"Tādējādi kļūdaini ir domāt, ka Latvijas ekonomiskā attīstība noteikti ietu roku rokā ar pozitīvu iedzīvotāju ataudzi," konferencē par demogrāfiskās situācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku atzīst Latvijas Bankas galvenais ekonomists un Latvijas Universitātes docents Oļegs Krasnopjorovs. Tomēr šī brīža nelielais jauniešu skaits atstāj ietekmi arī uz citām sfērām, piemēram, darba tirgu un politiku.
Katra jaunieša emigrācija nozīmē vienu miljonu eiro zaudējumus
"Var lēst, ka katrs aizbraukušais jaunietis Latvijai izmaksā ap miljonu eiro ar nosacījumu, ka viņš valsti pamet 18 gadu vecumā un uz visiem laikiem," pauž O. Krasnopjorovs. Viņš gan piebilst, ka viens miljons ir vidējais rādītājs. Ja jaunietis ir talantīgs, tad zaudējums finansiālā apmērā ir vēl lielāks. Vienlaikus ekonomists akcentē, ka zaudējumus, ko rada cilvēku aizbraukšana, nevar mērīt tikai naudas izteiksmē. "Protams, ka cilvēki ir daudz vērtīgāki nekā miljoni eiro, ko rada viņu darbs", piebilst eksperts.
Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka no 2018. līdz 2021. gadam cilvēki vecumā starp 10 un 29 gadiem no Latvijas vairāk ir izceļojuši nekā ieceļojuši. Eksperts norāda, ka jauniešu noturēšana Latvijā būtu iespējama, uzlabojot dzīves apstākļus. Turklāt ne tikai jauniešiem, bet pilnīgi visiem iedzīvotājiem. "Viņi brauc prom, jo nav apmierināti ar dzīves apstākļiem," sacīja O. Krasnopjorovs.
Jauniešu "iedzīvināšanu" Latvijas ikdienā var veicināt arī pozitīva ārzemju studentu pieredze Latvijas augstskolās, kā rezultātā daļa no viesstudentiem varētu palikt uz dzīvi mūsu valstī. Daudzi ārzemju studenti pēc studijām tomēr dodas prom, taču saglabā saites ar Latviju un, iespējams, nākotnē radīs kādus kopīgus projektus, kas arī ir ļoti labi. O. Krasnopjorovs vērtē, ka piederību valstij sekmē dzīves kvalitāte, ienākumu drošība un paredzamība, skaidrs redzējums par nākotni un atzīta visu līmeņu izglītība. Šajā ziņā reklāmas kampaņas par to, cik jauki ir dzīvot Latvijā, lielu lomu nespēlēs. Arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Jaunatnes politikas atbalsta departamenta direktors Nils Mosejonoks atzīst, ka cilvēki neviļas savas dzīves perspektīvās, kā arī darba tirgū vienā dienā. Lēmums doties prom liecina par nelabvēlīgām attiecībām starp indivīdu un valsti ilgtermiņā.
Jauniešu īpatsvars Latvijā sarūk
Eksperti gan atzīst, ka ir jāvērtē ne tik daudz jauniešu skaits valstī, cik īpatsvars starp citām vecuma grupām. Latvijas Kultūras akadēmijas Lietišķo pētījumu projektu vadītājs Gints Klāsons atgādina – ja ir maz jauniešu, tad sabiedrība kļūst vecāka. CSP Sociālās statistikas metodoloģijas daļas departamenta direktora vietniece Sigita Purona-Sida norāda, ka jauniešu skaits rūk visā Eiropā, taču Latvijā jo īpaši. Piemēram, 2019. gadā jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem īpatsvars saruka līdz 6,4%, kamēr 2017. gadā viņu vēl bija 6,9%. Salīdzinājumam – 2007. gadā šajā vecuma grupā bija 11,1% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt Latvijas gadījumā daļa jauno cilvēku aizbrauc no valsts un meklē dzīvesvietu citur. "Nākotnes perspektīvā nekas labs nerādās… Šobrīd tiešām demogrāfijas statistikā nekā pozitīva nav," norāda S. Purona-Sida, piebilstot, ka jauniešu mobilitāte nav nekas slikts, jo daļa jauniešu Latvijā tomēr atgriežas. G. Klāsons uzsver, ka mobilitāte vai emigrācija uz kādu laiku ir jāvērtē ne tikai kontekstā ar to, ko zaudē valsts, bet arī kontekstā ar to, ko iegūst paši jaunieši.
"Eurostat" dati rāda, ka absolūtos skaitļos 2021. gada 1. janvārī Latvijā bija gandrīz 280 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Vēl mazāk bija tikai Igaunijā, Maltā un Luksemburgā. Aprēķināts, ka Latvijā no nulles līdz 29 gadu vecumam, tātad, ieskaitot arī bērnus, ir aptuveni 32% iedzīvotāju, kas atbilst Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim. Vēl zemāks šis rādītājs ir deviņās citās ES valstīs.
Eksperti gan norāda, ka jaunietis un cilvēks ar augstāko izglītību nav tipisks emigrants vai reemigrants. Vērojot iedzīvotāju skaita sarukumu, Latvijai ir jārunā par imigrācijas politiku un, kā atzīst CSP eksperte S. Purona-Sida, Latvijas sabiedrībai ir jāvērtē, kādus imigrantus tā vēlas redzēt iebraucam Latvijā, saprotot, ka šajā gadījumā runa nav tikai par jauniešiem.
Līdz ar jauniešu skaita un īpatsvara sarukšanu, pieaug senioru – cilvēku virs 65 gadiem – nodarbinātība. "Nav jau kas nomaina šo paaudzi," īsi komentē S. Purona-Sida, piezīmējot, ka ilgāk darba tirgū paliek seniori ar augstāko izglītību.
Visbeidzot, jauniešu skaita sarukums atstās iespaidu ne tikai uz darba tirgu un migrācijas politiku, bet arī uz jauniešu iespējām ietekmēt politiku. N. Mosejonoks atgādina, ka, samazinoties jauniešu skaitam, sarūk viņu iespējas ietekmēt politikas un sociālās norises, kas iespaido viņu pašu dzīvi. Tas savukārt rada neuzticēšanos politikai, jo Saeimā iekļūst deputāti, kas nepārstāv gados jaunu cilvēku idejas un vajadzības.
