Latvijā ik gadu izaudzē ap 13 000 peļu, žurku un trušu, kuru mūžs sākas un drīz arī beidzas laboratorijās. Šie mazie grauzēji pirmie uz savas ādas vai iekšķīgi pārbaudījuši vairāk nekā 20 vietējo zinātnieku izgudrotus oriģinālus medikamentus, simtiem Latvijā ieviestu zāļu, pārtikas piedevu, krāsu un virkni citu vielu. Vēl liela daļa eksperimentiem nolemto dzīvnieku savu īso mūžu beidz uz medicīnas studentu mācību galdiem. Paredzams, ka izmēģinājumiem domāto grauzēju audzēšana tuvākajos gados strauji attīstīsies - abi Latvijas vivāriji pašlaik tiek būtiski modernizēti, bet zinātnieki cels jaunas laboratorijas eksperimentu veikšanai.
Attiecības kā cilvēkiem
Zooloģes Elgas Poppelas ikdiena jau 15 gadu aizrit Rīgas Stradiņa universitātes eksperimentu dzīvnieku audzētavā jeb vivārijā. Dienas pirmajā pusē istabā, kur mīt simtiem žurku, drīzāk dzirdama mazuļu ņurdēšana, nevis vairāk atpazīstamā pieaugušo grauzēju pīkstēšana. Būrīši rindās izlikti cits virs cita, katrā pa tēviņam un divām mātītēm. Vienai bērni jau palieli, otrai tik tikko dzimuši.
Mēnesis, ko mazuļiem ļauj dzīvot kopā ar māti, varētu būt laimīgākais laiks izmēģinājumu žurkas īsajā dzīvē, novērojusi Poppela.
Gluži kā pie cilvēkiem! Mamma guļ un atpūšas. Mazie skrien uz divām kājām, lēkā viņai pāri, sapriecājušies gāž cits citu riņķī… Māte pieceļas - vienam iekož aiz čupra, laikam ne stipri. Viens nopīkstās, tad otrs. Visi sēž pa kaktiem. Viņa apguļas, guļ tālāk, bet tad izskrien pirmais drošais, paskatās apkārt, tad otrs, trešais, un pēc piecām minūtēm atkal visi skrien!," dzīvnieku dzīvi ieskicē Poppela.
Ik gadu izaug 6500 žurku, 6000 peļu un vēl 50 trušu
Kopš astoņdesmitajiem gadiem vivārijs atrodas Gaiļezera slimnīcas teritorijā Hipokrāta ielā. Stradiņa universitāte ir vienīgā Latvijā, kas pašmāju zinātniekiem un farmācijas kompānijām audzē izmēģinājumu dzīvniekus. Ik gadu zooloģe uz zinātnieku laboratorijām izvada vidēji 6500 žurku, 6000 peļu un vēl 50 trušu. Zinātnei neizmantotie un vairošanās misiju īstenojušie nonāk zoodārzu pūču un citu plēsēju ēdienkartē.
Foto: Edijs Šauers, RSU
Tomēr, salīdzinot ar padomju laikiem, pašlaik izmēģinājumiem Latvijā savairo nelielu skaitu dzīvnieku. Savulaik vivārijā eksperimentiem krustoti arī suņi un jūrascūciņas, bet nu palikuši tikai mazākie grauzēji. Turklāt arī to skaits vasarā stipri samazināts, jo vivārijam gaidāmi Jurģi - turpmāk dzīvniekus izmēģinājumiem Stradiņa universitāte vairos un audzēs īpaši iekārtotās telpās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē Jelgavā.
Lai ik mēnesi zinātniekiem nodotu tūkstoti grauzēju, tie tiek intensīvi pavairoti - katra mātīte gadā rada līdz diviem simtiem pēcnācēju, stāsta Poppela."Ģimenē ir viens tēviņš un divas mātītes. Tā ir intensīvā pavairošana, lai eksperimentiem iegūtu atbilstošu dzīvnieku skaitu. Iepriekš gan bija daudz vairāk - divas trīs istabas ar žurkām. Pašlaik atstāts tikai tik, lai varētu atsākt darbu no jauna," norāda Poppela.
Atšķirībā no parastajām žurkām un pelēm laboratorijām domātās trīs līdz četru gadu vietā dzīvo vien trīs četrus mēnešus.
Lai iegūtu ģenētiski tīrus tā sauktās pirmās līnijas īpatņus, tos pavairo ļoti tuvā radniecībā, brāļus krustojot ar māsām. Tas nepieciešams, lai izmēģinājumiem atlasītu teju identiskus grauzējus. Cikls kā ražošanā - pēc 22 dienu grūsnības piedzimst žurkulēni. Vidēji 12, bet bijis arī 18. Pēc mēneša pie mātes žurkulēnus atšķir un vēl 30 dienas audzē pa desmit krātiņā, līdz katras žurkas masa sasniedz 200 gramu.
Visbiežāk tieši tādas prasa eksperimentiem, lai gan izmēģinājumi ir ļoti atšķirīgi. Ja vien tie nav specifiski, parasti zinātnes vārdā tiek upurēti tēviņi, skaidro zooloģe. "Lai cik tas dīvaini nebūtu, tēviņi ir mierīgāki. Mātītes, kā jau sievietes, ir histēriskākas. Paņem rokā, viņa sajūt adatu un spiedz nelabā balsī! Tēviņš - mierīgi gaida savu likteni," atzīmē Poppela.
Lai mazinātu mokas, eksperimentē ar izņemtiem orgāniem
Lielākais Latvijā izaudzēto žurku un peļu pasūtītājs ir Organiskās sintēzes institūts, kur notiek zāļu pārbaudes pirms to laišanas tirgū. Institūta direktors Ivars Kalviņš kā taustāmākos eksperimentu rezultātus min 20 Latvijā izgudrotus medikamentus.
Vēl simtiem pārbaudīti, pirms tos sāk ražot Latvijas farmācijas kompānijas. Uz jautājumu, cik peļu un žurku prasīja viņa paša un kompānijas "Grindex" izgudrotais sirds medikaments mildronāts, Kalviņš atbild:
Droši, ka simtos. Ja grib pārbaudīt, piemēram, ietekmi uz sirdsdarbību, pašlaik izmantojam izolētas sirdis. Tas nozīmē, ka dzīvnieks tiek bezsāpīgi nogalināts, viņa sirds tūlīt paņemta, un eksperimenti notiek nevis ar dzīvnieku tā, ka viņš mocītos, bet ar izolētu sirdi. Tāpēc dzīvnieku skaits jau var būt liels, bet tie vairs nav bijuši cietēji. Viņu vairs nav, ir tikai sirsniņas, tāpat arī smadzenes vai kādi citi orgāni," saka Kalviņš.
Viņš stāsta, ka izmēģinājumu dzīvnieku izmantošana eksperimentos patlaban ir samazināta līdz teju minimumam. Lai izstrādātu jaunas zāles, kosmētiku, lauksaimniecības ķimikālijas un citas lietas, kas nonāk saskarsmē ar cilvēku, tām jāveic drošības pārbaudes. Pārtika vien satur simtiem e-piedevu, kas vispirms jātestē, lai noteiktu ietekmi uz dzīvu organismu. Lielāko daļu pārbaužu zinātnieki veic uz molekulām un izolētām šūnu un audu kultūrām jeb, vienkārši sakot, gaļu. Taču ar to ir par maz, jo mugurkaulniekiem ir imūnsistēma, nervi, asinsvadi. Vielu iedarbību uz šīm sistēmām ar šūnām noteikt nevar, jo svešas vielas organismā izsauc veselu kaskādi dažādu atbildes reakciju. Kādas tās ir, nevar noteikt, ja neievada dzīvā organismā, saka Kalviņš.
Foto: Edijs Šauers, RSU
Izcilu pretvēža zāļu nāvējošo iedarbību noteica ar pērtiķiem
"Visiem gribas ierobežot [eksperimentus ar dzīvniekiem], zinātniekiem arī nav nekāda vēlme nodarboties ar eksperimentiem uz dzīvniekiem," vērtē profesors, bet atgādina pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigas, kad tika izgudrots nomierinošs medikaments talidomils.
Sākumā tam bija grandiozi panākumi daudzās pasaules valstīs, līdz talidomilu sāka izrakstīt arī grūtniecēm.
"Vismaz 10 000 kroplu bērnu piedzima pasaulē, jo, cenšoties ierobežot dzīvnieku skaitu izmēģinājumos, pārbaudi veica tikai uz vienu nelielu tā saukto dzīvnieku līniju. Rezultātā piedzima vismaz 10 000 kroplu bērnu bez rokām un kājām, un viņi mokās joprojām," stāsta Kalviņš. Kopš tā laika svara kausos cilvēka dzīvība noteikta kā svarīgāka, tādēļ sāka padziļinātus eksperimentus ar dzīvniekiem.
Organiskās sintēzes institūta direktors Kalviņš stāsta, ka peles un žurkas eksperimentiem izmanto visbiežāk tieši morālu apsvērumu dēļ - pasaulē neviens normatīvs neierobežo to iznīdēšanu. Savukārt, tikko pele piedalījusies izmēģinājumā, tā tiek iznīcināta iemidzinot. Taču ar mazajiem grauzējiem ir par maz, turpina Kalviņš, sakot, ka "diemžēl būtu jāpēta arī uz suņiem, būtu vēlams, arī uz mērkaķiem, tomēr to dara reti".
Kā piemēru viņš min Organiskās sintēzes institūta un kādas ārvalstu kompānijas kopīgi izgudrotas pretvēža zāles. Tā bijušas izcilas - eksperimentos ar žurkām un pelēm tas nav kaitējis dzīvniekiem, savukārt ļoti spēcīgi iedarbojies uz audzēju, simtprocentīgi iznīcinot audzēja šūnas un metastāzes. Taču preparāta ietekmi izlēma pārbaudīt uz pērtiķiem, kas divu minūšu laikā nomira. Tāpat būtu bijis ar cilvēkiem, taču, kā saka Kalviņš, tādas sekas nevarēja noteikt ne uz vienu citu dzīvnieku tipu, izņemot humanoīdus.
Foto: Edijs Šauers, RSU
"Grindex" radījis jaunas sirdszāles, ko drīz sāks izmēģināt jau uz cilvēkiem
Latvijas lielākā zāļu ražotāja akciju sabiedrība "Grindeks" neatklāj, cik grauzēju un citu dzīvnieku Latvijā un ārvalstīs pasūtītajos pētījumos tiek upurēts.
Taču farmācijas uzņēmuma Pētniecības departamenta vadītājs Ilmārs Stonāns apgalvo - eksperimentēts tiek ar minimālu dzīvnieku skaitu. Tā pamatā ir ne tikai morāles, bet lielā mērā arī finansiāli aspekti. Vienu zāļu radīšanas izmaksas ir vismaz miljons eiro. Daļu no šīs summas veido eksperimentu dzīvnieki. Piemēram, Latvijas pelītes Stradiņa universitāte tirgo par trim četriem eiro gabalā. Pētnieks Stonāns gan teic, ka lielāko daļu izmēģinājumu augstākas kvalitātes vārdā pasūta ārzemēs, kur pelītes cena ir pat 30 eiro.
Tuvākie "Grindex" jaunumi gaida sirds un asinsvadu slimniekus, stāsta Stonāns. "Sadarbībā ar Organiskās sintēzes institūtu "Grindex" ir nonācis līdz kandidātmolekulai kardiovaskulārajā jomā. Molekulas izstrāde nonākusi tiktāl, ka esam pabeiguši drošības pētījumus [uz pelēm un žurkām - red.] un vistuvākajā laikā plānojam sākt pētījumus uz cilvēkiem," atzīmē Stonins. Kad jaunais medikaments nonāks aptiekās, "Grindex" pagaidām atturas prognozēt.
Taču pavisam ātri ieguvumus no žurku ziedošanas izmēģinājumiem redzam lauksaimniecībā. Bez Stradiņa universitātes eksperimentu žurkas un peles audzē arī valsts uzņēmumā "Bior". Tur sīkie grauzēji noder dzīvnieku slimību diagnostikā - ja lops vai mīļais sunītis pēkšņi nobeidzies, paraugu no tā ievada pelē. Tādējādi, piemēram, nosaka sarkanguļu, tūskas slimības, kolibakteriozi un daudz citu kaišu. Pagājušajā mēnesī bakteriālas dabas kaitējuma noteikšanai inficētas 54 peles, skaidro uzņēmuma "Bior" pārstāve Andra Utināne.
Zemkopības ministrija: Normatīvu pārkāpumu nav ne audzētavās, ne laboratorijās
Latvijā izmēģinājumu dzīvnieku jomu patlaban regulē trīs normatīvie akti - Eiropas konvencija, Dzīvnieku aizsardzības likums un valdības noteikumi par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību.
Nozari pārrauga Pārtikas un veterinārais dienests, un Zemkopības ministrijas Dzīvnieku labturības nodaļas referente Agija Mediņa vērtē - eksperimentu dzīvnieku joma tiek kontrolēta pietiekami. Pārkāpumu gan līdz šim neesot bijis ne abās žurku audzētavās, nedz desmit vietās Latvijā, kur ar grauzējiem veic izmēģinājumus.
Lai gan par katru zinātnei veltīto pelīti jāizdara stingra uzskaite, ministrijas dati liecina - ne visi no vismaz 13 000 gada laikā piedzimušajiem dzīvniekiem tiek izmantoti zinātnē.
Uzņēmuma "Bior" vivārijs pašlaik piedzīvo pārmaiņas - pēc četru mēnešu kapitālā remonta peles tiks pavairotas un upurētas slimību noteikšanai modernā laboratorijā. Savukārt Stradiņa universitāte savas žurku ģimenes no Gaiļezera slimnīcas uz Jelgavu plāno vest jau drīzumā. Tad atsāks tās strauji pavairot. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis apliecina, ka tad peles un žurkas biežāk varētu izmanto arī veterinārmedicīnas pētījumos.
