Novembris Gruzijas politikā vienmēr ir bijis ļoti nozīmīgs mēnesis. 2003.gada novembrī Gruzijā norisinājās Rožu revolūcija. 2007.gadā policijas vardarbīgā demonstrantu izdzenāšana noveda pie ārkārtas prezidenta vēlēšanām. Septiņus gadus vēlāk Gruziju ir skārusi kārtējā politiskā krīze.
Amatus zaudē proeiropeiskie ministri
Šī mēneša sākumā Gruzijas premjerministrs Iraklijs Garibašvili atlaida no amata aizsardzības ministru Irakliju Alasaniju, kurš ir arī pats populārākais politiķis valstī. Alasanija atlaists pēc vairākām izmeklēšanām par līdzekļu izšķērdēšanu viņa vadītajā ministrijā un vairāku amatpersonu aizturēšanas. Pats nu jau bijušais ministrs paudis pārliecību, ka ierosinātās izmeklēšanas ir mēģinājums uzbrukt viņa atbalstītajiem centieniem tuvināt Gruziju Eiropai.
Protestējot pret premjerministra rīcību, savus amatus pameta arī ārlietu ministre Maija Pandžikidze un Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas valsts ministrs Aleksi Petriašvili. Arī ministru pārstāvētā brīvo Demokrātu partija ir paziņojusi par izstāšanos no valdošās "Gruzijas sapņa" koalīcijas.
Šādi notikumi izraisījuši gan neizpratni, gan asu kritiku. Visbiežāk tiek norādīts uz to, ka šī krīze ir pierādījusi joprojām lielo bijušā premjerministra Bidzinas Ivanišvilli klātbūtni valsts politikā. Lai arī oficiālus amatus viņš vairs neieņem, kā viens no bagātākajiem Gruzijas cilvēkiem un arī vairāku masu saziņas līdzekļu īpašnieks Ivanišvili spēj ietekmēt pašreizējā prezidenta un premjerministra rīcību, pat piedaloties slēgtās valdības sanāksmēs un piekļūstot slepeniem dokumentiem.
Gruzīnu politiķis: Mēs novērojam Gruzijas "janukovičizāciju"
Eksperti pašlaik notiekošo skaidro ar Ivanišvili un viņam pietuvināto politiķu vēlmi atbrīvoties no politiskajiem oponentiem. Viens no šādiem oponentiem ir tieši Alasanija.
Kā nesen Briselē "Martens centrā" notikušajā diskusijā norādīja Gruzijas parlamenta deputāts Giorgijs Kandelaki no lielākās opozīcijas partijas Apvienotā Nacionālā kustība, ko savulaik dibināja bijušais prezidents Mihails Saakašvili, pašlaik Gruzijā notiek izteikta varai pretēji domājošo apspiešana:
Mēs novērojam procesu, ko daži dēvē par Gruzijas "janukovičizāciju". Valdība ļaunprātīgi izmanto tieslietu sistēmu, apspiežot politiskos oponentus, ieslogot galvenās politiskās figūras gan nacionālajā, gan vietējā līmenī, saucot to par likuma varu," notikumus vērtēja Kandelaki.
"Ukrainas pieredze rāda, ka šādai demokrātijas apspiešanai ir ģeopolitiskas sekas. Ja tiek grauta demokrātiska politiska sistēma tā vietā, lai paceltu to nākamajā varas konsolidācijas līmenī, tas nenovēršami spēlē par labu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kunga īstenotajai politikai," teica Kandelaki.
Kā zināms, pašreizējā Gruzijas valdība diezgan asi vērsusies arī pret bijušo prezidentu Saakašvili, tāpēc bieži vien izskanējušas bažas par tā dēvēto selektīvo likuma varu. Paši Gruzijas līderi šādas prakses piekopšanu gan kategoriski noliedz.
Raizējas par Gruzijas teritoriālo apdraudējumu
Ja runā par iepriekš pieminētajām ģeopolitiskajām sekām, tad vairums analītiķu norāda, ka visi trīs aizejošie ministri bija atbildīgi par Gruzijas politiku, integrējoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO un viņu demisija liek uzdot virkni jautājumu par šīs politikas veiksmīgu turpināšanos.
Lai arī parlamentā brīvos demokrātus pārstāvēja vien 10 deputāti, ar savu darbību visi trīs ministri bija panākuši to, ka Rietumos Gruzija tiek uzskatīta par ļoti uzticamu partneri. Kā zināms, Gruzija ir parakstījusi un ratificējusi asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, ir panākts nozīmīgs progress vīzu režīma liberalizācijas jautājumā, bet NATO samitā Velsā tika norādīts, ka Gruzija ir sasniegusi ievērojamāko progresu, lai nākotnē varētu kļūt par alianses dalībvalsti.
Šajā sfērā tieši Alasanija kā aizsardzības ministrs ir spēlējis ļoti nozīmīgu lomu. Radio "Brīvā Eiropa/Radio brīvība" Gruzijas dienesta vadītājs Dāvids Kakabadze uzskata, ka Gruzijas valdošās elites rīcība līdz galam nav saprotama:
Alasanija vienmēr mēģināja palielināt Gruzijas armijas pašaizsardzības spējas. To trūkumi kļuva acīmredzami 2008. gada Krievijas un Gruzijas kara laikā. Šāda rīcība ir novedusi pie neapmierinātības atsevišķos koalīcijas partneros. To ir visai grūti izskaidrot," kritisks ir Kakabadze.
"Taču, manuprāt, viņi mēģina apslāpēt draudus no Krievijas puses. Ja, piemēram, Polija apstiprina jaunu militāro doktrīnu, kurā Krievija nosaukta par draudu, tad Gruzija apgalvo, ka Krievija nav apdraudējums un Gruzijai nenākas saskarties ar eksistenciāliem draudiem. Iespējams, ka Alasanija šādai nostājai nepiekrita," pieļauj žurnālists.
Gruzijas premjers: Mēs aizvien virzāmies uz ES un NATO
Ja runā par Krievijas potenciālajiem draudiem, tad Gruzija joprojām vaino Krieviju par Dienvidosetijas un Abhāzijas atšķelšanu. Pēdējā laikā satraukumu ir radījuši Krievijas un Abhāzijas līderu plāni parakstīt vienošanos par ciešu abu valstu integrāciju, ieskaitot saskaņotas ārpolitikas izstrādāšanu, vienotas sociāli ekonomiskās telpas izveidi, kā arī kopīgu aizsardzības un drošības telpas radīšanu.
Cita starpā plānots izveidot arī apvienotu armijas grupējumu, kura mērķis būtu kopīgi aizsargāt Abhāzijas robežas un pretoties ārējai agresijai. Tieši Alasanija oktobra beigās solīja spert izšķirošus diplomātiskus soļus, lai pretotos faktiski notikušajai Abhāzijas aneksijai. Savukārt Krievijas pārstāvji uz šādiem paziņojumiem atbildēja ar prasību Tbilisi neiejaukties neatkarīgās un suverēnās Abhāzijas iekšējās lietās, jo šai valstij, kuru atzinušas tikai Krievija, Nikaragva, Venecuēla un Nauru, esot tiesības integrēties, kur tā grib un cik daudz tā grib.
Novembra vidū Gruzijas premjerministrs Garibašvili viesojās Briselē, tiekoties ar ES un NATO līderiem. Šo sarunu laikā premjers atkārtoti apliecināja Gruzijas mērķi tuvināties abām organizācijām, noraidot jebkādas spekulācijas par valsts politiskā kursa maiņu.
Ļaujiet man vēlreiz apliecināt Gruzijas Eiropas un eiroatlantiskās integrācijas kursa neatgriezeniskumu. Tā ir mūsu nacionālā ideja un civilizētā izvēle. Gruzija Austrumu partnerības dalībnieku vidū ir unikāla, jo šo mērķi atbalsta gan politiskā elite, gan sabiedrība. ES asociācijas līgums ir ģenerālplāns Gruzijas modernizācijai un eiropeizācijai," Beļģijā teica Garibašvili.
"Taču asociācijas līgums nav mūsu sadarbības galamērķis. Mana apņemšanās ir padarīt Gruziju par reģiona veiksmes stāstu, un tāpēc asociācijas līgums ir lielisks pamats, lai izveidotu patiesi eiropeisku, stabilu un funkcionējošu demokrātiju ar efektīvu varas līdzsvaru un demokrātiskām institūcijām," sacīja Garibašvili.
No savas puses arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni apliecināja gatavību turpināt ciešu sadarbību ar Gruziju, tuvākajos gados to vēl vairāk aktivizējot.
Mēs atkārtoti apstiprinām ES atbalstu Gruzijas teritoriālajai vienotībai un apstiprinām, ka ES šo jautājumu aktualizēs mūsu sarunās ar Krievijas Federāciju. Mēs arī turpmāk atbalstīsim konfliktu risināšanu Gruzijā, izmantojot mūsu priekšsēdētāja statusu starptautiskajās sarunās Ženēvā un arī novērošanas misiju Gruzijā. Sadarbība starp ES un Gruziju ir spēcīga, un es ticu, ka tā kļūs vēl spēcīgāka tuvākajos gados, mums turpinot aktīvi ieviest dzīvē līgumus, kas nāks par labu gan Gruzijai, gan tās pilsoņiem," saka Mogerīni.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka viņam nav nekādu šaubu par Gruzijas vēlmi iestāties NATO un to apliecinot kaut vai Gruzijas lielais ieguldījums dažādās starptautiskajās misijās, piemēram, starptautiskajā stabilizācijas misijā Afganistānā.
Bet tikmēr Eiropas ārējās darbības dienesta pārstāvis Rudi Filons norāda, ka, par spīti visai optimistiskajam noskaņojumam ES un arī NATO, nedrīkst pamest šo reģionu novārtā, jo tad problēmas tikai palielināsies. Filons atzīst, ka Austrumu partnerības programma līdz šim varbūt nav darbojusies pietiekami efektīvi un tā ir jāpārskata. Runājot par Gruziju, Filons atzīst, ka ES pašlaik mēģina saprast, vai iekšējā politiskā krīze kaut kādā veidā apdraud eirointegrācijas procesus, taču Eiropa nekādā gadījumā nedrīkst pievērt acis un neievērot ziņas par selektīvo tiesvedību.
Gruzijas politiskā nākotne – pagaidām nezināma
Runājot par Gruzijas iekšpolitiskās dzīves nākotni, lielākā daļa ekspertu liekas visai apjukuši. Kā prognozē Varšavas Austrumu pētījumu centra analītiķi, līdz šim "Gruzijas sapņa" koalīciju kopā saturēja tieši nepatika pret Mihailu Saakašvili. Taču tagad, iespējams, gaidāma visas politiskās sistēmas sašķelšanās.
Proti, visi prorietumnieciskie spēki varētu apvienoties. Tas nozīmētu Alasanijas nometnes, Saakašvili atbalstītāju un republikāņu partijas turpmāku sadarbību. No otras puses, tiek novērota arī pret Rietumiem noskaņoto spēku aktivizēšanās un iespējama šo spēku sadarbība ar Ivanišvili un viņa atbalstītājiem. Līdz ar to poļu eksperti norāda, ka, lai arī Gruzija līdz šim ir vienmēr bijusi rietumnieciski noskaņota gan politiskajā, gan sabiedrības līmenī, tās turpmākā virzība pagaidām skaidri nav zināma.
