Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pārmaiņas Ukrainā piecu gadu laikā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Lauksaimniekiem jāgatavojas ievērojamām atļauto pesticīdu saraksta izmaiņām

Igaunija ķer spiegus: karavīrs 10 gadus nodeva valsts un NATO noslēpumus

Igaunija izķer spiegus: kā karavīrs-patriots 10 gadus nodeva valsts un NATO noslēpumus

Saulainais pirmdienas rīts 2018. gada 3. septembrī Igaunijas Aizsardzības spēku majoram, 38 gadus vecajam Denisam Metsavasam bija īpašs. Viņš gatavojās doties uz savu jauno dienesta vietu – Igaunijas Aizsardzības līgas štābu. Taču, izejot no mājām, devās nevis Tallinas, bet gan pretējā virzienā, uz kādu nomaļu vietu, kur krūmos, īpašā slēpnī, bija jāatstāj slepenās ziņas Krievijas specdienestiem. Līdzko netīrais darbs tika padarīts, viņu aizturēja Igaunijas Drošības policija.

Drošības policijas priekšnieka vietnieks Aleksanders Totss paziņoja iemeslu – aizdomas par valsts nodevību. Videoierakstā redzams – spiegs ir manāmi apjucis, sastindzis un dezorientēts, taču ne pārsteigts. Vairāk nekā desmit gadus ilgusī dubultā dzīve Metsavasam ir galā. Un viņš to saprot. Kas lika televīzijas kameru mīlulim, valsts sargam un kaismīgākajam patriotam nodot savu valsti? Ar kādu informāciju viņš apgādāja Krievijas specdienestus? Un, skatoties plašāk, kāpēc Igaunijā desmit gados notiesāti gandrīz 20 spiegi, kamēr mums Latvijā – divi?

ĪSUMĀ:

Aiz restēm nonāk arī spiega tēvs

Nu jau bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku majors Metsavass ar savu ģimeni – sievu un bērnu – dzīvoja skaistā un netālu no jūras esošā jaunuzcelto dzīvojamo māju kompleksā Vīmsi pagastā, astoņus kilometrus no Tallinas. Daudzi vietējie iedzīvotāji nemaz nezina, ka kaimiņš ir notiesāts par valsts nodevību uz piecpadsmit ar pusi gadiem cietumā.

Latvijas Radio Vīmsi pagastā satiktais vīrietis vārdā Erdi Puks atzina, ka ir pazinis Metsavasu. Draugos nav bijis, taču sasveicinājies. Attieksme pret kaimiņa rīcību, protams, nosodoša. Vīrietis stāstīja, ka šī māja ir uzcelta 2017. gadā un īpaši dārgi šie dzīvokļi nemaksā. Metsavass te varētu būt dzīvojis aptuveni gadu. Vēl viena sieviete atzina, ka kaimiņu pazīst, taču no komentāriem atteicās.

Spiega dzīvoklī ir klusums un durvis vaļā neviens never.

Kopš Metsavasa aizturēšanas līdz sprieduma pasludināšanai pagājis vien pusgads. Igaunijas Harju apriņķa tiesa atzīst bijušo Aizsardzības spēku virsnieku Metsavasu un viņa tēvu Pjotru Voļinu par vainīgiem valsts nodevībā un slepenas informācijas nodošanā Krievijas militārajam izlūkdienestam. Par noziegumu pret savu dzimteni Metsavass notiesāts uz 15 ar pusi gadu cietumsodu. Viņa 65 gadus vecais tēvs izies brīvībā pēc sešiem gadiem.

Šo lietu izmeklēja pieredzējusī valsts prokurore Inna Omblere, kura izmeklējusi vairākumu valsts nodevēju lietu.

Grūtākais tajās ir pierādīt vainu, jo spiegi ievēro konspirāciju – cenšas, lai viņus neatmasko. Notiesātie sazinājušies ar krievu izlūkiem gan Igaunijā, gan Krievijā, kur to grūti pierādīt.

Metsavass nopludināja Igaunijas un NATO noslēpumus ilgāk nekā desmit gadus. Lai nodotu informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam, izmantoja dažādus sakaru kanālus un tikās personīgi. Sākumā pats devās uz Krieviju, kur viņam ir radinieki, kas kalpoja par aizsegu. Taču pēc Krimas okupācijas, kad igauņu karavīriem bija jāsāk atskaitīties par ceļojumiem uz Krieviju, Metsavasam bija jāmeklē cits risinājums. Tad viņš, kā stāsta prokurore, informācijas nodošanu Krievijai uzticēja savam tēvam.

Attēlā prokurore Inna Omblere

Agrāk, padomju gados, Metsavasa tēvs Pjotrs Voļins strādāja par robežsargu, neatkarīgajā Igaunijā bija ieslodzījumu sistēmas darbinieks. Kurjera lomu spiega tēvs-pensionārs pildīja piecus gadus. Kurā brīdī un kādos apstākļos abi nonāca Igaunijas Drošības policijas redzeslokā – atklāts netiek, jo to labprāt uzzinātu arī Krievijas izlūkdienests. Taču zināms, ka aizdomas par spiegošanu ir bijušas ilgāku laiku. Spiegu izsekoja, cenšoties savākt neapgāžamus pierādījumus, līdz tas arī izdevās.

Prokurore Omblere uzskata, ka valsts noslēpumu saturošas informācijas nodošana Krievijai ir nodarījusi nopietnu kaitējumu Igaunijai. Šobrīd skaidro, ko tieši spiegs ziņoja.

Igaunijas Aizsardzības ministrija (AM) atteica interviju Latvijas Radio, taču atsūtīja paziņojumu, kurā teikts: "AM ir izveidojusi komisiju, kas konstatēja nodarītā kaitējuma apmēru, kā arī šī komisija plāno pasākumus, kas vajadzīgi, lai samazinātu iespējamo kaitējumu, un arī to, kā izvairīties no līdzīgiem gadījumiem nākotnē." Paziņojums beidzas ar teikumu, ka citu komentāru nav un ka plašāku informāciju šajā jautājumā nevar sniegt.

Kāda informācija nogādāta Krievijai?

Laikraksta "Postimees" žurnālists Olivers Kunds ir pētījis daudzas spiegošanas lietas. Metsavasa gadījumu viņš raksturo kā vienu no skaļākajām valsts nodevības lietām.

Šī bijusi pirmā reize, kad notverts Igaunijas Aizsardzības spēku virsnieks. Žurnālists neslēpj – bijis šokēts. Tam nespēja noticēt arī daudzi virsnieki, kas ir strādājuši kopā ar nodevēju.

Metsavasa militārā karjera sākās 2008. gadā. Viņš ļoti labi zināja, ka visi bruņoto spēku pārstāvji tiek rūpīgi pētīti, it īpaši ja viņiem ir piekļuve valsts noslēpumam. Iespējams, Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenā pārvalde viņu savervēja neilgi pirms tam, vēl mācību laikā.

Attēlā žurnālists Olivers Kunds

Apķērīgais un sportiskais jaunietis atstāja pozitīvu iespaidu, stāstīja bijušais Igaunijas aizsardzības spēku komandieris Antss Lāneotss, kurš tagad ir jaunievēlētā Igaunijas parlamenta deputāts, bet tolaik vadīja mācību centru: "Viņš bija stiprs, aktīvs, attapīgs un sportisks puisis. Nebija nekādu pretenziju."

Igaunijas drošības struktūrās jauneklis ir strauji kāpis pa karjeras kāpnēm. Ātri ieguvis leitnanta rangu, pēc trim gadiem kļuvis par kapteini un 2015. gadā – par majoru. Igaunijas Aizsardzības spēku štābā viņš strādāja kaujas atbalsta nodaļā.

Jautāts, kādu informāciju Metsavass varēja nogādāt krievu specdienestiem, "Postimees" žurnālists Kunds pieļāva: "Denis Metsavass ir bijis vecākais virsnieks Artilērijas nodaļā. Un šī joma Igaunijas aizsardzības spēkos ir strauji attīstījusies pēdējo gadu laikā. Taču viņam bija informācija arī par citām aizsardzības jomām.

Tomēr daudz svarīgāka krievu izlūkdienestam varētu šķist cita informācija – stingri sargātie Igaunijas mobilizācijas plāni, par ko Krievija labprāt uzzinātu. Metsavasam ir bijusi pieeja arī NATO noslēpumiem.

Viņš zināja, kā notiek sadarbība ar NATO, zināja par sabiedrotajiem Igaunijā. Taču, kāda konkrēti bijusi šī informācija, mēs laikam nekad neuzzināsim".

Igaunijas drošības dienests Metsavasa un viņa tēva lietas materiāliem ir uzlicis slepenības grifu turpmākajam pusgadsimtam.

Sitiens pa pa krievvalodīgo integrāciju?

Igaunijas vēsturnieks un publicists Igors Kopitins iepazinās ar Denisu Metsavasu pirms astoņiem gadiem. Virsnieks lūdzis viņam materiālus valsts aizsardzības mācības pasniegšanai kādā Tallinas mazākumtautību vidusskolā.

"Mums visiem tā ir liela traģēdija," sacīja Kopitins. "Protams, tas ir sitiens pa krievvalodīgās iedzīvotāju daļas integrāciju." Deniss iemiesoja labi integrētu krievvalodīgo jaunekli, kurš spēja sasniegt labus panākumus militārajā karjerā Igaunijā. Tāpēc viņš bija viens no tiem cilvēkiem, par kuriem vēsturnieks Kopitins pastāstīja grāmatā.

Igaunijas AM pasūtītā grāmata iznāca 2016. gadā, tajā aprakstīti krievvalodīgo virsnieku veiksmes stāsti. "Viņi varētu kalpot par piemēru jauniešiem, motivēt mācīties igauņu valodu, kļūt par lojāliem mūsu valsts pilsoņiem un piedalīties mūsu valsts aizsardzībā," klāstīja Kopitins.

Mēdz teikt, ka rakstnieks ir cilvēku dvēseļu pārzinātājs, taču Kopitins atzīst savu sakāvi šajā jautājumā – viņam par Denisu Metsavasu neradās šaubas. Viņš šķitis optimistiski un patriotiski noskaņots. Brīžiem pat pārspīlēti.

Vēsturnieks nespēja izprast, kāpēc sociālajos tīklos viņš tik uzkrītoši, brīžiem izmantojot lamu vārdus, centās pārliecināt ikkatru, pat klaji prokremliski noskaņotus lietotāju, ka jābūt Igaunijas patriotam.

Attēlā Igors Kopitins
Tagad tas šķiet īpaši ķecerīgi. Vai varbūt tā tas bija domāts? Dīvaini rakstniekam likās arī tas, kāpēc Deniss nekad, pat lai veidotu viņa cildinošo aprakstu, nevēlējās runāt par savu personīgo dzīvi.

 

Publiski Deniss Metsavass uzturēja lojālā Igaunijas krieva tēlu. Bieži viesojās daudzos Igaunijas televīzijas raidījumos. Spiegs stāstīja, kāpēc māca skolēniem valsts aizsardzības mācību. "Valsts aizsardzības mācība ir svarīga patriotiskās audzināšanas sastāvdaļa, kam seko militārais iesaukums un dienests rezervē," savulaik teicis Metsavass.

Tāpat viņš komentējis starptautiskās militārās mācības Igaunijā, skaidrojis mobilizācijas principus. "Ja mēs pagūstam veikt mobilizāciju, tad mēs esam uzvarētāji. Jautājums ir par to, cik mums ir laika, lai šo mobilizāciju veiktu.”

 

Diskutējot par obligātā militārā dienesta priekšrocībām, Metsavass kritiski vērtēja Latvijas izvēli veidot profesionālo militāro dienestu. Kara gadījumā, viņaprāt, tāda armija nespētu nosargāt valsti.

Dažās televīzijas diskusijās ar bijušo virsnieku piedalījies arī vēsturnieks un publicists Kopitins, kurš nu nespēj izskaidrot šādu viņa aktierisko divkosību. Valsts nodevējs ar patriota masku – tā Kopitins raksturo Metsavasu un uzdod retorisku jautājumu: ko zināja viņa radinieki?

Vēsturnieks uzskata: Metsavasam Igaunijas aizsardzības spēki nodrošināja visu – izglītību, darbu, karjeras izaugsmi.

Kas varēja būt par iemeslu?

Igaunijas amatpersonas nesasaista spiegošanas lietu ar nacionālo jautājumu. Igaunijas spiegu vēsturē ir arī etniskie igauņi. Bet kas tad varēja būt par iemeslu?

Dati par spiegiem Igaunijā

Igaunijā tiesu piespriestie cietumsodi par valsts nodevību:

  • Hermans Simms (2008.g.) – 12 gadi un 6 mēneši;
  • Aleksejs Dressens (2012.g.) – 16 gadi;
  • Viņa sieva Viktorija Dressena (2012.g.) – 6 gadi;
  • Vladimirs Veitmans (2013.g.) – 15 gadi;
  • Deniss Metsavass (2018.g.) – 15 gadi un 6 mēneši;
  • Viņa tēvs Pjotrs Voļins (2018.g.) – 6 gadi.

Avots: Igaunijas Drošības policija

Kāda Krievijas specdienesta uzdevumā strādāja:

2008.g. – 1 cilvēks Ārējās izlūkošanas dienesta interesēs;
2012.g. – 2 cilvēki Federālā drošības dienesta (FSB) interesēs;
2014.g. – 1 cilvēks – nenoskaidrots;
2015.g. – 3 cilvēki FSB interesēs;
2016.g. - 2 cilvēki FSB interesēs;
2017.g. – 3 cilvēki FSB interesēs un 2 cilvēki Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes interesēs;
2018.g. – 3 cilvēki Galvenās izlūkošanas pārvaldes interesēs

Avots: Starptautiskais aizsardzības un drošības centrs

Pilnīgi visi Latvijas Radio uzrunātie atzīst – Metsavasa gadījumā nauda nebija vienīgais un izšķirošais faktors, kas pamudināja viņu ziņot Krievijas Galvenajai izlūkošanas pārvaldei. Desmit gadu laikā "nopelnīts" vien 20 000 eiro.

Salīdzinājumam: pirms sešiem gadiem atklājās, ka bijušais drošības dienesta darbinieks Vladimirs Veitmans par ziņošanu Krievijai saņēma sešas reizes vairāk – 120 000 eiro. Bet, ja ne nauda, kas tad lika Metsavasam tā riskēt ar savu spīdošo karjeru un mierīgo nākotni?

Bijušais Igaunijas aizsardzības spēku komandieris Lāneotss pieļauj: Krievijas specdienestiem izdevies iegūt par Metsavasu tādus kompromitējošus materiālus, ka dāsnu atalgojumu viņi pat neuzskatīja par vajadzīgu,

Paliek jautājums: vai tiešām viņš nevarēja atzīties Igaunijas varas iestādēm, uz kāda āķa viņu noķēruši vervētāji?

Metsavass savu vainu ir atzinis un nodarīto nožēlo, stāstīja viņa advokāte Alla Jakobsone. Taču tolaik citu risinājumu neesot redzējis.

Šis valsts nodevības gadījums nav nesis labumu valstij, secināja advokāte. Arī viņai pašai tā ir bijusi emocionāli smaga. Advokātei notiesātā žēl – Metsavasa liktenis ir smags, kaut paša izvēlēts.

Metsavasa tiesas sēde

Ar ko labāka spiegu ķeršanā?

Latvijas Radio uz sarunu aicināja Starptautiskā aizsardzības un drošības centra ekspertu Ivo Jūrvē, lai skaidrotu to, kāpēc spiegu noķeršanā un notiesāšanā Igaunija ir soli priekšā pārējām Baltijas valstīm. Kopš 2008. gada Igaunijā atklāti un notiesāti seši cilvēki par valsts nodevību un 11 – par ziņu vākšanu Krievijas specdienestu uzdevumā. Latvijā tiesas spriedums nolasīts tikai diviem cilvēkiem.

Attēlā Ivo Jūrvē (Bildē ir formastērpā, jo iziet rezervistu apmācību)

Jautāts, vai Krievijas specdienestiem ir mazāka interese par Latviju vai arī spiegu notveršanai Latvija nevelta pietiekamu uzmanību, Jūrvē vērtēja: "Drīzāk otrā iespēja."

Igaunija drošības un aizsardzības jautājumus uzskata par prioritāti kopš 1991. gada, stāstīja eksperts, kurš uz sarunu ieradās formastērpā, jo pēc sarunas paredzētas rezerves mācības.

 

Ņemot vērā to, ka Latvija, tās iekšzemes kopprodukts un iedzīvotāju skaits ir lielāks par Igauniju, Jūrvē priecātos, ja arī Latvijas bruņotie spēki būtu spēcīgāki. Taču, viņaprāt, tā tas, diemžēl nav un tuvākajā nākotnē nebūs.

Drošības un noturības programmas vadītājs uzsver – Igaunija savas pirmās mācības guvusi 2007. gadā, kad Tallinā notika Maskavas ierosināti grautiņi. Nākamais trauksmes zvans - Gruzijas karš. Kopš tā laika Igaunijā noķerto spiegu statistika sāka kāpt.

Valsts prokurore Omblere sacīja, ka Igaunija ir spēcīga valsts, kas spēj ne vien atklāt, bet arī savākt pietiekami daudz pierādījumu, lai notiesātu spiegus, kas ir ļoti svarīgi.

Igaunijas specdienesti arī rūpīgāk pārbauda tos, kuri glabā valsts noslēpumu, apgalvoja bijušais Igaunijas aizsardzības spēku komandieris Lāneotss. Tomēr viņš pieļauj, ka daudzi Krievijas spiegi Igaunijā joprojām ir uz brīvām kājām.

Bijušā Igaunijas Aizsardzības spēku virsnieka Denisa Metsavasa notiesāšana valsts nodevībā ir smags trieciens mūsu kaimiņvalstij. Ir nepatīkami apzināties, ka tēvijas sargs ar šķietami nevainojamu reputāciju spēj nodot savu dzimteni. Tas ir arī trieciens kaimiņvalsts krievvalodīgo iedzīvotāju integrācijas stāstam.

Un tomēr jāsecina, ka Igaunija godam tika galā ar šo situāciju. Spiegs ir atklāts, viņa vaina pierādīta, un varas pārstāvji to nenoklusēja, īpaši uzsverot, ka noziegums nav saistīts ar tautību. Un vienlaicīgi naidīgiem spēkiem tiek raidīts signāls: valsts aizsargā savus noslēpumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti