Zemkopības ministrija ar kokrūpnieku atbalstu ir atsākusi cīņu par noteikumiem, kas ļautu cirst jaunākus mežus. 2017. gadā daudzo iebildumu dēļ noteikumu pieņemšanu atlika. Mazliet palaboti, grozījumi ministrijas dienaskārtībā atkal parādījās pērnā gada vasarā. Ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts (abi no Nacionālās apvienības) toreiz raidījumā "Panorāma" uzsvēra faktu nozīmi izmaiņu virzīšanā.
"Nevienā brīdī neesam teikuši, ka šie noteikumi vairs netiks apspriesti. Bet viņiem jābūt pamatotiem. Ar konkrētiem faktiem, ar konkrētām lietām. Nevis ar bažām - nepamatotām, par to, kas varētu būt. Mēs ļoti labi zinām, kas varētu būt. Uz ielas var satikt arī dinozauru, 50 uz 50 - vai nu satiksi, vai nu nesatiksi," sacīja Eglīts.
Pirms dažām nedēļām, kad pret jaunāku mežu ciršanu atklātā vēstulē iestājās arī virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku, ministrijas tonis kļuva vēl neiecietīgāks. Tā sociālajos tīklos izplatīja video, salīdzinot Latvijai it kā nepieciešamos koptos mežus ar nekoptiem.
Pretī saņēma sašutuma un ironijas vilni - cilvēki norādīja, ka tieši par nekoptiem mežiem nosauktie ir mūsu bagātība, jo dod mājas daudzajām augu un dzīvnieku sugām. Ministrija neveiksmīgo video no sociālajiem tīkliem izņēma.
Nedaudz vēlāk izplatīja Eglīta paziņojumu ar virsrakstu "Latvijas meži populisma gūstā". Vēl skarbākā tonī tajā dabas aizsardzības organizācijām pārmeta biedēšanu un sabiedrības maldināšanu.
"Re:Check" ieklausījās dabas aizstāvju teiktajā, ka vairākos punktos maldina pati ministrija, un nolēma tos pārbaudīt.
Pirmais apgalvojums: grozījumi neskars valsts īpašumā esošos mežus, jo, kā teikts Eglīta paziņojumā, "tiem ir pavisam cits normatīvais regulējums". To pašu raidījumā "Krustpunktā" vēlāk atkārtoja ministrs Gerhards.
"Viņi nav vērsti uz to, ka "Latvijas Valsts meži", kuriem ir Ministru kabineta apstiprināts rīkojums, cik viņi drīkst izcirst un kāds ir ierobežojums…
- Bet kāpēc nevar ierakstīt, ka tas neattiecas uz valsts mežiem?
Likuma atkārtošana nav labais tonis, bet domāju, ka to noteikti arī var ierakstīt."
Taču ne Eglītim, ne Gerhardam nav taisnība.
Lai arī valdība reizi piecos gados pieņem regulējumu attiecībā uz "Latvijas Valsts mežiem", tas nosaka tikai maksimāli nocērtamās platības, nevis to, pēc kāda principa koki cērtami. Tātad grozījumi ļautu arī valsts mežos cirst jaunākus mežus, ja vien netiek pārsniegta maksimāli pieļautā platība. To, ka ministrija maldina un patiesībā arī "Latvijas Valsts meži" ir ieinteresēti izmaiņās, liecina uzņēmuma valdes locekļa Edvīna Zakovica teiktais pērnvasar Latvijas Radio.
""Latvijas Valsts mežiem" plānojot apjoms tiek aprēķināts viens skaitlis, kas kaut kur jāizvieto dabā. Un šie noteikumi "Latvijas Valsts mežiem" var palīdzēt nelielu apjomu šo atjaunošanas ciršu platību izvietot dabā," sacīja Zakovics.
Ministrija paziņojumā arī raksta: "Teju 30% no visiem Latvijas mežiem ir aizsargājamās teritorijas, kuros nenotiek un nenotiks koku ciršana pēc caurmēra". Tas nozīmētu, ka jaunie noteikumi ar iespēju cirst jaunākus mežus uz tiem neattiektos.
Arī tā nav taisnība. No visiem Latvijas mežiem 28,2% patiesi ir aizsargājamās teritorijas. Taču, kā skaidro Dabas aizsardzības pārvaldē, pusē no tām nav īpašu mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu.
Arī ZM pēc ilgākas sarakstes projektam "Re:Check" atzina, ka Eglīta paziņojumā informācija nav korekta. Proti, galveno cirti pēc caurmēra neveic tikai 15 % Latvijas mežu, nevis teju 30%, kā tā apgalvoja iepriekš.
Visbeidzot "Re:Check" pievērsa uzmanību arī ZM nereti paustajam argumentam, ka Latvijā meži sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas un mežu platības pakāpeniski pieaug. To savā paziņojumā apgalvo arī Eglīts.
Taču februāra sākumā Eiropas Savienības institūcija Eiropas Vides aģentūra publicēja statistiku, kurā redzams kas cits – Latvijā mežu klājums ir tikai nepilni 38% teritorijas.
Turklāt 20 gadu laikā tas par 4% samazinājies – atšķirībā, piemēram, no Igaunijas un Lietuvas. Tur mežiem klātās teritorijas īpatsvars palicis nemainīgs vai pat mazliet audzis. Aģentūras statistika arī rāda, ka Latvija nav ar mežiem visvairāk klāto Eiropas valstu pirmajā sešiniekā, savukārt ZM savā mežu pārskatā norāda, ka "Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā".
"Re:Check" lūdza skaidrojumu Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētniekam Jānim Donim.
"Atkarībā no tā, kurai konvencijai ir definīcija, vai tas ir FAO vai tā ir bioloģiskās daudzveidības konvencija, vai tā pati klimata konvencija - katrā tiek lietota citāda meža definīcija," skaidroja Donis.
Latvijā saskaņā ar likumu mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, tātad arī izcirtumi un tikko stādītas jaunaudzes. Savukārt Eiropas Vides aģentūra norāda, ka lieto ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas jeb FAO definīciju, kas par mežu uzskata vairāk nekā 0,5 hektāru lielu zemes gabalu ar kokiem, kuru augstums pārsniedz 5 metrus.
"Silavas" pētnieks arī norāda uz atšķirībām uzskaites metodēs. Zemkopības ministrijas pamatojums ir mežu statistiskās inventarizācijas dati, savukārt aģentūra izmanto programmu, kas balstīta uz satelīta attēlu interpretāciju.
"Attālā izpētē atkal ir tehnoloģiskais ierobežojums. Ja audze ir zemāka par pieciem metriem, tad to ir daudz grūtāk klasificēt kā mežu vai nemežu nekā tad, ja tā audze ir augstāka. Vēl ir tā definīcija, faktiski viņi nerunā par mežu, bet par kokiem klātajām platībām," skaidroja Donis.
Tā Donis saka par Eiropas Vides aģentūras datiem. Viņš arī uzsver, ka aģentūra pieļauj salīdzinoši augstu kļūdīšanās iespēju - līdz pat 15%.
Saskaņā ar ZM informāciju pēdējos 20 gados mežu kopējā struktūrā būtiski palielinājies jaunaudžu un nedaudz arī vecāko audžu īpatsvars. Savukārt vidēja vecuma audžu īpatsvars ievērojami samazinājies.
Secinājums: Zemkopības ministrijai ir taisnība, ka saskaņā ar likumu Latvijā meža platības palielinās. Taču jāņem vērā, ka pastāv arī citi vērtējumi atkarībā no tā, kas tiek uzskatīts par mežu.
