Finansiāla neizdevīguma dēļ bankas pamet laukus; iedzīvotāji to vērtē kritiski

Preiļi, Līvāni un Valka – tās ir tikai dažas mazās pilsētas, kur pēdējā gada laikā aizvērta lielākā daļa komercbanku filiāļu. Nozare apgalvo, ka vairums banku klientu izmanto mūsdienu tehnoloģijas un banku pakalpojumus lieto attālināti. Tikmēr uzņēmējiem, kredītu gribētājiem un it īpaši vecākās paaudzes cilvēkiem jāmēro vairākus desmitus kilometru garš ceļš uz tuvākajām filiālēm. Pensionāriem bankas apmeklējums klātienē līdz šim bijusi drīzāk socializēšanās, ko pienācis laiks izbeigt – skaudri norāda Komercbanku asociācija.

Ja «ņe bum - bum» no kompjūteriem, tad filiāle ir vajadzīga

Par Latgales sirdi dēvētie Preiļi ar 7000 iedzīvotāju un vēl vairākiem tūkstošiem tuvējos novados bankām kļuvuši tik neinteresanti, ka pēdējā gada laikā mazpilsētā aizvērtas visu banku filiāles. Vēl pirms pāris gadiem to bija piecas, bet tagad lielveikalā palikusi tikai «Swedbank» tā dēvētā pašapkalpošanās filiāle ar bankomātu un datoru, kur pieejama internetbanka. Trīs reizes nedēļā uz dažām stundām ierodas arī bankas darbiniece. Uzrunātie preilēnieši par banku aiziešanu nepriecājas.

„Man ir mazbērns, kuram bija vārda diena. Man ir jāpārskaita nauda meitai, lai viņa varētu nopirkt dāvanu bērnam no Babītes.

Ja tu esi Rīgā, tad tu vēl vari [aiziet uz filiāli un pārskaitīt naudu], bet, ja tu esi vecene – „ņe bum - bum” [neko nesaprot] no kompjūteriem… Ko viņa [vecene] var izdarīt [Preiļos]? Ja tu sēdi bankā un tur ir patīkamas meitenes, kas visu izdara – „cepuri nost!”; tad tagad – nav visiem „kompīši” un katrs nevar to izdarīt [prast pārskaitīt naudu internetbankā],” neapmierināta ir kāda preiliete.

Viņai piekrīt vēl kāda vietējā iedzīvotāja. „Bija tiešām labi, kad te bija „Swedbank” filiāle. Tagad, kad atbrauc [bankas] konsultants, ir ļoti lielas rindas,” viņa atzīst.

Jaunie var dzīvot bez filiāles, vecā kaluma cilvēkiem - grūtāk

„Ir švaki ar „Swedbank”,” piekrīt Kristaps Kunrads, kurš starp Preiļiem un Līvānu novadu vada uzņēmuma «Sutru ogu dārzs» intensīvo saimniekošanu, segtajās platībās audzējot krūmmellenes un zemenes. „Kaut kāda filiāle, kur kaut kādos laikos sēž darbinieki, viņiem ir vēl. Taču pensionāri ir panikā, jo neprot izmantot internetbanku,” viņš norāda.

Viņš kā jaunais uzņēmējs bez bankas filiāles iztiek.

„Es vairāk vai mazāk pa Rīgu darbojos. Te es vairāk esmu darba laikā, tāpēc mani tā [filiāļu slēgšana Preiļos] nav iespaidojusi,” viņš atzīst. Darījumos nepieciešamie pārskaitījumi notiek internetbankā. Izņēmums bijis, kad vajadzējis atjaunot bankas karti – Preiļos bijis ērtāk, jo mazākas rindā nekā Rīgā. Taču citādi – pie iecienītās ēstuves ir palicis bankomāts, kur izņemt naudu, jo ēstuvē var maksāt tikai skaidrā naudā.

Skeptiskāks par banku aiziešanu ir uzņēmējs Igors Pličs, kam Preiļu centrā vēsturiskā namā pieder viesu nams, fotosalons un arī Latvijā mazākā kapela jeb ceļmalas dievnams. Viesu māju gan Igors Pličs izlicis pārdošanā, jo nevarot atrast jēdzīgus darbiniekus un turklāt gribot baudīt vecumdienas. Uz banku devies gan iemaksāt sīknaudu, gan kārtot nopietnākas finanšu lietas.

„Mani kā vecu stagnātu tas [filiāļu slēgšana] ietekmē.

Man ir ērti aiziet pie meitenēm un nokārtot dažus jautājumus, bet tagad man jālieto bankomāti, pret kuriem es esmu diezgan atturīgs,” atzīst Pličs. „Man nav vieglāk. Taču ne jaunajiem – viņi ļoti labi operē ar kredītkartēm un bankomātiem. Viņiem tā lieta patīk, taču man tā patika ir nosacīta (..),” saka uzņēmējs. Viņš zina stāstīt gadījumus, kad cilvēkiem, darbojoties ar bankomātiem, sanākot visādas „šaizes” un tad steidzīgi jābrauc uz pilsētām, kur filiāles vēl ir atrodamas – Rēzekni, Daugavpili vai Jēkabpili.

Pašvaldību vadītāji: Uzņēmējiem grūtāk dabūt kredītus; pensionāriem - nokļūt filiālē

Uz pussimt kilometru attālo Rēzekni pēc jaunās bankas kartes nupat uzaicināta doties arī Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda (Sociāldemokrātiskā strādnieku partija). Viņa stāsta, ka māte uzticējusi Plivdai pārvaldīt viņas finanses. Tāpēc pēc jaunās bankas kartes Preiļu novada vadītājai vajadzēja doties uz Rēzekni. „Tās [brauciens uz citu pilsētu] mūsu iedzīvotājiem ir papildu izmaksas. Es domāju, ka bankai vajadzētu skatīties – ja cilvēks īstajā vietā nav ielicis ķeksīti, tad tomēr viņam karti varētu atsūtīt pa pastu. Protams, mēs varam lielīties, ka esam pilsēta, kur ir visvairāk bankomātu. Taču, ja viņi tur šos bankomātus, tad varēja arī kādu filiāli saglabāt. Kur vecāks cilvēks var uzreiz braukt? Nu, labi, ja kāds no bērniem brauks uz Rēzekni un izņems! (..)

Cilvēkiem arī gribas parunāt [ar bankas pārstāvjiem], jo ne visu var saprast no tā, kas ir rakstīts,” pauž Plivda.

Preiļu domes priekšsēdētājai piekrīt arī 35 kilometru attālo Līvānu mērs Andris Vaivods (ZZS). Līvānu deviņiem tūkstošiem iedzīvotāju jāsamierinās vai nu ar salīdzinoši dārgajiem vēl palikušās bankas «Citadele» pakalpojumiem, vai arī jāmēro 35 kilometri uz Jēkabpili. „Jaunajiem uzņēmējiem ir grūtāk iegūt kredītus, sākot uzņēmējdarbību. Agrāk bankās bija cilvēki, kas zināja šos uzņēmējus un varēja uzticēties. Šobrīd, lai uzsāktu uzņēmējdarbību un iegūtu kredītu, var palīdzēt vien Eiropas Savienības fondi vai radi vai kaimiņi. Citādi cilvēkiem, kas tikko beiguši augstskolu un gatavi sākt uzņēmējdarbību, ir grūti (..),” norāda Vaivods.

«Procesu pārstrukturizācija» - veids, kā slēgt pensionāru socializācijas telpu

Piemēram, SEB banka, kas Preiļus pameta pēdējā, gada laikā filiāļu skaitu samazinājusi no 40 uz 28. Banku pārstāvji to nesauc par filiāļu slēgšanu, bet izvēlas sarežģīto „procesu pārstrukturizācijas” nosaukumu. „Ir mainījusies klientu uzvedība un paražas. Mēs redzam, ka 99% no visiem norēķiniem SEB bankā tiek veikti caur internetbanku vai citiem elektroniskajiem kanāliem un tikai 1% notiek filiālēs. Preiļu filiālē pērn bija apkalpoti par 36% klientu mazāk. Aizvien mazāk klientiem ir nepieciešams, lai tuvāk atrastos ēka, kur būtu uzraksts „SEB”,” viņš norāda.

Savukārt mājokļu kredītu un citās nopietnākās reizēs banka esot gatava arī individuāli doties pie katra kaut vai tikai potenciālā klienta. Līdzīgi izsakās arī «Swedbank» Ārrīgas reģiona vadītājs Mārtiņš Drusts, kurš gan akcentē, ka Preiļos aizvien trīs reizes nedēļā klientos izbraukumā pieņem bankas pārstāve. Tāpat tur uzlikti papildu bankomāti.

Pavasarī, parakstot sadarbības memorandu ar >Latvijas Pašvaldību savienību, «Swedbank» apņēmās līdz gada beigām uzlikt vēl 15 bankomātus to novadu apdzīvotajās vietās, kur iedzīvotāji pie skaidras naudas vispār nevar tikt. Līdz šim bankomāts uzlikts tikai vienā vietā – Rugājos.

Par banku aiziešanu no reģioniem Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis izsakās skarbāk – bankas nav nekāda socializēšanās vieta. „Cilvēki nenāk uz filiālēm – [slēgšanas] iemesls ir ļoti vienkāršs. Bankas seko klientam.

Ja klientam nevajag, tad filiāles tiek aizslēgtas. Vecāka gadagājuma cilvēkiem tā bija vieta, kur socializēties. Bet vai par to visiem pārējiem ir jāmaksā? Droši vien, ka nē. Pārējām mājsaimniecībām nav par to jāmaksā,” viņš skaidro.

Pašvaldību savienība: Cik daudz teritorijas, slēdzot filiāles, valsts zaudē sociālekonomiski?

Par lielu sociālekonomisku problēmu banku filiāļu slēgšanu sauc Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane. „Mums ir jārunā par vietējo iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos. (..) Viens piemērs – no Valkas cilvēki dodas uz Valmieru vai Smilteni.

No manas puses būtu jautājums – vai kāds ir izvērtējis šo cilvēku patērēto laiku, patērēto benzīnu, mašīnas amortizāciju, sastrēgumus, kas veidojas Valmierā vai Smiltenē, kad bankas savus pakalpojumus vairs nesniedz Valkā? Latvijai ir jāizvērtē – cik daudz zaudē cilvēki un cik daudz teritorijas tiek zaudēts sociālekonomiski?” viņa retoriski vaicā.

Pašvaldību savienība uzteic bankomātu tīkla paplašināšanos, bet norāda, ka nepieciešami arī iemaksas automāti, īpaši uzņēmējiem. Runājot par problēmas risinājumiem, Pašvaldību savienība rosina atgriezties pie diskusijām par Latvijas Pasta bankas kā valstij piederošās institūcijas filiāļu izveidi.

6 komentāri
Amalija Prancāne-šarlatāne
mums ir brīva ekonomika un brīva katra izvēle. ir tikai normāli ka pensionāriem apgriež spārnus
nauda
Bankām, kas darbojas Latvijas teritorijā, vajadzētu uzlikt par pienākumu nodrošināt vismaz bankomātus, ja ne filiāles. Katrai pašai par sevi vai apvienojoties, bet TAS IR PIENĀKUMS!!
Vārds
Privātās komercbankas vienmēr darīs kā grib, par iedzīvotājiem jārūpējas pašvaldībām un valdībai. Rēzeknieši un citi, prasiet risinājumu saviem deputātiem.
Edgars
Nav peļņas, nav bankas! Kapitālistus interesē tikai nauda!
Māris Zemgalis
O, interesanti! Izrādās Valmierā mēdz būt sastrēgumi - tas sasmīdināja. Pašvaldības darboņu intervijas rada iespaidu, ka darboņi ir Padomijas ēras stagnāti. Tāda domāšāna noteikti iederas LPSR.
policentrs
Valka un Līvāni it kā pasludināti par reģionālās attīstības centriem, kuriem būs priviliģēta piekļuve ES fondu finansēm nākamā plānošanas periodā. Vai tas veicinās tiešām attīstību un tur atgriezīsies cilvēki?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti