Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Atmiņās par Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā dalās toreizējie bērni un jaunieši

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Par Latviju ir jābūt nomodā. Saruna ar Latvijas diplomāti Ainu Nagobadu-Ābolu

Ēnu ekonomikas apkarošana - bez pārliecinošiem panākumiem

Ēnu ekonomikas apkarošana Latvijā nevedas spoži

Pirms četriem gadiem priekšvēlēšanu karstumā ne reizi vien izskanēja apņemšanās valsts budžeta nodokļu ieņēmumus galvenokārt vairot uz ēnu ekonomikas samazināšanas, nevis nodokļu celšanas rēķina. Nodokļos patiešām samaksājam vairāk. 2015.gadā valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumi nedaudz pārsniedza septiņus miljardus eiro jeb 28,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja prognozes piepildīsies, šogad tie sasniegs jau gandrīz 8,6 miljardus eiro jeb 30,3% no IKP. Tomēr ar pārliecību apgalvot, ka papildu naudas ieplūšanu valsts kasē nodrošinājusi tieši sekmīga cīņa ar ēnu ekonomiku, nevis tautsaimniecības izaugsme, nevaram.

Vienā restorānā pirmčeks, otrā – čeks

Starprēķins
Lai pārliecinātos, vai ēnu ekonomika gājusi mazumā, Latvijas Radio darbadienas vidū devās pusdienot uz restorānu "Gan bei". Restorānu tīkls, kura īpašnieki pirms četriem gadiem tika pieķerti vērienīgā nodokļu nemaksāšanā, teju allaž tiek pieminēts diskusijās par ēnu ekonomiku. Pirms četriem gadiem atklājās, ka uzņēmumā "Lage", kam pieder kopumā 19 restorāni, kafejnīcas un veikali, tiek izmantota īpaša programmatūra, kas ļauj nereģistrēt visus klientu maksājumus par maltītēm. Rīgas populārākajos tirdzniecības centros esošie restorāni par apmeklētāju trūkumu nevar sūdzēties. To netrūkst arī darbadienas vidū.

 

Laipnā viesmīle atnes pirmčeku jeb starprēķinu, pēc pavisam īsa brīža arī norēķinu termināli. Pirmčeks, kurā norādīta tikai rēķina kopējā summa, bet ne valsts budžetā maksājamais pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un samaksas faktu apliecinošā termināļa kvīts ir vienīgie dokumenti, kas apliecina manu maksājumu par apēsto maltīti.

Tā kā Latvijas Radio neuzstāj, tā dēvēto fiskālo čeku, kas apliecinātu darījuma reģistrēšanu, tā arī nesaņem.

Nākamās dienas rītā tiek nopirkta kafija turpat pāris soļu attālumā esošajā "Lage" kafejnīcā, kas pieder tiem pašiem īpašniekiem. Šeit darījumu apliecinošā informācija kases aparātā tiek ievadīta pircēju acu priekšā.

Čeks izskatās citādi, tajā skaidri redzams, ka PVN summa par gaļas salātiem un kafiju ir 94 centi, bet pasūtījuma vērtība bez nodokļa – 4,46 eiro.

Čeks
Pirms dažiem gadiem restorānu tīkla īpašnieks kompensācijā un soda naudā nomaksāja gandrīz miljonu eiro par valsts budžetam nodarītajiem zaudējumiem. Līdz šim nodokļos nomaksātās summas ir ievērojami pieaugušas. Turklāt pērnvasar "Lage" piederošie restorāni pat iesaistījās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā kampaņā, uz galdiņiem izliekot bukletus, kuros skaidrota atšķirība starp pirmčekiem, kas nav uzskatāmi par nodokļu nomaksu apliecinošiem dokumentiem, un fiskālajiem čekiem, kas tādi ir.

 

Latvijas Radio mēģina sazināties ar uzņēmuma vadību, lai noskaidrotu, kādēļ klientiem atkal tiek izsniegti tikai pirmčeki. Pa Uzņēmumu reģistrā norādīto tālruņa numuru uzņēmumu nevar sazvanīt – tiek norādīts, ka adresāts pašlaik nav sasniedzams.

Uzlabojumi ēdināšanas nozarē – nelieli

VID dati liecina, ka sabiedriskās ēdināšanas nozares samaksāto nodokļu apjoms pieaug. Šā gada pirmajos septiņos mēnešos ēdinātāji budžetā samaksājuši par teju 12 miljoniem eiro lielāku summu nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

Dace Pelēkā

Tomēr VID ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā atzīst: "Uzlabojumi ir nelieli. Viņi nav tik strauji".

Mēģinot rast risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai šajā jomā, jau vairāk nekā gadu nozares asociācijas risina sarunas ar valsts institūcijām. Ēdnīcas, kafejnīcas, bāri un restorāni ir VID pastiprinātas uzmanības lokā. Tas nozīmē, ka nodokļu inspektori ne tikai pārbauda uzņēmēju iesniegtās atskaites. Nozares uzņēmumiem jārēķinās, ka jebkurā brīdī restorānā var ierasties nodokļu inspektori.

"Tur, kur mēs ejam, reizēm pat dienu vai nedēļu pavadām konkrētajā kafejnīcā, skatoties, kas tur notiek uz vietas. Pēc sarunas ar nozari mēs sapratām, ka, jā, ja tajā brīdī ēdināšanas zālē notiek bankets, varbūt tas nav īstais brīdis, kad tur iet.

Ja zālē ir daudz ārvalstu tūristu, tad mūsu pārbaudei jābūt nemanāmākai, lai neradītu tūristos liekus jautājumus," sprieda Pelēkā.

Daļai "hroniski" nodokļu parādi

Viena no sarunās iesaistītajām nozares organizācijām ir Latvijas Restorānu biedrība. Tās vadītājs Jānis Jenzis ir restorānu biznesā pieredzējis uzņēmējs. Viņš neslēpj, ka trim ceturtdaļām šajā biznesā strādājošo uzņēmēju ir "hroniski" nodokļu parādi un pelēkā ekonomika šajā jomā ir ikdienišķa parādība.

"Mums nodokļu slogs ir tik augsts, ka neviens restorāns Latvijā pie šādas nodokļu sistēmas nevar pastāvēt," vērtē biedrības vadītājs.

Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis
Vairāk nekā gadu ilgušajās sarunās par valstij un uzņēmējiem izdevīgāko risinājumu atzīta nozares ģenerālvienošanās. "Tas varētu būt tāds kā apmaiņas darījums – šis samazinātais PVN, ko mēs šobrīd apspriežam, pret šo ģenerālvienošanos," uzskata Jenzis.

 

Slēdzot nozares ģenerālvienošanos, uzņēmēji apņemtos nodrošināt saviem darbiniekiem legālas algas un sociālās garantijas noteiktā apmērā, pretī saņemot tiesības par saviem pakalpojumiem maksāt samazinātu PVN. Jenzis ir pārliecināts, ka valsts budžeta ieņēmumi tādēļ neciestu.

"Tie līdzekļi, kurus uzņēmumi ietaupītu šī PVN samazināšanas gadījumā, tiktu novirzīti algu palielināšanai, baltajām algām," teica Jenzis.

Tas gan vēl ir tikai plāns. Nozares ģenerālvienošanās šajā nozarē strādājošajiem ir saistoša vien tad, ja to parakstījuši uzņēmēji, kas nodarbina vismaz pusi no nozarē strādājošajiem vai kuru apgrozījums pārsniedz pusi no nozares kopējā. Šobrīd norit centieni savākt nepieciešamo kvorumu.

"Mēs ejam tajā virzienā, ka šī ģenerālvienošanās būs saistoša visai nozarei. Tādēļ mēs esam uzsākuši sarunas gan ar skolu ēdinātājiem, gan ar slimnīcu ēdinātājiem, gan ar reģioniem," piebilda biedrības vadītājs.

Plāni ir, bet pietrūkst analīzes

Dažādu pētnieku aplēses par ēnu ekonomikas apjoma izmaiņām atšķiras. Latvijā pazīstamākais ēnu ekonomikas pētnieks ir Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka. Viņa pētījumi liecina, ka laika posmā no 2014.līdz 2016.gadam ēnu ekonomika saruka, bet aizvadītajā gadā tās apjoms atkal pieaudzis, sasniedzot 22% no IKP.

Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Arnis Sauka
"Būvniecība ir, mazumtirdzniecība ir, arī vairumtirdzniecība, dažādas pakalpojumu nozares. Ēnu ekonomika ir ļoti izplatīta parādība un, pēc mūsu datiem, liela daļa uzņēmumu tajā vairāk vai mazāk iesaistās," sacīja Sauka.

 

Pirms dažiem gadiem apstiprinātajā ēnu ekonomikas apkarošanas plānā iekļauti aptuveni 100 dažādi pasākumi nelegālās un puslegālās tautsaimniecības samazināšanai. Finanšu ministrijas (FM) apkopojums liecina, ka 32 no šiem pasākumiem jau ir izpildīti. Ēnu ekonomikas pētnieks Sauka atzīst, ka šādiem plāniem ir kāda vājā vieta. Pietrūkst analīzes, proti, netiek izvērtēts, vai plānā iekļautie pasākumi bijuši efektīvi un patiešām sekmējuši ēnu ekonomikas izskaušanu.

"Plānot vajag ar mērķi un tam, vēlams, jābūt kopējam. Nevis katrai institūcijai, kas tā vai citādi ir iesaistīta ēnu ekonomikas mazināšanā, ir jāmēģina kaut kas pašai par sevi, bet mēģināt iet uz kaut kādu kopēju mērķi. (..) Pat ja ir identificēts cēlonis, kāpēc mēs kaut ko darām, ka mēs identificējam aktivitāti un to ieliekam plānā, veltām tam resursus, kas ne vienmēr tiek darīts, pat ja mēs pasakām, cik ilgā laikā varam sagaidīt rezultātu un kā tas mazinās ēnu ekonomiku vai cels konkurētspēju, nepietiek ar to, ka mēs to ieliekam likumā. Ja tas likums nestrādā, tad nekas nemainās," uzskata pētnieks.

Solidaritāte ar nodokļu nemaksātāju?

Cīņa ar nelegālo un puslegālo tautsaimniecību nav vienkārša. Tajā vienlīdz svarīga gan nozaru uzņēmēju iesaistīšanās, gan pacietība. "Mēs nevaram cerēt, mēs varam gribēt, bet nevaram cerēt, ka tas dos tūlītējus un ātrus rezultātus," piebilst Sauka.

Viens būtisks aspekts, kas bieži tiek pieminēts diskusijās par nodokļu nemaksāšanas cēloņiem, ir attiecības starp pilsoņiem un valsti. Jau pieminētās "Gan bei" sāgas laikā daudzi iedzīvotāji nevis novērsās no šī restorānu tīkla, bet, gluži pretēji, steidza to apmeklēt.

"Tā varētu būt kaut kāda solidaritāte ar šo uzņēmumu, jo šie cilvēki paši ir bijuši tādā situācijā, kad maksāt nodokļus ir ļoti apgrūtinoši," spriež sociālantropoloģe Agnese Cimdiņa.

Viņa specializējusies biznesa antropoloģijā un savu doktora grādu ieguvusi Bergenas universitātē Norvēģijā. Skandināvijas valstīm raksturīga augsta nodokļu maksāšanas kultūra, kas, pēc Cimdiņas skaidrotā, saistīta ar to, ka ikviens iedzīvotājs tic, ka nodokļus maksā ne tikai viņš, bet arī viņa kaimiņi, draugi un paziņas.

"Jo vairāk cilvēku nemaksā tos nodokļus, jo mazāk cilvēku vēlēsies tos maksāt. Jo vairāk cilvēku maksā, jo vairāk cilvēku vēlēsies maksāt. Ja jūs uzticēsieties un ticēsiet, ka lielākā daļa sabiedrības maksā nodokļus, ir daudz lielāka iespēja, ka arī jūs pati nodokļus maksāsiet. Bet, ja jūs neticēsiet, ka lielākā daļa sabiedrības nodokļus maksā, jūs domāsiet:

"Kāpēc man šie nodokļi būtu jāmaksā? Vai es būšu ieguvēja, vai zaudētāja, ja es tos maksāšu?" vaicā Cimdiņa.

Tāpat iedzīvotāju attieksme pret nodokļu maksāšanu ļoti bieži ir atkarīga no tā, cik lielā mērā cilvēki uzticas valstij un tam, ka nodokļos samaksātā nauda netiek izšķiesta nelietderīgi.

"Neviens pilsonis patiesībā nezina, cik tieši viņš maksā valstij dažādos nodokļos. Protams, mēs visi zinām, cik maksājam ienākuma nodoklī, bet jebkura ekonomiska transakcija ir aplikta ar tiešiem vai netiešiem nodokļiem. Līdz ar to mēs arī nevaram aprēķināt, cik tieši mēs saņemam atpakaļ no valsts veselības pakalpojumos, izglītības pakalpojumos, drošības stiprināšanā. Tas nav iespējams, tādēļ mēs nemaz nevaram pateikt, vai mēs maksājam par daudz vai par maz. Ja mēs salīdzinām ar savu algu līmeni, ar konkrēta cilvēka vai uzņēmuma ienākumu līmeni, tas droši vien ir arguments, kāpēc kādam šie nodokļi šķiet pārāk lieli. Jo ir grūti iztikt ar to ienākumu līmeni, kas paliek pāri," vērtē sociālantropoloģe.

Spriežot par nodokļu lielumu tikai sajūtu līmenī, ir viegli maldīties, secina sociālantropoloģe Celmiņa.

"Nodokļi ir valsts un pilsoņa attiecību pamatā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam paši sev, jo valsts un cilvēka, valsts un pilsoņa attiecības sastāv no nepārtrauktas apmaiņas, kur mēs visu laiku dodam un saņemam pretī, dodam un saņemam pretī," piebilst Celmiņa.

Nepieciešama sabiedrības attieksmes maiņa

Sabiedrības attieksmes izmaiņas nevar panākt ne vienā mēnesī, ne vienā gadā. Tas ir ilgstošs process, taču bez tā ēnu ekonomiku neuzveikt. Par to eksperti ir vienisprātis.

Ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas aktīvi vai mazāk aktīvi cīnās arī citviet. Un arvien biežāk šī cīņa notiek virtuālajā vidē. Proti, kamēr ēnu ekonomikas darboņu vajadzībām tiek radīta īpašas datorprogrammas, kas ļauj sagrozīt dažādus grāmatvedības datus, nobēdzināt vai legalizēt uz nodokļu rēķina iekasēto naudu, nodokļu administrācijas cenšas turēt līdzi.

"Organizētajai noziedzībai ir pieejamas daudz augstāka līmeņa tehnoloģijas. Par tām pašām pārprogrammēšanām mēs esam teikuši, ka nekad nevarēsim uztaisīt tādu risinājumu, kur nekādas izmaiņas nebūs iespējamas. Taču tas būs sarežģītāk, dārgāk un atstās kaut kādas pēdas," secina VID ģenerāldirektora amata pienākumu izpildītāja.

Viss liecina, ka ēnu ekonomikas apkarošanas centieni turpmāk varētu nozīmēt stingrāk uzraudzīt darījumus virtuālajā vidē un stingrāk ierobežot skaidras naudas apriti.

Diemžēl godīgajiem uzņēmējiem un iedzīvotājiem jārēķinās, ka šie centieni var apgrūtināt arī viņu ikdienas dzīvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti