Ceturtais lielākais degvielas tirgotājs "Virši A" uzņēmies iniciatīvu rosināt diskusiju par izmaiņām valsts un pašvaldību iepirkumos, lai pie pasūtījumiem varētu tikt arī vietējie degvielas tirgotāji, nevis tikai ārzemniekiem piederošie tīkli. Lai gan pirmajā mirklī šķiet, ka kampaņa vērsta pret tirgus līderi "Statoil", tomēr dziļāka izpēte liecina, ka problēma ir iepirkumu sistēmā un vienotu iepirkuma kritēriju trūkumā. Tie ļauj svešzemju kompānijām dominēt publiskajos degvielas iepirkumos.
Trīs lielākie degvielas tirgotāji - "Statoil", "Lukoil" un "Neste" - kontrolē 70% tirgus, atstājot vietējiem spēlētājiem maz iespēju līdzvērtīgi konkurēt. Konkurenci vēl negodīgāku padara valsts un pašvaldību jeb publiskie iepirkumi, kuru normas nereti ir pa spēkam tikai vienam spēlētājam "Statoil" ar vislielāko uzpildes staciju tīklu Latvijā un izvērstu tīklu Eiropā un citviet pasaulē.
Ceturtajam lielākajam tirgus dalībniekam, pieciem Latvijas iedzīvotājiem piederošajam "Virši A", pacietības mērs bijis pilns pēc uzvaras lauru atņemšanas Iepirkumu uzraudzības birojā Smiltenes novada pašvaldības iepirkumā. "Lai gan mums bija lētāka cena, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs mūs diskvalificēja, jo nevaram piedāvāt ar vienu un to pašu karti norēķināties gan Latvijā, gan ārzemēs," norādīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.
Nevienam no vietējiem degvielas tirgotājiem nav savu benzīntanku ārvalstīs, taču lielai daļai ir noslēgti sadarbības līgumi ar pasaules mēroga degvielas tirgotājiem.
"Virši A" sadarbojas ar "British Petroleum", ļaujot ar šī degvielas tirgus milža karti norēķināties teju ikvienā pasaules valstī. Tomēr formāli ar to nepietika.
"Virši A" iepirkumu speciālists Andris Priedītis skaidroja situāciju: "Mūs apstiprināja par konkursa uzvarētājiem, bet "Statoil" to apstrīdēja un Iepirkumu uzraudzības birojs atzina, ka mēs neatbilstam nolikumam." Smiltenes novada domes iepirkumu speciālists Gints Kukainis neslēpj, ka pašvaldība ir nelaimīga, pērkot dārgāko degvielu no "Statoil". "Iepirkumu uzraudzības birojs neļāva slēgt līgumu ar zemākās cenas piedāvātāju "Virši A", jo mums nolikumā bija prasība nodrošināt degvielas iegādi tajās valstīs, kur Smiltenei ir sadraudzības pilsētas. Bet mums jau nebija prasība to nodrošināt ar vienu karti," skaidroja Kukainis.
Lielākā daļa valsts un pašvaldību degvielas iepirkumu ir pa spēkam tikai "Statoil", un par to regulāri sūdzības iepirkumu uzraugam sniedz otrs lielākais spēlētājs "Lukoil". Taču tagad sasparojušies arī vietējie spēlētāji, kuri uzskata, ka novada pašvaldības tomēr varētu degvielu pirkt pie vietējā tirgotāja, nevis prasīt nodrošināt iespēju iepildīt degvielu visā Latvijas teritorijā un vēl ārzemēs.
Liepājas puses degvielas tirgotājs "Kings", kura akcionāri arī ir Latvijas iedzīvotāji, priecājas, ka lielākais vietējais brālis uzņēmies iniciatīvu gadiem samilzušo problēmu šķetināt. "Vietējās pašvaldības mēdz uztaisīt tādu iepirkumu, ka pēc lētākā degvielas ir jābrauc 40 kilometrus. Kur tur ekonomiskais izdevīgums?" vaicā kompānijas līdzīpašnieks Juris Gusevs.
Kāda Kurzemes puses pašvaldība 30% degvielas pirkusi braukšanai novada teritorijā, bet 70% braucieniem pa visu Latvijas teritoriju, it kā vietējās pašvaldības darbiniekiem būtu nemitīgi jādodas komandējumos, piemēram, uz Latgali.
Arī tādos konkursos, kur ir prasība nodrošināt degvielas iegādi visā Latvijas teritorijā, vietējās kompānijas nevar piedalīties, lai gan teorētiski varētu tāpat kā Gaismas pils būvnieki izveidot apvienību. Zemgales puses degvielas tirgotājs "Astarte" mēģina veidot sadarbības tīklu ar vietējiem konkurentiem, taču pagaidām aicinājumam atsaukusies tikai viena kompānija - Ventspils puses "Sumata".
Tomēr kompānijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, kurš biežāk uzstājies kā degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs, uzskata, ka gadiem samilzusī problēma ar degvielas iepirkumiem jārisina nevis ar apvienību veidošanu, ko atkal rūpīgi pētīs un analizēs Konkurences padome, bet gan ar iepirkumu normatīvu sakārtošanu. "Vairāk uzmanība ir pievērsta būvniecības iepirkumiem, taču pakalpojumu iepirkumos nejēdzību netrūkst. Labi, ka viens uzņēmums izgaismojis šo problēmu un uz šīs problēmas pamata ir jāsēžas un jādomā risinājums," norādīja Karčevskis.
"Astartes" vadītājam ir arī konkrēts piedāvājums:
"Es rosinātu nepieļaut apšaubāmus kritērijus iepirkumos. Ja kāds pašvaldības uzņēmums gatavojas braukt uz Ukrainu, Krieviju vai Eiropu ar mašīnu, tad ir jautājums, vai tas ir ekonomiski pamatoti, ja tagad var par salīdzinoši zemām cenām aizlidot uz jebkuru vietu."
Degvielas tirgotāju asociācijā problēma ar valsts un pašvaldību iepirkumiem nav apspriesta, jo pret to varētu iebilst Konkurences padome, norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. "Mūsu ieskatā būtu pareizi, ja būtu nodefinētas vienas prasības un principi, pēc kuriem vadīties. Uzskatu, ka pašvaldības patērē daudz laika, gatavojot iepirkumus. Ja būtu IUB līmenī piedāvājums, kādam tam jābūt, tas būtu labāk," atzīmēja Stirāns.
Pats pretenziju vaininieks "Statoil" nedomā, ka ļaunprātīgi izmanto savu priviliģēto stāvokli. Tiesa, "Statoil" mājas lapā internetā publicētas valsts un pašvaldību iepirkumu labās prakses vadlīnijas un nav izslēgts, ka ierēdņi tās izmanto, lai nebūtu no jauna jāizgudro divritenis degvielas iepirkumos. "Statoil" preses pārstāvis Artūrs Eglītis uzsver, ka "Statoil" nekādi neietekmē konkursu nolikumu veidošanu: "Tie visi jautājumi ir konkursu organizatoriem. Viņi paši skatās, kas viņiem ir vajadzīgs, un atbilstoši tam arī raksta konkursa nolikumus."
Degvielas iepirkumi ir vieni no biežāk pārsūdzētajiem Iepirkumu uzraudzības birojā.
Biroja vadītāja Dace Gaile saniknojas, kad tiek jautāta par īpašu labvēlību "Statoil". ""Statoil" mums pārmet, ka mēs viņiem biznesu jaucam, pieņemot nelabvēlīgus lēmumus, bet tagad vienreiz ir "Statoil" labvēlīgs lēmums Smiltenē un mēs ar to vicināmies kā ar sarkanu karogu," sacīja Gaile.
Visasākās cīņas Iepirkumu birojā notiek starp diviem lielākajiem spēlētājiem "Statoil" un "Lukoil", jo vietējie degvielas tirgotāji visbiežāk vispār staciju tīkla nepilnību dēļ konkursos nevar startēt. Pārmetumi izskan arī par Kultūras ministrijas organizēto konkursu, kur ir prasība, lai degvielas uzpildes stacijā visā Latvijā var iegādāties kafiju un uzkodas, kā arī noteikums, ka benzīntankam ar mazgātuvi jāatrodas kilometra attālumā no Kultūras ministrijas ēkas. Šādu prasību var izpildīt tikai viens degvielas tirgotājs - 'Statoil", jo Rīgas centrā nav daudz benzīntanku.
Kultūras ministrija skaidro, ka šādas prasības ir ietvertas, lai ekonomētu laiku un ministrijas darbinieki strādātu pēc iespējas efektīgāk. "Kultūras ministrija veica iepirkumu, lai iegādātos degvielu savu uzdevumu veikšanai, kuru starpā ietilpst kultūras iestāžu un kultūras pasākumu apmeklējums gan Latvijā, gan arī ārvalstu komandējumi. Līdz ar to Kultūras ministrijai ir svarīgi bija izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, lai degvielu būtu iespējams iegādāties plānotajos maršrutos un ar vismazāko laika un finansu resursu patēriņu varētu sasniegt plānotā komandējuma mērķi," skaidroja ministrija.
Degvielas tirgotāji arī pārmet Konkurences padomei, ka tā pārāk maz iejaucas, viņuprāt, negodīgajos konkursos un nevienlīdzīgajā konkurencē. Tā uzskata "Virši A" pārstāvis Andris Priedītis. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidro, ka visām pašvaldībām un valsts iestādēm ir nosūtītas iepirkumu vadlīnijas un Iepirkumu uzraudzības biroja kompetencē ir pārliecināties, ka tās tiek ievērotas. "KP kompetencē ir pētīt tos gadījumus, kas ir notikusi aizliegta vienošanās vai iespējams kartelis," norādīja Ābrama.
Tā kā Saeimā plāno pieņemt grozījumus Iepirkumu likumā, vietējie degvielas tirgotāji uzskata, ka tieši likumā vajadzētu iestrādāt normas, kas liktu degvielas iepirkumus dalīt atsevišķi vietējām vajadzībām, komandējumiem pa Latviju un ārzemju ceļojumiem.
"Vienotības" deputāts no Tautsaimniecības komisijas Dzintars Zaķis piekrīt, ka likumā varētu nostiprināt vietējo tirgotāju pozīcijas: "Neliels vietējo kompāniju protekcionisms likumā būtu pieļaujams. Pārsvarā jau degvielu vajag vietējiem braucieniem, un ārzemju komandējumiem degvielu varētu iepirkt atsevišķā iepirkumā."
Vietējie degvielas tirgotāji vērsušies gan Konkurences padomē, gan Iepirkumu uzraudzības birojā, gan Ekonomikas un Finanšu ministrijā, kā arī uzrunājuši Saeimas deputātus. Pagaidām gan vēl šāda veida likuma izmaiņas nav iesniegtas izskatīšanai Saeimā.
