Eksperiments: Veikalos nopērkamajos melonēs pārāk daudz nitrātu

Nesen daudzu sociālo mediju lietotāju prātus satrauca pazīstamās ēdienu blogeres Kristas Baumanes ieraksts par Latvijas lielveikalu melonēm, kurās nitrātu līmenis teju divkārt pārsniedz pieļaujamo normu. Lai gan zināms, ka Latvijā nopērkamās melones mērojušas tālu ceļu un ne smaržas, ne garšas ziņā nelīdzinās tām, kas dienvidu zemēs tikko novāktas no lauka, saldā oga ir daudzu iecienīta. Tādēļ Latvijas Radio pēta, vai satraukumam par nitrātu līmeni ir pamats.

Nitrāti ir slāpekļskābes sāļi, ko izmanto minerālmēslos un ko galvenokārt uzņemam ar augļiem un dārzeņiem, īpaši agrajiem. Ilgstoši uzņemti lielās devās, tie var izraisīt veselības problēmas

„Mēs pie šāda aparātiņa, ar kuru var izmērīt nitrātu līmeni augļos un dārzeņos, nonācām nejauši, meklējot aparātu, ar kuru varētu izmērīt radiāciju,” stāsta Agnese. Viņa ir divu bērnu māmiņa un drīzumā gaida nākam pasaulē trešo, tāpēc rūpīgi seko līdzi, ko ēd pati un ko dod bērniem. Uz tirgu ikdienā nesanāk doties, tāpēc pārsvarā ģimenē lieto lielveikalu pārtiku. Agneses vīrs, tehnoloģiju entuziasts, pēc Fukušimas avārijas nopircis aparātu, ar ko mājas apstākļos pārtikā var izmērīt radiāciju un, kā izrādījies, arī nitrātu līmeni. Testeris nav lēts - tas maksā vairāk kā simt latu. Pirmajā acu uzmetienā tas izskatās pēc neliela mobilā telefona ar kājiņu, kuru iespraužot auglī vai dārzenī, pēc sekundēm desmit ekrānā parādās slēdziens - ir nitrātu par daudz vai nav.

Agneses nitrātu mērītājs attaisno lielveikalu bietes, kam kopā ar gurķiem, melonēm un citiem augļiem un dārzeņiem lemts kļūt par mūsu nelielā eksperimenta upuriem. Agneses atklājums par augsto nitrātu līmeni melonēs nesen pāršalca sociālos tīklus. Gribu noskaidrot, vai pārlieku daudz nitrātu ir arī manis pirktajos augļos un dārzeņos, vai tas ir bīstami veselībai un kas to kontrolē.

„Mērām gandrīz visam, ko nopērkam vietējos veikalos, un, izņemot šo meloņu gadījumu, neesam konstatējuši nekādus pārkāpumus saskaņā ar šo mēraparātu. Pavisam normāli rādītāji ir bijuši gan Mārupes gurķos, gan jaunajos lociņos, gan banānos, gan no ārzemēm ievestos ābolos, bumbieros un tā tālāk. Tikai ar šīm melonēm bija tāds neliels satraukums,” stāsta Agnese.

Lūdzu Agnesi pārbaudīt arī manis atnestās zaļās melones, ko esmu nopirkusi lielveikalos „Rimi” un „Maxima”. Abās melonēs nitrātu līmenis divkārt pārsniedz testera ražotāja norādīto pieļaujamo normu un tikai nedaudz variē atkarībā no mērīšanas dziļuma. Bietēs, Mārupes gurķos, ābolos, tomātos un kāpostos tas ir normas robežās.

ES pieļaujamo normu augļos nenosaka

Te arī nonākam pie jautājuma - kas tad ir norma? Krievijā ražotais mērītājs kā atskaites punktu, visticamāk, ņēmis šajā valstī noteiktās nitrātu normas, piemēram, melonēm tie ir 90 miligrami uz kilogramu.

Taču Eiropas Savienībā pieļaujamais nitrātu līmenis ir noteikts tikai zaļajiem lapu dārzeņiem - spinātiem, svaigiem salātiem, „Iceberg” tipa salātiem, kā arī pārstrādātu graudu pārtikai un specifiskajai bērnu un zīdaiņu pārtikai. Kā izrādās, pārējiem dārzeņiem un augļiem nekādu oficiālu normu nav.

Eiropas Pārtikas drošības aģentūra ieteikuma līmenī atsaucas uz kādreizējās Pārtikas zinātniskās komitejas noteikto un vēlāk ANO un Pasaules Veselības organizācijas ekspertu komitejas apstiprināto rekomendāciju. Tā nosaka, ka pieļaujamajai nitrātu devai dienā nevajadzētu pārsniegt 3,7 miligramus uz vienu ķermeņa kilogramu. Tātad 60 kilogramus smagam cilvēkam tie būtu apmēram 220 miligrami nitrātu dienā. Eiropas pārtikas uzraugi norāda, ka to būtu grūti pārsniegt, ēdot Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos 400 gramus augļu un dārzeņu dienā.

Taču mūsu testētā melones pusīte vien sver apmēram kilogramu. Tāpēc, ja ticam Agneses nitrātu mērītājam, tad apēdot vienu šādu meloni, pieļaujamā dienas nitrātu deva tiek pārsniegta viens-divi.

„No Eiropas Savienības oficiālās pozīcijas izriet tas, ka viņi pasaka dienas pieļaujamo devu, bet tas, vai cilvēks apēd vairāk vai mazāk, ir paša cilvēka darīšana. Viņš pats ir tas, kurš nopērk šos dažādos augļus un dārzeņus, kuriem var būt ļoti dažāda nitrātu koncentrācija. Tas patērētājam būtu jāzina. Domāju, jo īpaši grūtniecēm un cilvēkiem, kas baro mazus bērnus. Mēs, piemēram, aizvakar pieteicām savus mazos bērnus dārziņā, kur mums audzinātāja ļoti lepni stāstīja, ka viņi paši brokastīs spiež zaļās sulas. Uzreiz rodas jautājums - no kā viņi spiež šīs sulas un vai viņi ir informēti par šo nitrātu jautājumu? Jo iespējams, ka bērni saņem lielu nitrātu devu katru rītu,” stāsta Agnese.

Agnese melones pirkusi tieši bērniem, bet pēc pārbaudes ar nitrātu mērītāju tās nonākušas miskastē. Viņa gan piebilst, ka testerim, tāpat kā citiem līdzīgiem mēraparātiem, var būt kļūda, un spriež, ka arī kopumā situāciju nevajadzētu pārspīlēt. Tomēr vienlaikus katram būtu vērts piedomāt, ko liek savā un bērnu šķīvjos.

„Tas, ko es nezināju un kas man šajā situācijā ir jaunums - neviens mūsu vietā to nekontrolē, un tas ir jādara mums pašiem. Īpaši, ja ir runa par grūtniecēm un bērnu pārtiku. Vienīgā bērnu pārtika, ko viņi [saskaņā ar ES direktīvu] kontrolē, ir tas, kas ir burciņās. Bet mātēm tiek ieteikts nepirkt burciņu biezenīšus bērniem, bet pašām tos taisīt no dažādiem dārzeņiem. Un tad uzreiz ir jautājums, cik daudz tur ir nitrātu,” atzīmē Agnese.

No Panamas, Kostarikas un Gvatemalas

Pēc eksperimenta, kurā Agneses nitrātu mērītājs apgalvo, ka bīstama nitrātu koncentrācija ir gan „Rimi”, gan „Maxima” pirktajās melonēs, komentārus lūdzu arī abiem tirgotājiem. „Rimi” pārstāve Laura Podskočija atsaucās uz Eiropas Savienības normām, kas melones neliek kontrolēt: „Ja Komisijas regula to nenosaka, tad mēs to arī nedarīsim un neesam plānojuši veikt papildu pārbaudes, lai noteiktu nitrātu saturu melonēs.” „Rimi” patlaban tirgo melones no Panamas, Kostarikas un citām eksotiskām valstīm, drīzumā parādīšoties arī spāņu melones.

Savukārt „Maxima” pašlaik tirgotās melones nāk no Gvatemalas. Veikalu tīkla pārstāvis Ivars Andiņš uzsver, ka uzņēmums obligāti pieprasa ražotājam sertifikātu, ka produkts atbilst Eiropas Savienības kvalitātes normām. Bet pēc ziņas par mūsu eksperimentu Andiņš sola, ka tirgotājs noteikti nosūtīs melones oficiālām analīzēm un patērētāju drošības labad lemšot arī par to, vai turpmāk uz šādām analīzēm augļus sūtīt regulāri.

Rekomendācija nav normatīvais dokuments

Lai noskaidrotu, ko par mūsu nelielo eksperimentu saka valsts institūcijas, vēršos Pārtikas un veterinārajā dienestā. „Cilvēki nav govis un neēd augļus un dārzeņus spaiņiem,” saka PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja, pārtikas zinātniece Tatjana Marčenkova. Viņa pret šādiem mājas apstākļos lietojamiem testeriem ir skeptiska.

„Es kā speciālists uzticos klasiskām metodēm - laboratorijā taisīta analīze, kura notiek saskaņā ar apstiprināto metodi. Jo šajā gadījumā - testeris ir tikai testeris,” atzīmē PVD pārstāve. Laboratorijā gan varētu noteikt precīzu nitrātu līmeni melonēs, bet vai tas skaitās paaugstināts vai nē, skaidrības tāpat nebūtu.

Marčenkova uzsver, ka Eiropas Savienības regulas pieļaujamo nitrātu līmeni augļos nenosaka, līdz ar to atskaites punkta nav. Arī pēc starptautisko organizāciju rekomendācijām PVD nevarot vadīties: „Nu ko darīt? Tā ir patērētāja izvēle! Ja patērētājs ir briesmīgi pārbiedēts, nu lai nepērk! Vai viņu ar varu kāds spiež pirkt šo produktu? Nē. Pateikt, ka tas ir kaitīgs, es arī nevaru, jo nav tādu normu. Tā ir rekomendācija, tas nav normatīvais dokuments. Mēs nevaram strādāt saskaņā ar rekomendācijām, mēs esam valsts uzraudzības iestāde.”

Pirms iestāšanās ES kontrolēja stingrāk

PVD izlases veidā pārbauda nitrātu līmeni zaļajos lapu dārzeņos, kam vienīgajiem šādas normas ir, taču pēdējos gados nevienā pārbaudē paaugstinātu rādītāju nav bijis, arī sūdzības nav saņemtas.

Marčenkova nevar precīzi pateikt, kāpēc Eiropas Savienības regulā iekļauti tieši šie dārzeņi - iespējams, tie pārsvarā aug siltumnīcās un saņem vairāk minerālmēslu. Kā arī ilgi netiek uzglabāti, līdz ar ko nitrātu līmenis paliek augsts. Tomēr viņa aicina uzticēties zinātnieku secinājumiem, kas ir regulas pamatā, ka stingrākas normas nav vajadzīgas.

Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā nitrātu līmeni augļos un dārzeņos Latvijā kontrolēja stingrāk, atzīst Marčenkova. Joprojām stingrākas normas ir arī, piemēram, Krievijā. Tomēr pārtikas zinātnieces vērtējumā nitrāti augļos un dārzeņos Latvijā nav aktuāla problēma: „Es savā profesijā strādāju no 1980.gada un nekad neesmu redzējusi, ka cilvēkiem būtu šausmīgas problēmas ar produktiem, ko lieto uzturā un kur ir šie nitrāti. Maksimālais, kas var būt, ir vēdergraizes, un, ja ļoti daudz produkta ir apēsts, varētu būt caureja.”

Vērtīgā vairāk nekā risku

Arī Bērnu slimnīcas uztura speciāliste Ilona Brīvmane mierina, ka regulāri uzņemt stipri paaugstinātu nitrātu devu, kas radītu veselības problēmas, Latvijas apstākļos būtu grūti. Teorētiski ir iespējams, ka ļoti augsta nitrātu deva var traucēt skābekļa piesaisti asinīm un zīdaiņiem atsevišķos gadījumos izpausties kā zilgana ādas krāsa, taču viņa pati savā praksē ar šādiem gadījumiem nav saskārusies.

„Kad ir izsvērti visi šie „par” un „pret”, jebkurā gadījumā, un tas ir arī zinātnisks atzinums, - vērtīgais, ko mēs iegūstam, ēdot augļus un dārzeņus, ir daudz lielāks par iespējamajiem riskiem. Ko mēs varam darīt ikdienā, īpaši ēdot agros dārzeņus, kur varētu būt augstāks nitrātu līmenis, - izvēlēties augļa vai dārzeņa vidējo daļu un mizot, jo nitrāti vairāk uzkrājas mizā, pie kātiņa un ziedkopiņas.”


Lai mazinātu nitrātu līmeni iegādātajos augļos un dārzeņos, tos arī var pāris stundas paturēt aukstā ūdenī vai vienprocentīgā sāls šķīdumā. Vienlaikus speciālistes aicina katram pašam sekot līdzi, ko pērk, ēst ar apdomu un pēc iespējas izvēlēties sezonai atbilstošus augļus un dārzeņus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt