Lietuvas izredzes ieviest eiro šobrīd ir 50 uz 50, un daudz kas ir pašas Lietuvas valdības rokās, uzskata Vidzemes augstskolas lektors, politologs Jānis Kapustāns.
Vēl pērn aprīlī no pieciem kritērijiem eiro ieviešanai Lietuva nespēja izpildīt vienu – tās budžeta deficīts bija 3,2%, bet pieļaujamā robeža ir 3%. Tagad Lietuva apgalvo, ka šis kritērijs ir izpildīts, taču vēl viens sarežģīts faktors ir inflācija.
Savukārt Lietuvas valdībā pašlaik vadošie ir sociāldemokrāti, kas tradicionāli vēlas palielināt izdevumus sociālajai palīdzībai, taču kritēriju izpildīšanai jābūt stingrai fiskālai politikai un "jostas savilkšanai", norādīja eksperts. Viņiem valsts mērogā būs jāsper nepopulāri soļi, lai ieviestu eiro, bet daļa Lietuvas politiskās elites ir gatava tam.
Pēc tam, kad Igaunija un Latvija pievienojās eirozonai, "daudzi skatās uz lietuviešiem, un viņi jūtas kā trešie tēva dēli, kas ir atpalikuši", lai gan Lietuvai bija iespēja 2006.gadā pirmajiem Baltijā ieviest eiro, bet Lietuva tikai par 0,1% pārsniedza inflācijas kritērija prasības.
Lietuvas valdība gatava uzsākt procesu, lai iestātos eirozonā, un izredzes ieviest vienoto ES valūtu Viļņai ir, bet valstij vēl "sevi jāpierāda", norādīja Kapustāns. Viņš arī atgādināja, ka arī Lietuvas valdošajā koalīcijā nav vienprātības par daudziem jautājumiem.
Plašāk par Lietuvas izredzēm ieviest eiro – Latvijas Radio intervijā ar Jāni Kapustānu.
