Īstenības izteiksme 15 minūtēs

ES fondu kūtrā apgūšana var ietekmēt ekonomikas izaugsmes tempus

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pieci gadi pēc Mārupītes vides katastrofas: kurš bija vainīgs un ko esam mācījušies?

Jelgavas novads: Dārgi juristi domei un privātām vajadzībām par nodokļu maksātāju naudu

Dārgi juristi domei un privātām vajadzībām par nodokļu maksātāju naudu

Jelgavas novada dome ir vienīgā pašvaldība, kas jau sešus gadus spītīgi turas pie prakses juristus nevis algot kā savus darbiniekus, bet pirkt ārpakalpojumā. Tas novadam sagādā virkni šaubīgu tiesvedību, milzu izdevumus, privātu kalpošanu mēram, neapmierinātību iedzīvotājos un bojātu reputāciju novadam.

Viņiem ir savs kabinets Jelgavas novada domes ēkā, taču viņu vara izpletusies pa visu pašvaldības namu un diktē notikumu gaitu katrā no 13 novada pagastiem. Viņi sēž pirmajā rindā katrā domes sēdē un tikai viņi atbild uz biežajiem un nepatīkamajiem opozīcijas deputātu jautājumiem. Viņi stāv aiz vairākām skaļām tiesvedībām, kurās tiek mainīti novada iedzīvotāju likteņi, nojaukti īpašumi vai savējo interesēs iekāroti veiksmīgu cilvēku biznesi. Viņi jebkurā diennakts laikā ir cieša aizmugure arī odiozajam Jelgavas novada vadītājam «zaļzemniekam» Ziedonim Caunem situācijās, kad darba laikā vai privātos mirkļos pret likumu saslīdējusi kāja vai bise.

Viņi – tie ir divi iztapīgi un reizē par pelēkajiem kardināliem dēvēti juristi, kuru firmai novads dāsni maksā trīs četras reizes vairāk nekā pašu darbiniekiem. Spriežot pēc darbu pieņemšanas un nodošanas atskaitēm, viņi ir arī pārcilvēki, jo strādā teju divreiz vairāk par parastajiem pašvaldību darbiniekiem.

Vairākas šaubīgas tiesvedības

Augusta beigās Zemgales apgabaltiesā skatīs Jelgavas novada domes apelācijas sūdzību tā dēvētajā «Daukšu» lietā. Kad pērn visā valstī atzīmēja Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu, Jelgavas novads dzejnieces Aspazijas atcerei piegāja ar savdabīgu izpratni. Pašvaldība izdomāja Aspazijas dzimtās mājas atņemt zemniekiem, kas tās no vietvaras iegādājās pirms 17 gadiem. Tomēr publiski izskan, ka pašvaldība kāda interesēs iekārojusi ne tik daudz sarkano ķieģeļu ēku, bet drīzāk ap mājām iekopto auglīgo zemi, kuras vērtība nu tiek lēsta pusmiljona eiro vērtē. Sākt karu ar zemnieku lēma domes deputāti, taču lēmumprojektu sagatavoja novada juristi. Dokumentā bija minēti «Daukšu» īpašnieku pārkāpumi, kas vēlāk izrādījās safabricēti. Taču pašvaldībai bija lēmējvaras dots uzdevums zemniekiem mājas atņemt.

Vēl viens spilgts novada juristu darba piemērs ir pašvaldības komunikācija ar iedzīvotājiem. Novembra beigās nu jau Administratīvā apgabaltiesa lems, cik tiesisks bijis pirms vairākiem gadiem novada domes pieņemtais lēmums Kalnciemā atļaut būvēt nolietotu akumulatoru pārstrādes rūpnīcu. Iedzīvotāji devušies uz tiesu, jo uzskata, ka vairākas publiskās apspriedes nav bijušas pienācīgi izziņotas. Tāpat neesot ņemti vērā iedzīvotāju iebildumi pret svina akumulatoru rūpnīcas izveidi. Kalnciemā vairākums esot bijis pret tādu rūpnīcu, bet novada dome sabiedrības vārdu ignorējusi.

Gan bez tiesas (bet ar Valsts kases atteikumu novadam izsniegt prāvu aizdevumu) pagaidām pauzes statusā nonākusi Jelgavas novada vadības vēlme no Platones pagasta lielākā zemnieka nopirkt vecu kultūras nama ēku. Novads par to grasījās bez tirgus novērtējuma iztērēt 570 000 eiro, kas ir desmit reižu vairāk par vecā nama kadastrālo vērtību. Iespējams, aiz iecerētā darījuma nebija tikai vēlme izgādāt telpas ciema dejotājiem. Kultūras nama īpašnieks ir Uldis Antipins, ko ar Jelgavas novada šefu Cauni vieno īpaša draudzība - Caune, kā pats reiz publiski atzina tā sauktajā stirnu malumedību lietā, apmedī Antipina laukus.

Šie trīs piemēri pēdējos gados visskaļāk ilustrējuši Jelgavas novada notikumus, kuru virzību pavisam tieši ietekmējuši domes algotie juristi – Dzintars Lagzdiņš un Aldis Jēgeris.

Sarunu atsaka gan juristi, gan domes vadība

Ar tikpat neveiksmīgu rezultātu kā viņu darbs tiesvedībās beidzas arī Latvijas Radio vizīte pie abiem juristiem novada domes ēkā. Lagzdiņš no datora monitora pat nepaceļ acis, savukārt viņa kolēģis Jēgeris ar lielām pauzēm kusli izdveš, ka par viņu darbu viss jau esot publiski zināms. Intervijai viņi nepiekrīt, aicinot jautājumus iesūtīt rakstiski.

«Atsūtiet jautājumus, apskatīsimies, ko jūs gribat jautāt, tad arī atbildēsim,» strupi nosaka Jēgeris.

Pirms gandrīz septiņiem gadiem līdz ar teritoriālo reformu 13 Jelgavas rajona pagastu padomju tika apvienotas Jelgavas novadā. Ziedonis Caune, kas līdz tam bija Vircavas pagasta šefs un rajona padomes priekšsēdētājas vietnieks, kļuva par jaunā novada mēru. Viņam nācās sastapties ar virkni varas pārbaudījumu – pirmais lēmums bija palielināt domnieku algas, tam sekoja jaunā kolektīva medību seminārs mežā, vēlāk jau pats tika pieķerts uz sniega moča apšautu stirnu tuvumā, tad vēlo vakaru skaidrošanās policijas iecirknī par kaušanos ar Elejas iedzīvotājiem un cita pagasta jauniešu iekaustīšanu. Visos notikumos Caunem klāt bija arī abi juristi, ko uz nebūšanām tendētais mērs kādā intervijā sauca par saviem privātajiem pārstāvjiem. Jurista Dzintara Lagzdiņa vārds parādījās arī kā dokumenta autors medijiem adresētās anonīmās vēstulēs, kurās Caune tika cildināts viņa karjeras kritiskākajos mirkļos.

Tik labs juristu darbs drīz nesa augļus. Novads izdomāja, ka pašam algot divus juristus par nepilniem trim tūkstošiem eiro mēnesī nav izdevīgi.

Klusi izsludināja konkursu par juridisko pakalpojumu pirkšanu. Kā vienīgā pretendente uzvarēja neilgi pirms tam nodibinātā firma «Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs». Tai novads uz pieciem gadiem apņēmās maksāt jau trīs reizes vairāk nekā abiem štata juristiem - 9582 eiro mēnesī.

Vērtējumu, cik labi abi juristi strādājuši, no domes vadības saņemt neizdodas, jo mērs aizņemts ikdienas darbos, komandējumos un atpūtā. Sākotnēji norunāto interviju pēkšņi atceļ arī novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs. Kā nerunāšanas argumentu dome trīs vārdos nosauc «komentāra montāžas interpretācijas». Atbildi novads atsūta e-pastā.

Pašvaldība ar juristu darbu apmierināta un nolīgst uz vēl trim gadiem

«Tas, vai juridisko pakalpojumu nodrošina divi, pieci vai dažbrīd piesaistīti desmit cilvēki, pašvaldībai nav būtiski. Primārais ir kompetence pašvaldību lietās un operatīva pakalpojuma pieejamība. Jāatzīmē, ka gan Valsts kontrole, gan KNAB, gan Iepirkumu uzraudzības birojs, vairākkārt izvērtējot pašvaldības nostāju juridiskos pakalpojumus saņemt ārpakalpojumā, nekādus pārkāpumus nav saskatījuši. Jelgavas novada pašvaldība, balstoties uz iekšēja izvērtējuma rezultātiem un ikdienas praksi, secinājusi un arvien pastāv, ka ārpakalpojums ir saimnieciski izdevīgāks. Izvēloties ārpakalpojumu, Jelgavas novadam ir pieejams profesionālu juridisko pakalpojumu spektrs ikvienā tai saistošajā jomā, ieskaitot pārstāvību tiesvedībās. Pašvaldības administrācija līdz šim nav saņēmusi kritiku par juristu sniegtajām konsultācijām, viņu pieejamību vai sagatavoto dokumentu kvalitāti. Tiesvedībās pašvaldībai pamatā ir pozitīvs iznākums, kas ļauj izdarīt vērtējumu par labu pakalpojuma sniedzējiem,» teikts izpilddirektora Romānova atbildē.

Ņemot vērā domes apmierinātību ar abu juristu firmas darbu, pēc piecu gadu sadarbības no jauna izsludinātajā iepirkumā pašvaldība sarakstīja prasības, kuras izpildīt varēja tikai ierastā firma. Konkurenti ar sūdzībām devās pie iepirkumu uzraugiem, kas Jelgavas novadam aizliedza slēgt līgumu ar Lagzdiņu un Jēgeri.

Iepirkumu uzraudzības birojs arī norādīja, ka sadarbība ar abiem juristiem liecina par klasiskām darba attiecībām, kur ārpakalpojums ir lieks. Viens no iebilžu cēlājiem bija jurists Aldis Dreiblathens. «Ja tie paši juristi izstrādā iepirkuma nolikumu, viņi taisa to sev – loģiski,» saka Dreiblathens.

Tomēr arī pēc gadu ilgiem strīdiem novads par sabiedrotajiem nolīga to pašu firmu. Kā rāda «Lursoft» datu bāzu ziņas, abu juristu uzņēmums būtībā pārtiek tikai no domes maksājumiem – gadā apgroza 112 000 eiro, bet vairāk par 16 000 eiro izmaksā dividendēs kā tīro peļņu.

Uz nākamajiem trim gadiem Jelgavas novads juristus nolīdzis par 16 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Tā varētu šķist pat pieticīga maksa par pieredzējuša jurista darbu. Tomēr rēķins par pirmā mēneša – maija - darbu rāda, ka novads juristu firmai pārskaitījis 9641 eiro. Tas ir vairāk nekā iepriekšējā līguma laikā. Un pēc stundas likmes rēķināms, ka juristi katru dienu strādā vairāk nekā 12 stundu.

Augstākā tiesa atzīst, ka novada mērs pārkāpis likumu

Ņemot vērā ievērojamos tēriņus juristiem, novads vismaz formāli arī auditā viņu darbu novērtēja. Pašvaldība novērtējumu nedod, sakot, ka dokumentam piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Pret tādu pašu argumentu atdūries arī Jelgavas novada deputāts Kārlis Rimša (Reģionu apvienība). Augstākā tiesa nupat atzinusi, ka deputātam bija tiesības tādu dokumentu saņemt. Tiesa lēmumā vērš pašvaldību lietu ministrijas uzmanību tālākai rīcībai, jo Jelgavas novada domes priekšsēdētājs pārkāpis likumu.

Deputāts Rimša uzskaita virkni piemēru, kad juristu darbs nācis par sliktu novada iedzīvotājiem, pašvaldības reputācijai un budžetam.

Bieži vien lēmumus pieņem paši deputāti, pamatojoties uz juristu sagatavoto informāciju. «Patiesībā viņi visu regulē un, maldinot deputātus, aiz deputātu mugurām veic darbības savās interesēs,» saka deputāts Rimša.

Rimša kā piemēru min pašvaldības īpašumu izsoles – par tām sabiedrībai tiek sniegta skopa informācija, jo juristi apgalvo, ka dome plašāk reklamēt izsoles nedrīkst, jo tad tā būtu uzskatāma par komercdarbību. «Tad notiek tā, ka īpašumi pa kluso it kā tiek izsolīti, izsoles nenotiek, tad cenu nosit uz leju, cena nokrīt, bet pēc tam «pa lēto» kādam atdod. Kāpēc? Tur nekas labs nevar būt ne sabiedrībai, ne pašvaldībai,» kritisks ir Rimša. 

Citas pašvaldības algo savus juristus

Jelgavas novads ar tikai ārpakalpojumā algotiem juristiem ir unikāls, jo visi citi algo savus speciālistus. Gatavojot šo raidījumu, Latvijas Radio neizdevās atrast nevienu citu vietvaru, kas visas juridiskās lietas uzticētu ārpakalpojumā uzņēmumam.

Tas ir ne tikai uzticēšanās jautājums, jo darbs saistīts ar ierobežotas pieejamības informāciju un visas pašvaldības aizstāvību, bet arī darba pārmantojamības lieta. Turklāt mazsvarīga nav arī budžeta izdevumu daļa – piemēram, aiz Ogres otrā lielākajā novadā - Talsos - pašvaldība algo trīs juristus, bet to mēnešalga ir vismaz trīs reizes mazāka par Jelgavas novada tēriņiem diviem juristiem.

«Ārpakalpojumus mēs mazliet pērkam. Īpaši tas ir gadījumos, kad ir saistība darba jautājumos ar bijušajiem darbiniekiem,» stāsta Juridiskās nodaļas vadītāja Guntra Tālberga.

Jelgavas novadam pietuvināto juristu sāgai ar vairākām publikācijām līdzi sekojis laikraksta «Zemgales Ziņas» žurnālists Gaitis Grūtups. Viņš izpētījis, kā Jelgavas žurnālists Grūtups saka - Jelgavā runājot, ka novada juristi kļuvuši par noteicējiem domes darbā.

«Pārmaiņas vajadzētu, jo mēs [novads] braucam grāvī, kļūstam par apsmieklu. Piemēram, padomājiet, kā jūtas «Daukšu» cilvēki, kas 18 gadu strādājuši un cīnījušies par savu zemi. Tagad viņiem pēkšņi pasaka, ka «jūs varētu «par lētu naudu» aizvākties. Šie pārkāpumi iet caur cilvēku dvēselēm un tiek bojāta dzīve!» novada juristu darbu komentē Grūtups.

Valsts kontrole: būtiski ir ne tikai darba efektivitāte un ietaupījums, bet arī darbinieku kontroles iespējas

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atzīst, ka revidenti nav atsevišķi pētījuši, cik lietderīgi ir pilnībā no ārpuses pirkti pakalpojumi. Vairākkārt valsts un pašvaldību instancēs gan secināts, ka ārpakalpojumā nolīgst firmu vienkāršu darbu veikšanai, kas ietilptu jau pašu darbinieku pienākumos. «Institūcijas vadītājs ir atbildīgs, lai līdzekļi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi. Tādēļ ir jāvērtē, kas ir lietderīgākais un finansiāli izdevīgākais veids, lai nodrošinātu zināmu darbu veikšanu. Tur ir jāredz pienākumi un darba apjoms, kas uzticēts šiem ārpakalpojuma sniedzējiem,» vērtē Krūmiņa.

Jelgavas novads atbild, ka sadarbība ar juristiem ir izdevīga, jo tad, ja algotu savus darbiniekus, daudzajās tiesvedībās tik vai tā būtu jāaicina palīgā gudrāki speciālisti un tēriņi būtu vēl lielāki.

To pierāda arī gadījums, kad novads spītīgi strīdējās, lai turpinātu sadarbību ar ierastajiem juristiem – dome par gandrīz 15 tūkstošiem eiro noalgoja kādu biroju, lai tas palīdz cīnīties pret Iepirkumu uzraudzības biroju un pietuvināto juristu konkurentiem.

Tomēr Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins arī norāda, ka runa nav tikai par naudu, kas būtu jātērē efektīvi. Ja juridiskos pakalpojumus nodrošinātu savi darbinieki, viņi būtu arī vairāk kontrolējami. «Tur jāskatās ne tikai uz izdevīgumu naudiskā izteiksmē, bet arī uz tiem nemateriālajiem labumiem, ko dod algots darbinieks. Ja ir noslēgts darba līgums, pastāv darba attiecības. Tad darba devējs daudz plašāk var noteikt, kāds un kā darbs ir darāms un kāds rezultāts sasniedzams. Ja pakalpojumu iepērk no malas, tad pašvaldība ir ierobežota ar iepirkuma un darba apjomu, un tas bieži vien ir neelastīgi salīdzinājumā ar darba attiecībām,» uzsver Korčagins.

Dokumenti

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 27.maija lēmums

Lejuplādēt

85 KB

Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs pauž savu viedokli rakstveidā

Lejuplādēt

26.5 KB

Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums

Lejuplādēt

268.51 KB

Varētu domāt, ka juristu padarīšana un iespaidīgie tēriņi diviem vīriem, kas kalpo ne tikai domei, bet arī tās vadībai privāti, ir tikai Jelgavas novada iedzīvotāju padarīšana, ko viņi var ietekmēt reizi četros gados vēlēšanās. Tomēr tā gluži nav. Jelgavas novads ir to daudzo pašvaldību vidū, kas ar savu budžetu visus galus tomēr savilkt nespēj. Kā rāda novada budžeta dati, šogad novads saņems vairāk nekā 2,5 miljonu eiro dotāciju no finanšu izlīdzināšanas fonda. Salīdzinājumā ar pērno gadu, pateicoties jaunajam izlīdzināšanas modelim, tas ir par gandrīz miljonu eiro vairāk.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt