekams savaldīšanas faktors. “Mūsu aizsardzības spēkos iespējams iesaukt 290 tūkstošus apmācītu karavīru, kā arī tos apbruņot,” norāda Āltola. “Tas ir pilnībā salīdzināms ar vairākuma Eiropas valstu aizsardzības spēkiem.”

Turklāt Somija ir starp tām valstīm, kuru iedzīvotāji spēj sevi aizstāvēt – militāra konflikta gadījumā apmēram 80% Somijas pilsoņu ir gatavi ņemt rokās ieročus un dot pretsparu ienaidniekam, par ko Putinam, bez šaubām, ir zināms, norāda autors.

Krievijas un Somijas līderu “īpašā saikne” guvusi vēl vienu apstiprinājumu saistībā ar nesenajiem notikumiem. Nīniste tviterī ierakstījis, ka telefonsarunā ar Putinu apspriedis “iespējas noregulēt saspringto situāciju Baltkrievijā”, kā arī saindētā Alekseja Navaļnija stāvokli. Drīz pēc tam Krievijas opozīcijas politiķa štāba pārstāvji pateicās Nīnistem par to, ka viņš palīdzējis pārliecināt Putinu par nepieciešamību pārvest Navaļniju uz Berlīni ārstēšanai.

…un ar Vašingtonu

Pēc bijušā ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Džona Boltona vārdiem, Somijas prezidents uzskata, ka pazīst gan [ASV prezidentu Donaldu] Trampu, gan Putinu pietiekami labi, lai pirms ASV un Krievijas prezidentu tikšanās Helsinkos 2018. gada jūlijā dotu padomus Trampam, kā runāt ar Putinu.

“Nīniste atgādināja Trampam, ka Putins ir cīnītājs, un Trampam uzbrukuma gadījumā jādod viņam prettrieciens. Gluži kā gatavojot Trampu boksa mačam, Nīniste brīdināja viņu “sevi neatsegt” un neatkāpties ne par collu,” raksta Boltons savā memuāru grāmatā “The Room Where It Happened” (“Telpa, kurā tas notika”).

Tramps neņēma vērā Nīnistes padomu. Tas bija skaidri redzams farsam līdzīgajā preses konferencē pēc tikšanās. Taču nav nekādu šaubu, ka Nīnistes ieteikumi bija saprātīgi, atzīst autors.

Ir svarīgi būt labās attiecībās ar Vašingtonu, ja gribat, lai jums ir stabilizējoša ietekme uz Maskavu. Un acīmredzami Somijas interesēs ir zināt, kas notiek Maskavā,

uzskata Mika Āltola.

“Jāatceras, ka mums Somijā daudz vairāk nekā jebkurā citā rietumvalstī bija jāpēta un jāizprot Kremļa darba stils un metodes,” Āltolam piekrīt pazīstamais Somijas dokumentālo filmu režisors Mikaels Franks.

Ļoti veselīga demokrātija

Spriežot pēc rekordaugstajiem reitingiem, somi novērtē Nīnistes spēju domāt reālistiski – viņa darbu prezidenta amatā atbalsta apmēram 90% aptaujāto.

Augsts atbalsts ir arī 34 gadus vecajai Somijas premjerministrei Sannai Marinai un viņas kreisi centriskajai valdībai. Iespējams, ka Somijā ir vispopulārākā demokrātiski ievēlētā valdība Eiropā.

Pagājušajā gadā notikušajās Somijas parlamenta vēlēšanās piedalījās gandrīz trīs ceturtdaļas balsstiesīgo pilsoņu. Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā Somija atzīta par trešo vismazāk korumpēto valsti pasaulē.

“Mēs esam gandrīz brīvi no korupcijas. Uzticības līmenis varai ir augsts. Mūsu demokrātijai ir stipra veselība,”

ar lepnumu saka Nīniste. Tomēr šķiet, ka par liberālās demokrātijas veselību kopumā viņa viedoklis tāds nav: “Mēs jau esam sapratuši, ka demokrātija nav garantēta. Mums tā ir jālolo, un, iespējams, pat vairāk, nekā tas bija jādara ilgu laika posmu iepriekš.”

Starp Scillu un Haribdu

Somijas prezidents atturas tieši kritizēt gan Trampu, gan Putinu, tomēr nešauboties kritizē abu līderu politiku.

“Es labāk gribētu, lai ASV paliktu,” viņš sausi teica par Vašingtonas lēmumu izstāties no Pasaules Veselības organizācijas. Viņš arī netieši kritizēja ASV izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās.

Par neseno referendumu, kas Krievijas prezidentam dod iespēju palikt pie varas vismaz līdz 2036. gadam, Nīniste sacīja: “Mēs nezinām, vai [Putins] plāno turpināt savu darbību, un, [ja plāno], tad cik ilgi.

Tomēr lēmums sarīkot referendumu patiešām liecina, ka paradumi Krievijā ir ļoti atšķirīgi salīdzinājumā ar mūsu demokrātiju.”

“Somijā mēs sen sakām, ka nevaram mainīt ģeogrāfiju. Bet mēs varam saglabāt precīzu un konsekventu Rietumu kursu savās attiecībās ar austrumu kaimiņu un uzlabot savstarpējās attiecības starp Austrumiem un Rietumiem,” savu “ekvilibristiku” skaidro Somijas prezidents. Viņš norāda, ka šāda pieeja ir bijusi efektīva, ar to domājot veiksmīgus Austrumu un Rietumu samitus, kas notikuši Helsinkos, sākot ar 1975. gada megasamitu un vēsturisko Helsinku vienošanos. Somijas prezidents ir pārliecināts, ka “tas būs efektīvi arī nākotnē”.

Somiem patīk skaidrība, taču viņi var arī paklusēt

Šķiet, ka Nīnistem ir dalītas jūtas attiecībā pret Eiropas Savienību. Lai gan viņš tāpat kā vairākums Somijas pilsoņu turpina atbalstīt Somijas dalību ES, viņš bija neapmierināts ar rīcības nekoordinēšanu pandēmijas sākumā. Nīniste arī bez aplinkiem kritizē to, ka ES nav vienotas stratēģijas ekonomikā un drošībā. 

“Eiropas Savienībai jāizstrādā sava kopīgā ekonomikas stratēģija un drošības stratēģija, lai šis potenciāls pārvērstos ietekmē. Eiropas Savienībai daudz jāpaveic, lai tā atgrieztos pasaules arēnā kā ietekmīgs pasaules spēlētājs,” uzskata Somijas prezidents.

Tāpat kā daudzi vecāka gadagājuma somi, kuri atceras, kā Eiropas valstis negribēja nākt palīgā Somijai 1939.-1940. gada padomju un somu kara laikā, Nīniste joprojām baidās pārāk paļauties uz Vašingtonu vai NATO. Viņš gribētu, lai Eiropa tādos jautājumos paļautos uz sevi.

Nīniste arī vēlētos gūt skaidrību par ES “konstitūcijā” esošo pantu par savstarpējo aizsardzību. Tajā teikts - ja kāda ES dalībvalsts kļūst par agresijas upuri savā teritorijā, citām dalībvalstīm tai ir jāpalīdz. Tāpat kā citi somi Nīniste nav pārliecināts, ka saprot, ko tas nozīmē. “Kad runa ir par aizsardzību, somiem patīk skaidrība,” norāda Somijas Starptautisko attiecību institūta direktors.

Tomēr ir arī situācijas, kad saprātīgi domājošais Somijas prezidents izvēlas paklusēt. Viņš nekomentē pēc Krimas aneksijas noteiktās ES tirdzniecības sankcijas Krievijai, no kurām Somija cietusi vairāk nekā citas ES valstis. Bet, kad Nīnistem tika lūgts paust viedokli par lēmumu izmantot federālos spēkus Nacionālo gvardi, lai apspiestu nesenos protestus ASV – valstī, kuru viņš iepriekš dēvējis par “dižu demokrātiju” –, Somijas prezidents vienkārši atteicās atbildēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti