De Facto

VID reforma iestrēgusi Saeimā

De Facto

Rīgas mēra amats un Truksnis saķildo Zaļo partiju

Finanšu policists brokasto kopā ar fiktīvu darījumu ķēdē iesaistītajiem

Finanšu policists brokasto kopā ar fiktīvu darījumu ķēdē iesaistītajiem

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” piefiksējis kādu Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāju brokastojot kopā ar personām, kuras bijušas iesaistītas fiktīvos darījumos. Šim izmeklētājam – Ronaldam Vītolam - Finanšu policijas vadība uzticējusi izmeklēt kriminālprocesu, ko pērn uzsāka pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta raidījumos publiskotās informācijas.

Raidījums pērn atklāja, ka bijušais finanšu policists Roberts Dirnēns un viņa brālis Kaspars Aleksandrovs no mātes – skolotājas - saņēmis mantojumā pusmiljonu dolāru skaidrā naudā, kā arī vērtīgus īpašumus, taču šīs mantas legālā izcelsme bija apšaubāma.  

Finanšu policijas izmeklētājs Ronalds Vītols, kuram uzticēts šo lietu izmeklēt, Valsts ieņēmumu dienestā sāka strādāt pirms trim gadiem (2013.gada novembrī). Pirmajā darba gadā iegādājies gandrīz jaunu auto, saņēmis divarpus tūkstošus eiro dāvinājumu no vecākiem un aizņēmies naudu no brāļa.

Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” atklājis faktus, kas norāda uz izmeklētāja Vītola saikni ar personām, kuru pārstāvētās firmas iesaistītas fiktīvu darījumu ķēdēs.

Aizvadītā gada martā “De facto” divus sestdienas rītus pēc kārtas R.Vītolu redzēja brokastojam kopā ar minētajām personām. Drīz pēc tam uzfilmētais materiāls tika nodots Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lūdzot veikt pārbaudi saistībā ar šo faktu.

“De facto” novēroja, ka īsi pēc kafejnīcas atvēršanas viens pēc otra sanāca aptuveni 10-12 cilvēku. Spriežot pēc izturēšanās, viņi ir savstarpēji pazīstami un satiekas gana regulāri. Viens no pirmajiem ieradies Felikss Haidukovs, iespējams, - kopā ar sievu Daigu Paviloni. Dažas minūtes vēlāk kompānijai pievienojas arī izmeklētājs R.Vītols kopā ar vēl pāris vīriešiem.

Iespējams, Haidukovs ir viena no centrālajām personām šajā kompānijā. Viņš ir agrāk tiesāts. Viņš un viņa dzīvesbiedre Daiga Pavilone bijušas amatpersonas vai īpašnieki vairākās firmās, kuras VID identificējis kā fiktīvu darījumu ķēdes posmus.

Piemēram, VID auditā aprēķināts, ka Pavilones firma “Prioritāte”  pievienotās vērtības nodoklī un soda naudā nav samaksājusi gandrīz 50 tūkstošus eiro (47 199 eiro). Gan tiesa, gan audits uzskatīja, ka apstrīdētie darījumi bijuši fiktīvi. Tiesas spriedumu datu bāze atklāj, ka viens no “Prioritātes” darījumu partneriem bijusi Haidukova firma “Dorime”. Papīri ar to formēti gan par betona piegādāšanu, gan reklāmas bukletiem, gan pasākuma organizēšanu. Abas firmas tagad ir likvidētas.

Citā spriedumā, kur nodokļu uzrēķinus bija apstrīdējusi Haidukova pārstāvētā firma “Atlas pluss”, tiesa secina: “Uz to, ka ir bijis izveidots fiktīvu uzņēmumu loks, kas tiek regulāri izmantots mākslīgu darījumu ķēžu veidošanā, netieši liecina arī apstāklis, ka šajā lietā iesaistītās komercsabiedrības un to pārstāvošās personas figurē arī vairākās citās administratīvajās lietās saistībā ar PVN uzrēķiniem” (Administratīvās rajona tiesas spriedums 21.08.2015.). Tiesas ieskatos - “Atlas pluss” apstrīdēto darījumu mērķis ir bijis priekšnodokļa ļaunprātīga izmantošana.

Šai firmai “Atlas Pluss” bijis arī darījums ar izmeklētāju R.Vītolu – viņš no šobrīd Haidukova vadītās firmas iegādājies savu automašīnu “Chevrolet Cruze”.

2013.gadā automašīnai divās dienās nomainījās pieci īpašnieki, tostarp – tā pārdota uz Igauniju un atpakaļ uz Latviju. Legālu ekonomisku pamatojumu šādam darījumam grūti ieraudzīt. Tikai divus gadus veco auto R.Vītols no “Atlas Pluss” iegādājās par sešarpus tūkstošiem eiro. Naudu auto iegādei viņš aizņēmies no brāļa.

Izmeklētājs Vītols uz “De facto” jautājumu, kas viņu saista ar Haidukovu un viņa kompāniju, atbildēja, ka pēc vārdiem un uzvārdiem norādītās personas viņš nepazīst.

VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētājs R.Vītols: “Pieļauju, ka dzīvē man šīs personas ir zināmas (pēc sejas, iespējams, šīs personas atpazītu) saistībā ar desmit gadus seniem notikumiem manā pagātnē”. Vītols norāda, ka nezina, ar ko nodarbojas attālas paziņas, vai viņi ir sodīti un vai VID par šiem cilvēkiem veic pārbaudes. Un piebilst: “uzsveru, ka savus dienesta pienākumus ļoti strikti nodalu no privātās dzīves.”

Uz jautājumu, vai pret Haidukovu ir sākti kriminālprocesi, Finanšu policijas priekšnieks Edijs Ceipe nesniedz ne apstiprinošu, ne noraidošu atbildi. Vai teorētiski persona, kas veic līdzīgus darījumus kā Haidukovs, ir interesanti VID, E.Ceipe saka: “Noteikti ir, bet es nerunāšu par konkrēto personu. Tādas personas ir interesantas. Tās nonāk vai nu riska analīzes sistēmā - nodokļu auditā - vai izlūkošanas rīcībā par noziedzīga nodarījuma atklāšanu.”

“De facto” abas tikšanās fiksēja aizvadītā gada martā. Videomateriālu “De facto” nodeva VID, lūdzot pārbaudīt izmeklētāja rīcību. Šai laikā redzamu pārmaiņu nav, taču par pārbaudes laikā secināto dienests ziņas nesniedz – to liedzot likums. “Tas, ko mēs esam pārbaudījuši, ir, ka kontaktā iesaistītās personas nav iesaistītas darbinieka lietvedībā esošās lietās. Tas ir skaidrs. Tas ir pārbaudīts. Ir ētiskā puse, kura izpaužas tā – vai būtiskos amatos esošas amatpersonas varētu komunicēt vai kontaktēties regulāri ar noteiktu loku, pār kurām varētu būt kāda aizdomu ēna - par viņu godaprātu un likumīgām un nelikumīgām darbībām. Par to varētu būt runa, ja šis darbinieks to zinātu. Bet atkal – tas ir jāpierāda.”

Ceipe arī iesaka izmeklētājam rūpīgāk izvēlēties paziņu loku un apsvērt, vai no kādām personām nevajadzētu attālināties. Automašīnas iegādes darījumu pārbaudīs.

Ceipe uzskata, ka apšaubāmie Vītola kontakti nav ietekmējuši viņam uzticētās krimināllietas izmeklēšanu par brāļu Dirnēnu un Aleksandrova iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču uzsver – izmeklētājs tika nozīmēts, vēl pirms Ceipe kļuva par Finanšu policijas vadītāju.

Lietas izmeklēšanu pieskata uzraugošais prokurors, kurš agrāk arī pats strādājis Finanšu policijā. Šobrīd lietā nav aizdomās turamo personu un arī izmeklēšana neiet pārāk raiti, bet izmeklētāju te nevaino. Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors Dainis Šteinbergs: “Izmeklēšanas ietvaros tika identificēti sarežģījumi notikuma apstākļu noskaidrošanā un pierādījumu iegūšanā.”

Noprotams, ka sarežģījumi saistīti ar to, ka darījumi notikuši pasen, turklāt izmantojot tās īpašās zināšanas, kas var būt finanšu policista rīcībā, apkarojot finanšu noziegumus. Izčākstējusi arī pērn izveidotā izmeklētāju grupa, un šobrīd šo iespējamo noziegumu izmeklē viens pats Vītols.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt