Īstenības izteiksme 15 minūtēs

LNMM: No Rīgas rātes Mākslas kabineta līdz nacionālās mākslas templim

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža. Somijā šogad patvērumu lūguši 30 tūkstoš cilvēku. Bēgļu straume pieaug

Jauns tilts Jelgavā – vai dabas izpostīšana un ieguldītie miljoni atmaksāsies?

Jauns tilts Jelgavā – vai dabas izpostīšana un ieguldītie miljoni jelkad atmaksāsies?

Pirmdien ir pēdējā diena, kad jelgavnieki un ikviens cits interesents var izteikt priekšlikumus par to, kādam izskatīties pilsētas nākamo gadu jaudīgākajam investīciju objektam. Pilsēta iecerējusi būvēt jaunu tiltu pār Lielupi.

Galvenais ieguvums būtu ērtā piekļuve postā ejošajam Jelgavas lidlaukam, ko nākotnē dome redz kā milzīgu rūpniecības rajonu. Daudzmiljonu plānam gan ir vismaz pāris šķēršļu. Pirmkārt, tilta būvniecība neizbēgami sagandētu Eiropas nozīmes aizsargājamu teritoriju Pils salā. Otrkārt, pašlaik trūkst ekonomiski pamatotu argumentu, vai vēl viens tilts Jelgavai vispār ir nepieciešams un vai citām pilsētām tāda nauda nebūtu vajadzīga vairāk.

Jelgava ir Latvijas ceturtā lielākā pilsēta aiz Rīgas, Daugavpils un Liepājas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem Jelgavā dzīvo 57 000 iedzīvotāju, kuru skaits līdzīgi kā citur valstī ik gadu samazinās. Pirms 20 gadiem jelgavnieku bija par 10 000 vairāk. Tomēr, par spīti sarūkošajam iedzīvotāju skaitam, pilsētas budžets un citi rādītāji rāda augošas tendences.

Pilsētu ik dienu caurbrauc 39 000 mašīnu

Kamēr iedzīvotāju skaits sarūk, Jelgavas pašvaldības dati rāda, ka pilsētu caurbrauc arvien vairāk automašīnu. Saimnieciskais dienests pirms sešiem gadiem centrālajā Jelgavas ielā diennaktī saskaitīja 12 000 spēkratu.

Šogad cauri pilsētai katru dienu izripo jau teju četras reizes vairāk braucamo – gandrīz 40 000 mašīnu.

Domes sniegtie dati gan jāvērtē uzmanīgi. Vismazāk mašīnu saskaitīts ziemas sezonā darba nedēļas sākumā. Bet lielie cipari rāda piektdienas ainu, turklāt šovasar, kad centrālā iela beidzot visā garumā sakārtota un viegli caurbraucama.

Kaut arī pašvaldība diennaktī saskaitījusi tik daudz automobiļu, centrālo ielu pat tā sauktajās pīķa stundās var izbraukt visnotaļ raiti, un sastrēgumus nerada pat daudzie luksofori. To var novērot pēdējās nedēļas laikā, kad pilsētu pāris reižu nācās caurbraukt starp pieciem un sešiem vakarā.

Lielās ielas un J.Čakstes bulvāra krustojuma transporta caurplūde Jelgavā (automašīnu skaits diennaktī)

2009.03.12.   12 324
2011.02.08.   19 768
2012.03.06.   26 656
2013.11.22.   31 308
2014.11.21.   33 066
2015.06.12.   39 278

Avots: Jelgavas dome

Sastrēgumus ar grūtībām atceras arī jelgavnieks Tālivaldis Vectirāns, kas ik dienu mēro ceļu uz Rīgu, kur Satiksmes ministrijā vada Autosatiksmes departamentu: «Jelgavā sastrēgumu pēdējoreiz piedzīvoju ap 1995. gadu, kad vēl nebija uzbūvēts apvedceļš. Tad ap Lielupes un Driksas tiltu bija mazi satiksmes sabiezējumi, bet es tos nesauktu par sastrēgumiem," atminas Vectirāns.

Jelgavas centru nenoslogo arī kravas mašīnas. Liepājas virzienā vairums dodas pa Kalnciema šoseju. Savukārt no Rīgas uz Lietuvu smagais transports dodas pa Jelgavas apvedceļu. Tas savulaik Jelgavas dienvidu pusē uzbūvēts ap puspilsētu, bet pēdējos gados tāpat kā Elejas – Lietuvas šoseja pilnībā rekonstruēts.

Tilta ieguvumi – savienoti mikrorajoni un dzīvība pamestajā lidlaukā

Jelgavas dome un it īpaši mērs Andris Rāviņš (ZZS) jau gadiem ir pārliecināti, ka ar vienu tiltu centrā un daļēju apvedceļu pilsētai ir par maz.

"Ja kaut kas notiek, viens tilts ierobežo satiksmi un visu pilsētu. To mēs izjutām pirms diviem gadiem, kad [pilsētas centrālās ielas rekonstrukcijas laikā] atradām lādiņu un mums bija jāaiztaisa tilts. Pilsēta praktiski bija paralizēta!" situāciju raksturo Rāviņš.

Tādēļ jaunākajos attīstības un teritorijas plānos pār Lielupi uzzīmēts Ziemeļu tilts, kas teorētiski ticis plānots jau pirms 55 gadiem. Tas savienotu Pārlielupes mikrorajonu ar Satiksmes ielas dzīvojamo masīvu otrpus upei. Dome jau pasūtījusi tilta skices, un nupat tā izskats pirmoreiz prezentēts jelgavniekiem. Stāstot, cik ļoti tilts nepieciešams, Rāviņš pilsētniekiem vispirms atgādināja pasaules nedrošo situāciju.

Otrs un mazliet piezemētāks Jelgavas varas plāns ir būvējamā tilta pievedceļa malā attīstīt izsaimniekoto lidlauku.

Tas aizņem 350 hektāru, kuros Jelgava sola nepieredzētu industriālu attīstību. "Mēs sakām – kāpēc cilvēki brauc prom? Tāpēc, ka viņi nevar nopelnīt algu. Kāpēc viņi nevar nopelnīt algu? Tāpēc, ka padarītajam darbam nav pievienotās vērtības! Līdz ar to mēs šobrīd esam par to, ka tiltam ir jābūt!" tā sanākušos pilsētniekus pārliecināt centās Rāviņš.

Lielākā cietēja - "Natura 2000" teritorija Pils salā

Uz jaunā tilta sabiedrisko apspriešanu sanāca teju simt cilvēku. Domes nama pagraba zālē sēdvietu bija divas reizes mazāk. Interese ievērojama. Vairums domāja, ka tilta plāniem varēs paust savu "jā" vai "nē". Tomēr viņiem jau tika piedāvāts, kā tilts varētu izskatīties. Vairāki arī izteicās, kurš no variantiem labāk patīk. Daži interesējās par konkrētām lietām, piemēram, kā organizēs satiksmi gar daudzdzīvokļu ēkām un savrupnamiem.

Tomēr netrūkst arī skeptisko, jo tiltu plānots būvēt pāri Pils salai. Tur, Lielupes un Driksas upes ieskauts, izveidots īpaši aizsargājams Eiropas nozīmes biotops. Daudziem tas zināms ar desmitiem savvaļas zirgu, ko Jelgava labprāt izmanto savas identitātes veidošanai.

Zirgi ir gan reklāmas videoklipos, gan domes mājaslapā un tūrisma ceļvežos. Zirgi tilta dēļ gan ciestu vismazāk. Tā jau pērn, izrādot Pils salu, atzina zirgu uzraugs Einārs Nordmanis.

"Viņiem ir ļoti stabila nervu sistēma, fantastiskas spējas pielāgoties jebkādiem apstākļiem un aprast ar jebkuru traucējumu. Tādēļ zirgiem tas tilts nekādā veidā nevarētu traucēt. Taču stāsts ir par to, vai būvniecības rezultātā teritorija nezaudēs "Natura 200" un dabas lieguma statusu. Es domāju, ka varētu zaudēt, jo būs būvdarbi un troksnis vairāku gadu garumā," vērtē zirgu uzraugs.

Šajā "Natura 200" teritorijā palienes pļavās migrē un mājo arī simtiem retu sugu putni, ir aizsargājami augi un kukaiņi. Nojaušams, ka tilts jau būvniecības stadijā neskarto vidi krietni ietekmētu.

Atļauja nav prasīta ne zirgiem, ne cilvēkiem

Taču atļauju tilta celšanai Jelgava nav prasījusi ne zirgiem, ne saviem iedzīvotājiem. To atzīst arī mērs Rāviņš, kas pārstāv dabai vismaz teorētiski draudzīgo politisko spēku: "Pamatviedoklis, ka tiltam jābūt, ir. Cilvēki ir par to, tas bija skaidri redzams, lai gan mēs nebalsojām. Skaidri arī redzams, ka dabas draugi savas intereses un vēlmes ceļ gaismā."

Jelgavas mērs atzīst, ka aptauja par tilta celšanu nav un netiks veikta. Iedzīvotāji zaļo gaismu projektam devuši jau tad, kad apstiprināts pilsētas attīstības plāns. Uz jautājumu, ko darīs, ja tiltu liegs būvēt Eiropas Komisija kā "Natura 2000" teritoriju «pieskatītāja», Rāviņš atbild: "Ja viņi teiks nē, mēģināsim pārliecināt, ka jā!"

Pēc mēra teiktā, Jelgavas dome ignorēs arī jelgavniekus, kas iestāsies pret tiltu, jo "nevar stāties pretī pilsētas ekonomiskajai attīstībai".

Uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins paredz, ka Jelgavai nebūs viegli saņemt zaļo gaismu dabas lieguma apbūvei. ""Natura 2000" teritoriju drīkst apbūvēt ar nosacījumu, ja nav iespējami nekādi alternatīvi risinājumi. Vai tā tas ir šajā gadījumā, ne man vērtēt," viņš saka. Eiropā ir vairāki piemēri, kad tādos dabas liegumos būvniecība tomēr ir atļauta. Taču nesen Ropažu novadā ticis aizliegts asfaltēt Kangaru kalnus, lai gan tos jau šķērso grants ceļš. Tādēļ Laukšteins uzskata, ka pēc analoģijas iestādēm ir jādara viss, lai Jelgavas projektu nepieļautu. Turklāt jārēķinās esot arī ar skaļiem "zaļo" protestiem.

Pagaidām gan nekas par protestiem neliecina. Dabas un vides organizāciju nostāja ļauj secināt, ka tās Jelgavas plāniem pretī stāties negrasās. Gaidīšot, ko rādīs ietekmes uz vidi izvērtējums, kurā būs arī ekspertu atzinumi. Latvijas Dabas fonda padomes locekle Laura Eņģele pieļauj, ka ar tiltu varētu pagaidīt vēl dažus gadu desmitus, kad būs izdomātas videi draudzīgākas celtniecības tehnoloģijas.

Šaubas dzirdamas arī Jelgavas domes koalīcijas partijas «Vienotības» deputāta un vēsturnieka Andra Tomašūna teiktajā. Viņš saka – kad domē strādājis pirms 20 gadiem, Pils salā tika nolemts veidot dabas liegumu. Pašlaik notiekošais viņam liekot domāt, ka šā laika dome iepriekšējo lēmumu atzīst par nepareizu.

Tilta izmaksas – no 30 līdz 70 miljoniem eiro; ekonomiskie ieguvumi rēķināti sen

Nav gan tā, ka Jelgavas dome pavisam neprasītu domas par tiltu ne deputātiem, ne parastajiem iedzīvotājiem. Domes oficiālais izdevums savā interneta lapā šonedēļ pilsētniekiem prasa, ko viņi labprātāk redzētu aizaugušajā lidlauka teritorijā. No 150 balsotājiem tikai 13 jeb mazāk par deviņiem procentiem piekrīt Jelgavas varai, ka tur jāveido ražotnes. Absolūts vairākums tur arvien gribētu redzēt vietu mazajai aviācijai, atpūtai vai jaunam dzīvojamajam kvartālam.

Taču jaunā tilta stāsts nav tikai par zirgiem, augiem, kukaiņiem un putniem.

Pašlaik Jelgava lēš, ka Ziemeļu tilta būvniecība varētu izmaksāt ap 30 miljoniem eiro. Ar visiem pievedceļiem summa būšot divtik lielāka – pērn dome tēriņus lēsa 71 miljona eiro apmērā. Lielāko daļu cer dabūt no Eiropas fondiem.

Pirmajā sabiedriskajā apspriedē daži jelgavnieki interesējās par precīziem ekonomiskajiem aprēķiniem, kādi naudas izteiksmē būs ieguvumi pēc tilta uzcelšanas. Tos mērs un padotie nosaukt nevarēja.

Tādēļ tādi dati tiek prasīti domei. Analīze, izrādās, ir veikta "treknajos gados". Rādītāji it kā iepriecinoši. Ja būtu jauns tilts, autovadītāji viena gada laikā ietaupītu trīsarpus miljonus eiro, ko tagad lieki nobraucot pa centrālo ielu. Vēl tikpat ieekonomētu uz patērētā laika rēķina. Pētījums arī parāda, ka jauns tilts un apvedceļš ļautu iegūt gandrīz miljonu eiro gadā, jo samazinātos satiksmes negadījumu skaits. Tātad – pateicoties tiltam, cilvēku maciņos gadā paliktu vismaz astoņi miljoni eiro.

Dokumenti

Tilta sociālekonomiskās analīzes kvantitatīvie rādītāji

Lejuplādēt

88.49 KB

Par citiem ieguvumiem analizē runāts vispārīgi – Jelgavas ziemeļu daļā būšot daudz jaunu uzņēmumu un darbavietu, bet nav pateikts, cik. Tāpat uzlabošoties cilvēku sadzīves apstākļi un tīrāka kļūšot vide.

«Vai tad Pierīgā nav to brīvo hektāru? Jelgavā jau ir pustukšas teritorijas, kur kaut kāds krievu "plant" [domāta maksātnespējīgā SIA "AMO Plant"] kaut ko bakstās un neko nedara. Ap pašreizējo apvedceļu jau ir teritorijas, kur var būvēt!» tā par industriālās attīstības vīzijām laikā, kad Jelgavā ir gan dīkā stāvošas, gan nepabeigtas ražotnes, saka «Latvijas Valsts ceļu» eksperts Valdis Laukšteins.

Viņš norāda, ka lielo apvedceļu segmentā valsts prioritāte ir Ķekavas apvedceļš. Tāpat paplašināmi virkne citu ceļu Pierīgā un būvējams tilts pār Daugavu pie Saulkalnes. Par Jelgavas iekšējā apvedceļa un tilta plāniem Laukšteins runā divējādi – ja pilsēta saka, ka vajag, tad vajag. Tomēr ekonomiskus ieguvumus viņš nesaredz.

Ministrijai nav plāna, kurai pilsētai tiltu vajag vairāk; visu noteiks politika

Vectirāns skaidro, ka līdzīgi kā Jelgavai jaunu tiltu un ceļu vajadzības ir arī Jēkabpilij, Daugavpilij, Valmierai un citām lielajām pilsētām. Vai un kuras no pilsētām saviem projektiem dabūs Eiropas naudu, noteikšot konkursā nākamgad. Satiksmes ministrija kā nozares pārraugs nav izveidojusi sarakstu, kurai pilsētai investīcijas vajadzīgas vairāk.

Tikmēr Laukšteins neslēpj – daudz kas būs atkarīgs no politiskās situācijas un ietekmes. «Investīciju lēmumi lielākoties pasaulē ir politiski.

Un liela daļa ir neveiksmīgi, jo tie ir politiski. Bet pašvaldības vietā neviens cits neizlems. Vislabāk būtu, ja Jelgava pati nopelnītu naudu. Tā kā tādas naudas nav, Jelgavā kopā ar citām pašvaldībām pretendēs konkursā uz naudu. Tā nebūs loterija, viņi pretendēs,» skaidro Laukšteins.

Dabas aizsardzības pārvalde un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka to viedokli saistībā ar tilta ietekmi uz vidi Jelgava vēl nav prasījusi. Atzinumus sniegšot nākamā gada laikā. Savukārt Eiropas Komisija uzsver, ka Latvijai pašai ir pienākums uzraudzīt dabas liegumus, tajā skaitā Eiropas nozīmes. Komisija iejaucoties tikai tad, ja skāde jau pastrādāta.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti