Zemkopības ministrija atkārtoti virza grozījumus par tievāku koku ciršanu mežā

Pēc divu gadu pārtraukuma Zemkopības ministrija (ZM) atkārtoti virza grozījumus Ministru kabineta noteikumos par koku ciršanu mežā, kuri paredz arī samazināt pieļaujamo koku ciršanas caurmēru jeb ļauj Latvijas mežos cirst jaunākus un tievākus kokus. Vides organizācijas aicina virzību apturēt un rosina veidot darba grupu, lai atsāktu diskusiju par riskiem dabai. Tikmēr mežu īpašnieki norāda, ka kopā ar ciršanas noteikumiem tiek virzīti arī stingrāki mežu atjaunošanas noteikumi. Savukārt Latvijas valsts mežos ciršanas apjomi tādēļ nepieaugšot. Zemkopības ministrs uzsver jauna un kvalitatīvāka meža priekšrocības.

Zemkopības ministrija atkārtoti virza grozījumus par tievāku koku ciršanu mežāSintija Ambote

    Latvijas vides organizāciju ieskatā grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā patlaban tiek virzīti sasteigti, ņemot vērā, ka tie atsaukti jau 2017. gadā. Tādēļ vairākas vides organizācijas aicina virzību atcelt, lai atsāktu diskusiju par mežu apsaimniekošanas pieejas izmaiņu ietekmi uz dabas vērtībām.

    ''Šāds rosinājums cirst jaunākus mežus no Zemkopības ministrijas nāca jau pirms diviem gadiem, un bija ļoti liela sabiedrības pretestība. Arī daļa ministru bija gatavi ieklausīties, tostarp esošais zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš tolaik gan vēl bija vides ministrs, bija kategoriski pret šiem grozījumiem. Līdz ar to 2017. gada beigās šie grozījumi tika atsaukti,'' atceras Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) vadītājs Viesturs Ķerus.

    Viņš norāda, ka par grozījumu atkārtotu virzīšanu vides organizācijas informētas vien aizvadītajā nedēļā Zemkopības ministrijas Mežu konsultatīvajā padomē, kur biedrība secinājusi, ka nav veikts papildu darbs ar piedāvātajiem grozījumiem, lai mazinātu riskus dabai.

    ''Runājot par riskiem, ir skaidrs, ka tuvākajās desmitgadēs tas nozīmē būtisku ciršanas apjomu pieaugumu, tas nozīmē arī šobrīd pavasarī un vasarā pieaugs ciršanas apjomi augs, kas nozīmē, ka būs daudz vairāk izpostītu ligzdu. Patlaban LOB lēš, ka valsts mežos ik pavasari tiek izpostītas ap 50 tūkstoš dažādu putnu ligzdas, tātad pieaugs negatīvā ietekme uz putniem. Savukārt pēc tam tiek nospiests uz leju vidējais mežu vecums, un dabai ir tā - jo vecāks mežs, jo vērtīgāks tas ir. Lielākos kokos dzīvo lielāki putni, kā melnā dzilna vai melnais stārķis, tāpat - jo ilgāk tas mežs pastāv, jo lielāka iespēja tur ieviesties dažādām dzīvībām un lielāka iespēja rasties jaunām  ekoloģiskām nišām,'' stāsta Ķerus.

    Latvijas Ornitoloģijas biedrība arī vāc parakstus "ManaBalss" platformā iniciatīvai "Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā" .

    Savukārt Pasaules Dabas fonds vērš uzmanību uz to, ka

    nupat Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iepazīstināja ar ziņojumu, kurā norādīts, ka Latvijā ir slikts bioloģiskās daudzveidības stāvoklis un mežu biotopi ir starp visvairāk apdraudētajiem.

    Fonda direktora Jāņa Rozīša ieskatā patlaban ministrijas un nozares virzītie priekšlikumi ir izrauti no konteksta.

    Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks gan norāda, ka iepriekšējā reizē grozījumu virzīšanas gaitā jau bijušas neskaitāmas apspriešanas un diskusijas. Meža īpašnieku ieskatā noteikumi ir nepieciešami, jo tie vienkāršo mežu apsaimniekošanas nosacījumus un draudus dabai nerada.

    ''Arī mežu īpašnieki un nozare ir liela sabiedrības daļa. Mēs paši iepriekšējā reizē vērsāmies pie ZM ar lūgumu tālāk nevirzīt šos grozījumus, jo tuvojās vēlēšanas un jautājums tika politizēts. Nu ir pagājuši divi gadi, un, es domāju, argumenti pēc būtības nemainīsies, līdz ar to nevajadzētu atlikt šo jautājumu un izlikties, ka tas nav dienas kārtībā. Daudzas mūsu kaimiņvalstis, uz kurām skatāmies kā uz mežsaimniecības konkurējošām valstīm, šādus lēmumus pieņēmušas pirms krietna laikā, Igaunijā jau 2008. gadā un Somija pirms pāris gadiem vispār atcēla jebkādus ierobežojumus, izņemot, ja īpašnieks nocirtis audzi, tad vietā tā ir jāatjauno. Tas ir galvenais uzstādījums, lai mežu platības vienmēr būtu, un mēs arī uz to virzāmies, ka īpašnieks pats var pieņemt brīvāku lēmumu par savu mežu. Vienlaikus jāievēro, lai mežu platības mums vienmēr būtu un pēc iespējas ražīgākas,'' klāsta Muižnieks.

    Muižnieks turpina, ka mežu īpašnieki nav arī pret lielākām aizsargājamām platībām, bet tad nepieciešamas adekvātas kompensācijas, kuru patlaban šajā sektorā nav. ''Latvijas Valsts mežu'' pārstāvis Edvīns Zakovics norāda, ka,

    pieņemot grozījumus, situācija nemainās valsts mežos, jo maksimālo ciršanas apjomu tajos kontrolē citi normatīvi.

    Apjomu Meža dienests pārskata reizi piecos gados:

    ''Tas viedoklis, kas šobrīd sabiedrībā vairāk apspriests, ir tas, ka runa ir tikai par vieniem ciršanas noteikumiem, bet šie noteikumi ir ļoti cieši saistīti kopā, jo tie nav atraujami no mežu atjaunošanas noteikumiem. Mūsuprāt, tie ir atbalstāmi tikai abi kopā, kā šobrīd tiek virzīts. Valsts mežu pusē es nesaskatu riskus šo grozījumu kontekstā, jo mūs viņi nekādi neietekmē un šis maksimāli pieļaujamais ciršanas aprēķins tiek veikts jau faktiski pēc vecuma.

    - Ņemot vērā, ka tas nekādi neietekmē valsts mežus, vai jūs tad piekrītat vides organizāciju priekšlikumam, ka šos noteikumus varētu attiecināt tikai uz privātajiem īpašniekiem?

    - ''Latvijas Valsts mežiem'' plānojot, apjoms tiek aprēķināts viens skaitlis, kas kaut kur jāizvieto dabā, un šie noteikumi ''Latvijas Valsts mežiem'' var palīdzēt nelielu apjomu šo atjaunošanas ciršu platību izvietot dabā, bet tas jau ir plānošanas jautājums.''

    Tikmēr

    Vides ministrija arī iestājas pret noteikumu grozīšanu par koku ciršanu mežā.

    Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste apstiprina, ka ministrija turpina uzturēt iebildumus, jo kompromisi nav atrasti:

    ''Galvenie iebildumi ir par galvenās cirtes caurmēru samazināšanu, ka tas gan priedei, eglei un bērzam ietekmēs bioloģisko daudzveidību kopumā, jo samazināsies koku resnums, kas ir ļoti nozīmīgs faktors dzīvotnei daudzām retām un īpaši aizsargājamām sugām mežā. Tāpat ir bažas par to, vai tiek saglabāts pietiekami liels ekoloģisko koku skaits, jo arī bez tiem nav iespējams nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un pārnesi uz nākamo mežaudzi, kas tur veidojas. Mūsuprāt, noteikumu anotācijā nav sniegta informācija par risku analīzi un tas, kas tur ir atspoguļots, nav pietiekams pie šādām būtiskām izmaiņām.''

    Vides organizācijas (Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un Ornitoloģijas biedrība) vēl nosūtījušas arī atklātu vēstuli premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") ar aicinājumu apturēt grozījumus un rosina veidot darba grupu, lai izvērtētu to ietekmi uz vidi.

    Zemkopības ministrs Kaspars GerhardsLatvijas Radio

      Bijušais vides ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) arī iepriekš iebilda pret grozījumiem, bet tagad zemkopības ministra amatā savas domas ir mainījis. Viņš stāstīja, ka pašlaik ir mainījies Zemkopības ministrijas piedāvājums - ieviesti ierobežojumi, ekoloģisko koku princips.

      Ministrs uzsvēra, ka noteikumi jāskata kopumā: "Tie dod mežu īpašniekiem iespēju cirst, bet arī uzliek pienākumu atjaunot cirsmas ar kvalitatīvu stādāmo materiālu."

      Tas veicinātu, ka mežs ir kvalitatīvāks. Tāpat arī klimata pārmaiņu kontekstā jauns mežs esot labāks, jo Latvijā pašlaik mežs ir novecojis un pats rada emisijas.

      Pēc Gerharda teiktā, kopjot mežu, ir gan kvalitatīvākas koku sugas tirgum, gan arī dabas daudzveidība vairojas. Viņš uzsvēra, ka uz dabas liegumiem grozījumi neattieksies, tādējādi vides aktīvistu uztraukumam nav pamata.

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti