Atvērtie faili

#83 Kāpēc latvieši devušies palīgā ukraiņiem? Speciālreportāža no Ukrainas. 3. stāsts

Atvērtie faili

#85 Saules paneļu bums: valsts atbalsta programmās iezīmējas trūkumi

#84 Onkoloģijas pacientus gremdē “Excel” tabulas. Kā novērst nevienlīdzību zāļu piekļuvē?

«Excel» tabula maina visu dzīvi. Onkoloģijas pacientu iespējas saņemt vajadzīgās zāles – nevienlīdzīgas

Onkoloģijas pacientiem izredzes izdzīvot Latvijā ir mazākas nekā citviet Eiropā. Seši tūkstoši mūsu iedzīvotāju ik gadu zaudē cīņu ar vēzi.  Finansējums vēža ārstēšanai nav pietiekams, un pirms gandrīz gada izstrādātais jaunais onkoloģijas plāns iestrēdzis Ministru kabinetā. Daļai onkoloģijas pacientu Latvijā neatliek nekas cits, kā vērsties pie labdarības organizācijām. Var rakstīt arī individuālo kompensāciju pieteikumus valstij, taču lielākā daļa saņem atteikumus.

ĪSUMĀ:

Nepareiza slimība. Venitas stāsts

Liepājnieci Venitu Eleri Latvijas Radio satika pie Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles. Viņu pavadīja jaunākā meita Elizabete, jo iepriekšējā dienā onkoloģijas pacientei bija kārtējā imūnterapija un pēc tām viņa viena nekur nedodas.

Venita 25 gadus strādāja par bērnu garīgās veselības aprūpes māsu, līdz viņai atklāja ļaundabīgu limfmezglu slimību – Hodžkina limfomu. No tās dienas pagājuši četri gadi, kuru laikā pārdzīvots daudz. “Manā ārstēšanās procesā ir bijušas dažādas terapijas, sākot ar ķīmijterapijas diviem veidiem, tad ir staru terapija. Tad es atgriezos darbā, piecus mēnešus strādāju. PET pārbaude ar cerību, un tās cerības visas sabruka, jo atkal maziņš veidojumiņš citā vietā,” pastāstīja Venita.

PET/CT ir vēža diagnostikas metode. Ar šāda izmeklējuma palīdzību var konstatēt arī ārstēšanās efektivitāti. Vizuāli PET skeneris atgādina magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas iekārtas. Venitai veikta arī cilmes šūnu transplantācija.

“Un pēc diviem mēnešiem sataustu pati kaklu – limfmezgli atkal palielināti,” atceras Venita. Ārstu konsīlijs nozīmēja ārstēšanu ar medikamentu, par kuru sākumā bijis jāmaksā pašai, bet vēlāk tas iekļauts valsts kompensējamo zāļu sarakstā pacientiem ar viņas diagnozi un pēc šūnu transplantācijas. Venita saņēma 13 terapijas, taču blakņu dēļ viņa iedzīvojās citā saslimšanā – polineiropātijā.

“Manā gadījumā man nekādas terapijas vairāk nav. Un, ja terapiju turpinās, es palikšu ratiņkrēslā par invalīdu. Un, ja terapiju mēs neturpinām, konkrēti es jau bērniem tajā brīdī to neteicu, bet man ir trīs mēneši atlikuši, ko dzīvot,” atklāja Venita.

Kādu laiku Venita saņēma uzturošo terapiju, taču izmeklējumu rezultāti rādīja, ka slimība progresē. Novembra beigās ārstu konsīlijs lēma, ka viņai nepieciešama monoterapija ar pembrolizumabu jeb zālēm “Keytruda”. Latvijā šo medikamentu apmaksā ādas vēža melanomas un plaušu vēža pacientiem. Venita gan norādīja uz zāļu lietošanas instrukciju, kur melns uz balta rakstīts, ka tās paredzētas arī Hodžkina limfomas un vēl citu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai.

“Tie punktiņi neatbilst, tie cipariņi aiz komata, pie kurām diagnozēm viņš būs kompensējams, pie kurām nebūs,” pauda Venita.

Viņai nepieciešami 17 kursi, kas nozīmē četrus tūkstošus eiro ik pēc trīs nedēļām, kopā tas izmaksā 65 tūkstošus. Pēc atbalsta sieviete vērsās labdarības organizācijā “Ziedot.lv”.

Venita Elere

“Faktiski tu esi saslimis ar kaut kādu nepareizo slimību vai nepareizo mutāciju,” par tādu pacientu sacīja “Ziedot.lv” programmu vadītāja Inese Danga.

Šāda birokrātiska netaisnība organizācijai nav nekas jauns. Viņi regulāri pieredz situācijas, kad viena “Excel” tabula maina visu pacienta dzīvi.

“Katram, kam tas ir viņa gadījums, tas ir ārkārtīgi sāpīgi. Jā, ar to mums nākas saskarties, un cilvēki, kas pie mums vēršas pēc palīdzības, diezgan pārdzīvo un jūtas netaisnīgi no valsts puses atstumti,” skaidroja Danga.

Kā lemj par zāļu kompensēšanu

“Mums ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību,” sacīja Zinta Rugāja no Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta, komentējot procesu, kā valsts kompensējamo zāļu sarakstā nonāk inovatīvie medikamenti. “Iesniedzējam, kas var būt vai nu reģistrācijas apliecības turētājs, vai pilnvarotā persona, vai zāļu vairumtirgotājs, ir jāiesniedz NVD iesniegums kopā ar Zāļu valsts aģentūras atzinumu par zāļu izmaksu efektivitāti, lai varētu iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā.”

Dienests veic ietekmes uz budžetu izvērtējumu un lemj par medikamentu iekļaušanu kompensējamo sarakstā. Tajā galvenokārt nonāk izmaksu efektīvas zāles.

“Mēs skatāmies, kāda ir medicīniskā nepieciešamība. Tātad, vai tas ir kādas nenoklātās vajadzības, diagnozes, kur līdz šim nav iekļauti jaunie medikamenti, mēs skatāmies šo zāļu vietu attiecīgā slimības ārstēšanas shēmā, mēs skatāmies pacientu mērķa grupas,” pastāstīja Rugāja.

Medikaments tiek kompensēts tām diagnozēm, par kurām ražotājs vai tā pārstāvis iesniedzis nepieciešamos dokumentus. Dažām zālēm diagnožu loks tiek paplašināts vēlāk pēc ražotāja pieteikuma.

Pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa piebilda, ka ražotājs visas iespējamās diagnozes neiekļauj, nevis lai ierobežotu pacientus, bet gan atvieglotu birokrātisko procesu. “Lai iesniegtu papildu pierādījumus vēl arī citai diagnozei, viņiem ir arī vēl jāgatavo papildu dokumenti. Un, ja viņi zina, ka viņiem tās papildu lietas neapmaksās, viņi nemaz negatavo un neiesniedz. Ja viņi zinātu, ka, iesniedzot medikamentu, var uzreiz dabūt visu tirgu, viņi visu pievienotu, cik vien var. Tā kā te kokam ir divi gali,” zināja teikt Valciņa.

Ārstiem nākas lavierēt

Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikā dienas stacionārā vidēji tiek nodrošinātas 30 līdz 40 ķīmijterapijas dienā. Darba tur netrūkst – pauda klīnikas vadītāja, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka šobrīd visā pasaulē vēža ārstēšanas taktikas mainās un pētījumi rāda, ka vislabākos rezultātus var sasniegt, ja apvieno standarta ķīmijterapiju, kas Latvijā ir apmaksāta, ar inovatīvajām terapijām, kas visām diagnozēm nav pieejamas. Turklāt ir pacienti, kuriem citu variantu nemaz nav.

“Redziet – mēs jau tomēr šos medikamentus nenozīmējam aiz savas kaut kādas iedomas. Mēs vienkārši redzam – ja ir darba virsma, uz kā tam medikamentam strādāt, tad ir jēga to nozīmēt,” sacīja Geriņa-Bērziņa.

Bet ko darīt, ja ārsti redz, ka medikaments varētu ļoti labi strādāt, taču pacienta diagnozei tas nav apmaksāts?

Ārstiem nemitīgi nākas lavierēt starp ārstēšanas vadlīnijām, medikamentu kompensācijas gaiteņiem un pacienta vajadzībām.

“Protams, ja pacientam mēs pieliekam šādu imūno terapiju, kas viņam varētu strādāt, viņam par 20% mēs varētu iegūt efektu ārstēšanā, mēs viņam varētu pagarināt par 20% dzīvildzi. Tas ir daudz onkoloģijā. Tas ir daudz. Varbūt citiem liekas – kas tas ir, viņš nodzīvos divus mēnešus vai divas nedēļas? Bet, ja mēs runājam par gados jauniem cilvēkiem… Pajautājiet viņu tuviniekiem, vai tas ir daudz. Pajautājiet viņu bērniem, kas paliek. Cik mēs redzam šos skumjos stāstus, ka jaunās māmiņas, kas mums arī diemžēl gadās ar audzēju, un ka ir iespēja viņai varbūt vēl to gadu nodzīvot un redzēt, ka tas bērns sāk staigāt,” pastāstīja Geriņa-Bērziņa.

Šādos gadījumos “Ziedot.lv” aicina pieteikties arī individuālajai kompensācijai Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Pacienti var pretendēt uz nedaudz vairāk nekā 14 tūkstošiem eiro gadā. Ar to visbiežāk nepietiek, taču vismaz kādu atspaidu tas dod. Tomēr pacientus vairumā gadījumu sagaida vilšanās.

Valsts atteiktās kompensācijas

Lai pieteiktos kompensācijai, Nacionālajā veselības dienestā jāiesniedz arī ārstu konsīlija lēmums, ko liepājniece Venita Elere izdarīja. Tajā pamatots, kāpēc nozīmēta konkrētā terapija, un ārsti būtībā ir norādījuši, ka bez tās paciente neizdzīvos.

Fragments no konsīlija lēmuma:
Pembrolizumabs šobrīd ir vienīgais iespējamais efektīvais ārstēšanas veids. Bez konkrētā medikamenta lietošanas nebūs iespējams uzturēt pacientes dzīvības funkcijas, jo Hodžkina slimība progresēs.

Tomēr NVD kompensāciju atteica, jo viņas diagnozei jau ir pieejamas valsts apmaksātas zāles. “Bet manā gadījumā šis medikaments jau ir lietots, un es no tā esmu iedzīvojusies vēl papildu diagnozē, kuru nākas vēl papildus ārstēt. Un netiek norādīts, kādi tad ir šie medikamenti. Un tiek uzdots jautājums, kādi ir šie medikamenti, ko es vēl tad neesmu saņēmusi,” sacīja Venita.

Viņa lēmumu apstrīdēja. Nākamo vēstuli jau sagatavojusi Veselības ministrija. Tajā paciente iepazīstināta ar savām likumiskajām tiesībām, tostarp – iespēju vērsties tiesā.

“Vienā stresā es dzīvoju. Bez terapijas, piešķirs vai nepiešķirs, savāks ziedojumus vai nesavāks. Vēl tiesu? Caur tiesu iet? Vai tiešām?”

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa norādīja, ka šis process prasa resursu arī no ārstiem. Katrs konsīlijs aizņem vismaz pusstundu darba, turklāt atzinums, visticamāk, noguls plauktā.

“Bet viņi jau vienkārši seko, viņi pat neiedziļinās: ir zāles, ir, un zāles, ko jūs prasāt, ir izmaksu neefektīgas. Tur tāds sauss, ekonomisks teikums, kas man liekas, es domāju par to teikumu, cik viņš ir ētisks pret pacientu. Tas tā liek domāt, bet es neesmu valstij vajadzīgs. (..) Es teiktu tā, ka visi tie konsīliji, ko mēs esam rakstījuši, individuāli pieprasījumi vai lūgumi, pēdējos trijos gados, manuprāt, pat neviens īsti nav apmaksāts, varbūt kāds retā izņēmumā,” atklāja ārste.

Daktere pieļāva, ka NVD nav kapacitātes, lai vērtētu katru gadījumu individuāli. Tāpēc ārsti nākuši ar priekšlikumu veidot konsīliju vai vienību NVD struktūrā, lai kopā ar speciālistiem lemtu, kuros gadījumos pacientiem tiešām tas ir vienīgais iespējamais ārstēšanās veids.

Savukārt “Ziedot.lv” programmu vadītāja Inese Danga mudina cilvēkus vērsties Nacionālajā veselības dienestā ar cerību, ka ierēdņi vēlāk izvērtē pacientu reālās vajadzības. “Lai Nacionālajā veselības dienestā šie pieteikumi krājas, un es tomēr pieņemu, ka viņi apskatās gada beigās, kas viņiem ir prasīts un ko viņi ir atteikuši, un kā viņi var savu darbu uzlabot,” sacīja Danga.

Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka vairāk nekā puse onkoloģisko pacientu, kas pieteikušies individuālās kompensācijas piešķiršanai medikamentiem, saņem atteikumus. 2020. gadā no 62 iesniegumiem kompensācija atteikta 43 gadījumos, 2021. gadā no 71 iesnieguma – 38 gadījumos.

Kompensāciju piešķir, ja izpildās kāds no diviem kritērijiem: ja slimības diagnoze nav iekļauta Ministru kabineta noteikumos un bez ārstēšanas pacients neizdzīvos vai ja diagnoze ir iekļauta noteikumos, bet Kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļautas nevienas citas zāles attiecīgās diagnozes ārstēšanai.

Līdz šim pacienti galvenokārt atraidīti, jo viņu diagnozei kompensējamo zāļu sarakstā jau ir iekļautas zāles.

Vai šādos gadījumos ārstu konsīlija lēmumam nav nozīmes? “Nu jā, jo mums jāņem vērā esošais Ministru kabineta regulējums. Tas mums kā Nacionālajam veselības dienestam ir jāņem vērā, mēs nedrīkstam rīkoties ārpus normatīvajiem aktiem,” komentēja Zāļu analīzes un plānošanas nodaļas vadītāja Inese Čudare.

Noteikumus pārskatīt nav plānots, jo, tiklīdz paplašinātu kritērijus, būtu nepieciešami papildu līdzekļi. Individuālajām kompensācijām atvēlēti 2% no kopējā kompensējamo zāļu budžeta.

Guntaram valsts atteica, palīdzēja līdzcilvēki

Guntaru Lāčkoku Latvijas Radio satika netālu no viņa mājām Grobiņā, pie pilsdrupām. Pirms nu jau pieciem gadiem viņam atklāja ādas vēzi – melanomu.

“Kad dakteris apskatīja to dzimumzīmi, viņš pateica, ka tur ir, pat bez operācijas un pārbaudes. Tad vēl es to situācijas nopietnību neaptvēru,” pastāstīja Guntars.

Viņam veiktas vairākas operācijas, viņš lietojis arī medikamentu “Keytruda” – to pašu, kuram šobrīd līdzekļus vāc Venitas ģimene. Guntara diagnozei terapiju kompensēja valsts, taču arī viņa gadījumā ļaundabīgais audzējs neuzvedās tā, kā paredzēts Ministru kabineta noteikumos.

“Aizbraucu uz kārtējo procedūru, procedūru neuztaisīja, daktere pasauca pie sevis kabinetā, palūdza apsēsties un nostādīja fakta priekšā, ka organisms pieradis pie tām zālēm, kuras es lietoju, un tās vairs nepalīdz. Pēc tam pateica nākamo ziņu par zālēm, kas varētu palīdzēt un cik tās izmaksā. Teiksim, tad tās rokas vispār nolaidās,” sacīja Guntars.

Ārstu konsīlijs Guntaram nozīmēja kombinēto imūnterapiju ar diviem medikamentiem, no kuriem viens ir valsts apmaksāts, bet otrs nav iekļauts kompensējamo sarakstā. Vienas zāļu devas cena pārsniedz 20 tūkstošus eiro, un Guntaram tādas nepieciešamas četras. Kompensāciju Nacionālais veselības dienests atteica, jo arī viņa diagnozei kompensējamo zāļu sarakstā jau ir iekļautas zāles.

Tikko sākta ziedojumu vākšana vēl kādai melanomas pacientei, kurai nepieciešama identiska terapija.

Biedrības „Soli priekšā melanomai” dibinātājai Olgai Valciņai ir zināmi abi gadījumi: “Vadlīnijās ir rakstīts, ka pacientiem ir jālieto šie abi medikamenti kombinācijā. Bet zāļu ražotājs nez kāpēc ir iesniedzis pieprasījumu uz kompensāciju tikai par vienu medikamentu un par otru nav iesniedzis. Un viss. Valsts ir apstiprinājusi, NVD ir apstiprinājis, tas viens medikaments cilvēkam ir valsts apmaksāts, un visi lēmumi ir pieņemti. Bet par to otru viņi neko nezina, jo zāļu ražotājs nav iesniedzis. Bet ir arī gadījumi, kad ir iesniegts un valsts ir atteikusi, ja runa ir ne tikai par melanomu. Un tādi pacienti arī šobrīd vāc naudu, kuriem ražotājs būtu visu sagatavojis, bet valsts ir atteikusi. Un vienmēr atrodas iemesls, kāpēc tas nav iekļauts: vai rindā stāv, vai nav finansējuma vienkārši.”

Guntars Lāčkoks ir precējies, divu bērnu tēvs. Viņam ir paveicies ar cilvēkiem apkārt, kuri palīdzēja cīnīties. “Sazvanījos ar draugiem, viņi teica, lai nenokaru degunu. Pasaulē tomēr daudz labu cilvēku, kas palīdzēs. Pa visiem to naudu savāksim,” sacīja Guntars. Un viņiem tas arī izdevās.

Guntars Lāčkoks ar ģimeni

Ziedojumi

Ziedojumu kampaņā Guntaram Lāčkokam iesaistījās arī vairāki sociālā tīkla “TikTok” lietotāji no Latvijas. Guntara stāsts pat tika tulkots svešvalodās, tādā veidā uzrunājot cilvēkus citviet pasaulē. Medikamentiem nepieciešamos līdzekļus saziedoja ļoti neilgā laika posmā. Guntaram šobrīd cerības ir, un rokas nolaist viņš negrasās.

Pērn pie labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vērsās 85 onkoloģijas pacienti, kuriem tika sniegta palīdzība nepilna miljona eiro apmērā.

 

Inese Danga ar nožēlu secinājusi, ka pieteikumu skaits ar katru gadu palielinās: “Tās situācijas ir tādas diezgan, diezgan trakas tajos brīžos, kad mēs saprotam, ka nākamajam kursam līdzekļu diemžēl nav. Tas, ko mēs darām, mēs aktivizējam ziedotājus, arī cilvēkam pašam, kam vajadzīga palīdzība, ir jābūt diezgan aktīvam, sociālajos tīklos liekot informāciju, vai, kā es citreiz saku, ja paši nelietojat vai neērti prasīt, varbūt ir paziņas, kas var uzņemties šefību.”

Tajā pašā laikā Inese Danga apzinās, ka līdzekļu vākšana prasa lielu piepūli no pacientiem, arī drosmi savu stāstu izlikt publiski. Citi šādam solim tā arī nesadūšojas.

“Tā kā man viena kliente teica: es jau neesmu nekāda aktrise, ka man saziedos. Nu tā, ka tev ir jābūt pietiekami aktīvam vai populāram, lai saziedotu. Tajā pašā laikā mēs vērojam, ka ir ļoti daudz to līdzcilvēku, kas atsaucas, un tas, kā es vienmēr iedrošinu cilvēkus, kas tādi ļoti nobijušies pie mums vēršas, ka cilvēki jau ļoti grib palīdzēt,” pastāstīja “Ziedot.lv” pārstāve.

Onkoloģe ķīmijterapeite Aija Geriņa-Bērziņa vēlētos, lai uzlabojumi vairāk tiktu vērsti uz pacientu, nevis ekonomiku. Arī medikamentu iekļaušanas sistēma, viņasprāt, būtu jāpārskata. “Vajadzētu būt tā, ka speciālisti nāk pie NVD un saka: tagad ir tas, tas, tas, mums vajadzētu to, to, to, un tad NVD varbūt meklē, kas tad ir šis ražotājs un kas šo medikamentu varētu piedāvāt,” vēlamo ainu iezīmēja Geriņa-Bērziņa.

Tikmēr Nacionālajā veselības dienestā kārtību šobrīd neplāno mainīt, lai gan Zinta Rugāja sarunas laikā nenoliedz, ka pie noteikumiem vēl varētu strādāt, lai pacients pēc iespējas ātrāk saņemtu tādu terapiju, kāda viņam nepieciešama: “Var jau būt, ka atsevišķos punktos ir kaut kas jāmaina.”

Glābiņš nevienlīdzībai zāļu piekļuvē varētu būt centralizēti medikamentu iepirkumi, par ko šobrīd aktīvi iestājas Eiropas lielās pacientu organizācijas. Par to zināja stāstīt Olga Valciņa no “Onkoalianses”: “Mazās valstis bieži vien aizbildinās, ka farmācijas firmām mūsu tirgus neinteresē, jo mēs esam par mazu. Un tā ir taisnība, Latvija ir ļoti maza valsts, arī to pacientu mums attiecīgi ir maz. Bet tas, uz ko šobrīd, manuprāt, pacientu organizācijas spiedīs visā Eiropā un arī mēs jau agrāk esam jautājuši: kā būtu, ja kaut vai tikai Baltijas valstis pirktu kopā medikamentus?”

Covid-19 pandēmija un vakcīnu iepirkumi pierādīja, ka tas ir iespējams.

Kur Latvijas plāns?

Pērn jūnijā Veselības ministrija prezentēja jauno onkoloģijas plānu 2022./2024. gadam. Plāns tapa vairākās domnīcās, kurās piedalījās arī pacientu organizācijas un profesionālās asociācijas. Iesaistītie plānu slavēja, izceļot tikai vienu trūkumu – lai to īstenotu, nepieciešams atbilstošs finansējums.

Plāna realizācijai trim gadiem bija nepieciešami papildu 380 miljoni.  Taču jau šim gadam piešķīra mazāk nekā trešdaļu no prasītā.

“Bet visi aizmirst un liela šo plānu kā grandiozu izrāvienu. Nē –  šis plāns ir normāls plāns, lai mēs neatpaliktu vēl vairāk, šis nebija izrāviena plāns,” komentēja pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa, “un ja ir iedota vienā trešā daļa naudas no vajadzīgā minimuma, tad mums ir jāsaprot skaidri, kas būs nākamgad, un te skaidrības nav.”

Viņasprāt, jāsāk runāt par to, kā tiks kompensēts šī gada iztrūkums, jo pacientu ar katru gadu kļūst vairāk. Un onkoloģijas plānu nevar uztvert kā vienreizēju ieguldījumu. “Tas nozīmē, ka nākamgad mēs būsim vēl dziļākā bedrē nekā šogad. Un tas ir tas, par ko neviens nerunā,” sacīja Valciņa.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka diskusijas valdībā par nākamo  gadu finansējumu jau ir sākušās. Viņš arī solīja, ka onkoloģija arī turpmāk būs viena no ministrijas prioritātēm.

“Pieminētie 30 miljoni eiro mums ieiet bāzē. Bāze – tas nozīmē, ka tas būs arī turpmāko gadu budžetos, tātad ar šiem 140 miljoniem kopumā mēs varam rēķināties. Par pieaugumiem mums būs jācīnās,” sacīja Pavļuts. Ministrs pieminēja arī vienreizēju finansējumu šogad – 19,8 miljonus eiro, kas tiks investēti onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanai lielajās universitāšu slimnīcās.

Pats onkoloģijas plāns gan vēl joprojām gaida rindā uz apstiprināšanu Ministru kabinetā. Tas gan neliedzot prioritāros pasākumus jau īstenot, apgalvoja Pavļuts.

Lielākā daļa – 20 miljoni eiro – no finansējuma novirzīta medikamentu iegādei. To, ka pārmaiņas jau ir jūtamas, apstiprināja onkoloģe Aija Geriņa-Bērziņa. Lai gan piešķirtā summa joprojām nav pietiekama un daļa no medikamentiem Eiropā un Amerikā vairs neskaitās inovatīvi, bet gan standarta terapija, tik liels finansējuma pieaugums zālēm Latvijā nav bijis.

“Tas medikamentu saraksts, par kuriem jau bija zināms, ka tie varēs iekļauties šajā kompensācijā, arī tiek raiti diezgan iekļauti. Tas uzreiz mums, protams, paver iespēju pacientus ārstēt, un mēs samazinām slogu “Ziedot.lv” kompānijai, kas ir praktiski līdz šim vienīgais palīgs mums pacientiem nodrošināt šo terapiju. Tas ir ļoti liels solis Latvijai. Tas, ka mēs no Eiropas atpaliekam n-tos gadus, tas ir cits jautājums,” sacīja Geriņa-Bērziņa.

Pirmajos trīs gada mēnešos ir iekļauti desmit jauni medikamenti kompensējamo zāļu sarakstā, arī diagnozēm, kurām līdz šim jaunākās terapijas nebija pieejamas. Turklāt vēl septiņiem inovatīvajiem medikamentiem ir paplašināti izrakstīšanas nosacījumi, kas nozīmē, ka tos var saņemt arī citas pacientu grupas.

“Mēs esam gandrīz jau tikpat kā apguvuši atvēlētos 11,4 miljonus jaunajām zālēm. Bet mēs vēl skatīsimies, kādā veidā tiks šie līdzekļi tērēti, cik ātri pēc pirmā pusgada datiem, un tad mēs varēsim spriest, vai vēl kaut ko varam iekļaut vai nevaram vairāk,” sacīja Zinta Rugāja no Nacionālā veselības dienesta.

Par pārējo naudu tiks nodrošināta terapijas turpināšana jau esošajiem pacientiem.

Tomēr pat ar šī gada budžeta pieaugumu medikamentiem mēs joprojām iepaliekam no Eiropas Savienības valstīm, arī tuvākajiem kaimiņiem.

Pērn Latvijā bija kopumā 80 inovatīvie medikamenti, Igaunijā – 92, Lietuvā –109, rāda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas SIFFA dati.

Tāpat par piešķirto finansējumu tiek realizēti pasākumi ārstniecības kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. Piemēram, izveidots ''dzeltenais koridors'', lai pacienti ar iespējamo recidīvu varētu saņemt pēc iespējas ātrāk visus nepieciešamos izmeklējumus. Turpmāk jebkuru onkoloģisko pacientu varēs nosūtīt uz PET/CT izmeklējumiem. Pārrēķināti arī kolonoskopijas tarifi. Papildu līdzekļi novirzīti skrīninga aptveres palielināšanai, un jau šobrīd krūts vēža pacientēm tiek apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas. Gada pirmajos divos mēnešos veiktas 33 operācijas. Jauno pasākumu ieviešanas procesu Nacionālais veselības dienests plāno izvērtēt tuvākajā laikā.

“Onko plāns sastāvēja no “Word” dokumenta, kas bija, kā mēs to saucam, ūdens gabals, un no “Excel” tabulas, kas patiesībā ir tā īstā esence, kur var skaidri redzēt, kurā blokā ko tieši darīs un cik kurā gadā tam ir vajadzīgas naudas. Tas, ko mēs gaidām, ka šo “Excel” kāds pārveidos un pateiks: re kur, šī ir apstiprinātā daļa, un šogad mēs no visa “Excel” izdarīsim to un to. Un tas ir tas, ko mēs gaidām, es saprotu, ka tuvākajā laikā tam ir jābūt,” pastāstīja “Onkoalianse” vadītāja Olga Valciņa.

Tikmēr Liepājniece Venita Elere prāto, cik gados viņa vispār spētu nopelnīt zālēm vajadzīgo naudu ar savu medmāsas algu: “Reāli tas nav…”

Šobrīd saziedota gandrīz trešā daļa no nepieciešamās summas. “Man ir jāsaka liels paldies par pašreiz jau saziedotajiem līdzekļiem gan draugiem, gan paziņām, gan visiem bērnu darba kolēģiem un skolas vadībai, jaunākās meitas skolas vadībai, kas aktīvi iesaistījās šajā visā pasākumā. Tas ir milzīgs paldies!” ar asarām acīs sacīja Venita.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt