Brazīlijā samilst politiskā krīze

2016. gada augustā Brazīlijas Senāts lēma par Dilmas Rusefas atstādināšanu no prezidenta amata, tādējādi pilnvaras nododot Mišelam Temeram, kurš Rusefas valdībā pildīja viceprezidenta pienākumus. Ir pagājuši aptuveni 10 mēneši, un cilvēki atkal iziet ielās, bet nu jau ar plakātiem "Temer, ārā" (Fora Temer) un "Tiešas vēlēšanas – tagad" (Diretas Já). Brazīlija atrodas dziļā politiskā krīzē, ko vēl vairāk pastiprina nepieciešamība reaģēt uz makroekonomiskajām problēmām.

2014. gadā Brazīlijā sākās divas krīzes

Viena no tām bija ekonomiskā, kura nākamajos gados lika Brazīlijas ekonomikai sarukt kā vēl nekad, bet otra bija politiskā, kurā Pandoras lādi atvēra vērienīgā operācija "Automazgātuve", atklājot vēl neredzētas korupcijas shēmas.

Abu krīžu rezultātā sabiedrības atbalsts pie varas esošajai prezidentei Dilmai Rusefai dramatiski kritās,

un nebija ilgi jāgaida līdz tam, lai cilvēki, uzzinot par valsts naftas kompānijas "Petrobras"korumpētajām darbībām, izietu ielās ar prasību "Dilma, ārā" (Fora Dilma). 

2016. gada augustā, kad Mišels Temers kļuva par prezidentu, Rusefai zaudējot savu amatu impīčmenta rezultātā, politiskā krīze nebūt nebija atrisināta un turpinās vēl arvien. Pagaidu prezidents bija cieši saistīts ar apsūdzētiem politiķiem, un ātri vien pats tika saistīts ar nelikumībām. 9. jūnijā Brazīlijas augstākais vēlēšanu tribunāls līdzīgā balsojumā attaisnoja Temeru saistībā ar apsūdzībām par korupcijas ceļā iegūtu līdzekļu izmantošanu 2014. gada vēlēšanās. Tiesnesis Gilmārs Mendezs, lemjot par labu prezidentam, uzsvēra: "Jūs nenoņemiet prezidentu ikreiz, kad vien vēlaties," tādējādi akcentējot debati par nepieciešamību saglabāt stabilitāti valstī.

Tomēr maijā publiskajā telpā nonākušais audio ieraksts, kurā Temers un uzņēmējs Džoslijs Batista apspriež bijušā Kongresa priekšsēdētāja Eduardo Kunhas (šobrīd cietumā) kukuļošanu, varētu būt cietāk pārkožams rieksts. Tāpat Batistas pārstāvētais lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums pasaulē "JBS" apgalvo, ka kopš 2010. gada Temers, vēl būdams viceprezidents, ir saņēmis 4,6 miljonus ASV dolārus kukuļos, lai palīdzētu firmai ar līgumiem un kredītsaistībām. Līdz ar jaunu skandālu nonākšanu dienas gaismā prezidenta atbalsts sabiedrībā ir sasniedzis viencipara skaitli. Brazīlijas pētījumu institūta "Datafolha" jūnijā veiktā aptauja norāda uz to, ka vien 7% atzīst prezidenta darbu par labu. Līdz ar to rodas jautājums, kā šī politiskā krīze var atrisināties un kā tā var ietekmēt valsts trauslo ekonomiku?

Temera cīņa par palikšanu prezidenta krēslā

Pastāv trīs scenāriji, kā Temers priekšlaicīgi var zaudēt vietu prezidenta krēslā. Pašā vienkāršākajā variantā Temers pats atkāpjas, tomēr šis variants nav īpaši ticams, ņemot vēra prezidenta izteikumus par nepieciešamību cīnīties par varu un īstenot reformas. Ņemot vērā veidu, kā Temera priekštece Rusefa tika padzīta no oficiālās rezidences – Palacio de Planalto, arī esošā prezidenta kontekstā pastāv diskusijas par impīčmentu. Tomēr, lai to veiktu, būtu nepieciešams 2/3 abu palātu likumdevēju balsu, kā arī apakšpalātas spīkera Rodrigo Maias apstiprinājums. Papildus tam, ka Maia ir tuvs prezidenta sabiedrotais,

Temera pārstāvētās Brazīlijas Demokrātiskās kustības partijas (PMDB) vadītā valdības koalīcija kongresā saglabā nepieciešamo balsu skaitu, lai nosargātu savas pozīcijas un nepieļautu pozitīvu balsojumu par impīčmentu.

Tomēr atklātībā ir nonākuši autentiski audio ieraksti, kuros Temers sarunā ar Batistu pieprasa kukuļus. Līdz ar šo pavērsienu Brazīlijas ģenerālprokuroram ir tiesības apsūdzēt Temeru kriminālpārkāpumā. Tomēr situāciju sarežģītu padara fakts, ka visas kriminālapsūdzības pret esošo prezidentu jāapstiprina 2/3 Kongresa pirmās palātas locekļiem. Tikai tā valsts pirmā amatpersona var tikt stādīta tiesas priekšā. Ja tiktu savāktas nepieciešamās balsis likumdevējvaras iestādē, Temers uz 180 dienām tiktu atstādināts no darba, un - kas lai zina -, iespējams, tiktu notiesāts un nonāktu otrpus restēm.

Lai arī atbalsts Temeram Kongresā šobrīd spēj nodrošināt veto gan impīčmentam, gan ģenerālprokurora apsūdzībām, spiediens no protestējošās sabiedrības pieaug ik dienu.

Šāda situācija var mudināt deputātus mainīt savu nostāju, apzinoties to, ka atkārtota balsošana pretrunā ar sava elektoriāta interesēm var maksāt politisko karjeru. Domājams tieši tāpēc ģenerālprokurors Rodrigo Džanots ir nolēmis katru korupcijas apsūdzību izskatīt atsevišķi, tādejādi mazinot deputātu velmi balsot par labu Temeram. Gadījuma, ja Temers amatu pamestu, Kongresam būtu jāizšķiras par to, vai tas ievēlētu pagaidu prezidentu līdz 2018. gadam, kad sagaidāmas vēlēšanās, vai arī veiktu grozījumus konstitūcijā par 3/5 balsu nepieciešamību abās palātās svarīgu lēmumu pieņemšanai, un izsludinātu ārkārtas tiešās vēlēšanas, kas ir viena no protestētāju prasībām.

Ko politiskais strupceļš nozīmē Brazīlijas ekonomikai?

Brazīlijas valdības, kā arī pasaules vadošie ekonomisti prognozē to, ka beidzot 2017. gadā tiks uzstādīts pozitīvs IKP pieaugums, kas iezīmēs pārtraukumu lielākajai ekonomiskajai recesijai Brazīlijā kopš vien tā tiek dokumentēta. 2015. un 2016. gadā valsts ekonomika saruka par 3,8% un 3,6%, kas izsauca Brazīlijas reāla vērtības mazināšanos, milzīgu pieaugumu bezdarba rādītājos un daudzu uzņēmumu bankrotēšanu. Kad runa bija par kritumu Brazīlijā ieplūstošo tiešo ārvalstu investīciju apjomā, nenoliedzami lomu spēlēja vājie ekonomiskie rādītāji, inflācija un augstās procentu likmes, kas kopš 2016. rudens ir konsekventi mazinātas. Tomēr nenoliedzami lomu spēlēja arī Rusefas impīčments ar visiem no tā izrietošajiem politiskajiem riskiem. Vēl nav pagājis gads un politiskā skatuve Brazīlijā ir tik nokaitēta, ka scenārijs, kurā Temers pamet amatu, itin nemaz nav neiespējams. Šāda veida neskaidrība var ietekmēt ārvalstu investoru lēmumus, un tādējādi laupīt Brazīlijai iespēju ātrāk piecelties kājās pēc smagā kritiena pēdējo gadu laikā, kuru nestu pozitīvs IKP pieaugums.

2017. gadā gaidāmā ekonomikas nostabilizēšanās ir skaidrojama ar ekonomikas cikliskumu, salīdzinoši veiksmīgu fiskālo un monetāro politiku, kā arī ražošanas apjomu pieaugumu auto industrijā.

Tomēr, lai mazinātos milzīgie bezdarba rādītāji (13.6 % valstī) un kopējā situācija uzlabotos vēl ātrāk, ir nepieciešams veikt vairākas vērienīgas reformas. Kļūstot par prezidentu, Temers paredzēja īstenot taupības politiku, kas nevienam par brīnumu neguva plašu atbalstu Brazīlijas sabiedrībā, bet daudzu prominentu ekonomistu vidū, ņemot vērā pirms tam piekopto budžeta deficītu, tika atzīta par ambiciozu šī vārda labākajā nozīmē. Tāpat Temers ir centies reformēt valstij pārāk dārgo pensiju sistēmu, nosakot minimālo pensionēšanās vecumu - 65 gadus un uzliekot par pienākumu strādāt ilgāk, ja ir vēlme iegūt maksimāli pieļaujamo pensiju. Prezidenta plānā arī ietilpst mīkstināt darba likumu – precīzāk, darba devēja un ņēmēja attiecības. Temers vēlas ieviest praksi, kurā darba devējs un darba ņēmējs individuāli vienojās par samaksu, sociālajiem pabalstiem un citiem ar darbu saistītiem aspektiem, tādējādi padarot šo procesu mazāk pakļautu valstī noteiktajai regulācijai, kura tika pieņemta 20. gadsimtā un ir uzskatāma par novecojušu. Reformas pretinieki uzsver risku, ka šādā veidā tiktu apdraudētas darba ņēmēju tiesības. Tomēr tādējādi tiktu radītas jaunas darbavietas un veicināta Brazīlijas uzņēmēju konkurētspēja, kas ir vitāli soļi, lai cīnītos ar hronisko bezdarbu valstī. Politiskā krīze palielina iespēju, ka šo reformu pieņemšana varētu būt kavēta vai arī tās nemaz šādā formā netiktu pieņemtas, piemēram, tiekot pārlieku "mīkstinātas" meklējot kompromisa punktu ar opozīciju.

Kas notiks tālāk?

Ja Temera prezidentūra netiks priekšlaicīgi pārtraukta, nākamās vēlēšanas ir paredzētas 2018. gada oktobrī. Pats prezidents ir uzsvēris, ka atkārtoti nekandidēs. Jau kādu laiku starp potenciāliem nākamā prezidenta kandidātiem figurē Luiza Inasiu Lulas da Silvas vārds. Šī bijušā prezidenta, kurš amatā atradās no 2003. līdz 2011. gadam, kad to nomainīja tā protežē Rusefa, kandidatūra var tikt apdraudēta, ņemot vērā pret to vērstās korupcijas apsūdzības. Pēdējās socioloģiskās aptaujas norāda, ka Lula da Silva šobrīd iegūtu 27 % balsu, kamēr par tā tuvāko sekotāju Džairu Bolsonaro no Sociālās kristiešu partijas, kas pārstāv konservatīvo platformu balsotu 14 %.  

Raugoties uz likumdevējvaras iestādi, aptuveni 60 % Deputātu palātas biedri un senatori ir potenciāli saistīti ar koruptīvām darbībām.

Šie skaitļi nenoliedzami liecina par eksistenciālu krīzi Brazīlijas politikā. Neskatoties uz to, ka politiskā krīze kavē ekonomisko atlabšanu, tik vērienīga operācija kā "Automazgātuve", kuras ietvaros līdz šim ir notiesāti izteikti ietekmīgi politiskās un ekonomiskās elites pārstāvji, norāda uz to, ka Brazīlijas institūcijas kļūst spēcīgākas. Šis ir pirmais šāda mēroga precedents Brazīlijā un liecina par tiesu sistēmas attīstību. Pat ja šis process ir traktējams kā viens solis atpakaļ pēc diviem uz priekšu spertiem, tas varētu palīdzēt veicināt elites apriti Brazīlijā.