De Facto

7 aprīļa «De Facto»

De Facto

De Facto

Brandava lietā KNAB pēta arī Martinsona lomu

Brandava lietā KNAB pēta Martinsona lomu un «mikriņu» konkursu

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uz brīdi bija aizturējis Aleksandru Brandavu – nu jau bijušo “Rīgas satiksmes” darbinieku un tās meitasfirmas “Rīgas karte” valdes locekli. Brandavs tiek turēts aizdomās par starpnieka izmantošanu kukuļa tālākai nodošanai kādām vārdā nesauktām amatpersonām. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” noskaidroja, ka lieta ir saistīta ar pilnsabiedrību “Rīgas mikroautobusu satiksme” (RMS), kurā Brandavs ir labuma guvējs. Šobrīd KNAB pēta arī to, kāda loma Brandava lietā varētu būt skandalozajam uzņēmējam Mārim Martinsonam un “Taureņu” pirtij Babītē.

Partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs un dāsns finansētājs Aleksandrs Brandavs līdz martam bija “Rīgas satiksmes” darbinieks – Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs. Taču valsts amatpersonas statusu viņam nodrošināja arī martā atstātais valdes locekļa amats uzņēmumā “Rīgas karte”, kas ir “Rīgas satiksmes” un privātā investora kopuzņēmums. Savukārt KNAB izmeklētajā lietā Brandavs figurē vēl citas savas lomas dēļ – kā pilnsabiedrības RMS un tajā ietilpstošās SIA “B-Bus” patiesais labuma guvējs.

RMS jau kopš 2013. gada kā “Rīgas satiksmes” apakšuzņēmums galvaspilsētā sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus ar mikroautobusiem. Abas reizes pirms šī pakalpojuma līgumu slēgšanas – 2013. gadā un 2018. gadā – iepirkuma konkursiem bija skandaloza pieskaņa. Aizdomas raisīja tas, ka Brandavs tikai īsu brīdi pirms pirmā konkursa oficiāli izstājās no firmām, kuras tolaik nodibināja pilnsabiedrību. Tomēr viņš noliedza savu saistību ar Beļģijā reģistrēto firmu “B-International”, kas bija pastarpinātā RMS īpašniece, kā arī to, ka konkursā jelkādā veidā būtu izmantojis savu priviliģēto stāvokli.

Savukārt pirms otrā konkursa aizdomas par to, ka tas ir domāts konkrētam pretendentam, proti, RMS, raisīja specifiskās prasības nolikumā. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā redzams, ka par iepirkumu tika iesniegtas vairākas sūdzības un birojs vairākas reizes “Rīgas satiksmei” aizliedza slēgt līgumu. Tomēr galu galā pērn oktobrī RMS atkal ieguva tiesības sniegt pakalpojumu. Jaunā līguma termiņš – astoņi gadi, bet summa – 96 miljoni eiro. Tobrīd jau bija pieejama informācija, ka patiesais labuma guvējs pilnsabiedrībā ir Brandavs.

Dažus mēnešus vēlāk, kad pēc KNAB veiktajām kratīšanām un aizturēšanām amatu zaudēja “Rīgas satiksmes” vadītājs Leons Bemhens, sākās pašvaldības uzņēmuma konflikti ar RMS. “Rīgas satiksmes” pagaidu vadītāja amatā ieceltais Anrijs Matīss publiski pauda bažas par to, ka noslēgtais līgums esot uzņēmumam neizdevīgs un ik gadu varētu nest miljonos eiro mērāmus zaudējumus.

Marta sākumā KNAB Brandavu aizdomās par kukuļdošanu aizturēja Rīgas lidostā, bet dienu vēlāk atbrīvoja, piemērojot viņam 200 tūkstošu eiro lielu drošības naudu. Informācija par iemesliem bija skopa – KNAB pavēstīja, ka kriminālprocess sākts par iespējamu kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā. Biroja rīcībā bijušas ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

“De facto” noskaidroja, ka šīs darbības varētu būt saistītas ar RMS līgumu. Vaicāts, vai tām ir saistība ar kādu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas iepirkumu, KNAB priekšnieks Jēkabs Straume atzina: “Jā, tā mēs to varētu teikt, jā. Bet laikam jau tomēr precīzāk es jums šobrīd atturēšos. Nevis tāpēc, ka es nevēlētos, bet tāpēc, ka es īsti nedrīkstu.”

“De facto” zināms, ka KNAB kriminālprocesā pēta darbības, kas varētu būt notikušas no 2015. gada septembra līdz pagājušā gada decembrim; savukārt viena no darbības vietām bijusi kāda ēka Babītes pagastā. Tieši tur atrodas slavenā “Taureņu” pirts, kas kļuva atpazīstama pirms gada, kad kļuva zināms, ka tur ierakstītas Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona sarunas.

Tagad atklājies, ka arī Aleksandrs Brandavs viesojies šajā pirtī un ticies ar Māri Martinsonu. Laikraksts “Diena” šonedēļ pavēstīja, ka KNAB kratīšanās pie Brandava meklējis ar Martinsonu saistītus pierakstus un papildu pierādījumus tam, ka Brandavs vairāku gadu garumā “Taureņu” pirtī esot Martinsonam regulāri nodevis naudu tālākai nodošanai Rīgas domes amatpersonām.

KNAB priekšnieks Straume to komentē skopi: “Atsevišķas epizodes ir 2015. gads, bet, cik daudz epizožu un cik bieži vai cik ilgi tas noticis, to mēs neesam tiesīgi šobrīd komentēt.” Vaicāts, vai ēka Babītes pagastā, kurā iespējami notikušos noziegumus izmeklē KNAB, ir “Taureņu” pirts, Straume atzīst: “Nu nav izslēgts, ka arī tajā vietā varēja notikt kādi noziedzīgi nodarījumi. Ko es gribu pateikt – nevajag domāt, ka tā ir vienīgā vieta, kurā KNAB jebkad ir ieguvis kādus nozīmīgus pierādījumus.”

Vaicāts, vai šai procesā iesaistītā otrā persona varētu būt kāds aizdomās turētais citos KNAB izmeklētos procesos pēdējos gados, Straume atzina, ka tāda iespējamība pastāv, tomēr nekomentēja, vai tas ir Martinsons.

Pats Brandavs komentēt savas lietas saistību ar Martinsonu īsā telefonsarunā  atteicās. “De facto” īsziņā nosūtītos jautājumus par Brandavu ignorēja arī  Martinsons, kurš nesen pret pusmiljonu eiro lielu drošības naudu tika atbrīvots no apcietinājuma. Cietumā viņš atradās kopš decembra, kad KNAB uzņēmēju aizturēja aizdomās par kukuļošanu un naudas atmazgāšanu saistībā ar “Rīgas satiksmes” transportlīdzekļu iepirkumiem.

Tomēr Martinsona  advokāts Didzis Vilemsons apgalvo, ka Brandava kriminālprocesā viņa klientam nekāds statuss nav piemērots un arī jautājumi par to neesot uzdoti: “Nav nekādas iesaistes. Neesam aicināti, un līdz ar to nekāda statusa nevar būt, tai skaitā arī liecinieka statusa. (..) Nekāda interese nav bijusi. Un vajadzība, droši vien, ka arī vajadzība. Jo es domāju, ka visus šos jautājumus, ja tiešām būtu kaut kāda iesaiste, tad jau bija iespējas, kā lai saka, pratināt da par jebko.”

Par to, ka KNAB aizdomas izraisījis daudzmiljonu līgums ar “Rīgas satiksmes” bijušā darbinieka Brandava uzņēmumu RMS, neesot zināms arī Ernestam Saulītim, kurš “Rīgas satiksmes” pagaidu valdi vada kopš marta sākuma: “Mums nekādas informācija nav. Otrkārt, jāsaprot tas, ka Brandava kungs nepiedalās šo sabiedrību vadībā. Viņš ir tikai patiesais labuma guvējs. Un, ja nav krimināllietas pret juridisku personu, nav lietas pret viņiem, tad mēs neko tur nedarīsim.”

No KNAB veiktās izmeklēšanas norobežoties steidza arī RMS. Klātienes interviju tās pārstāvji sniegt atteicās, jo vadība visu nedēļu būšot ārzemju komandējumā. RMS ietilpstošās SIA “B-Bus” valdes locekle Dace Aizupiete atbildēja vien rakstiski: “Pilnsabiedrība RMS un arī visa “B-Bus” grupa kopumā strādā pēc augstākajiem kvalitātes standartiem, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus, tādējādi pilnībā izslēdzot kā iekšējos, tā arī ārējos  normatīvo  aktu pārkāpumus. To apliecina arī grupas gada pārskatu atzinumi par pēdējiem gadiem. Nevienam no “B-Bus” grupā esošajiem uzņēmumiem nav bijusi komunikācija ar KNAB. (..) RMS kā privāts uzņēmums strikti norobežojas no jebkāda veida medijos paustās informācijas, kas saistīta ar Brandava kungu un citiem uzņēmumiem.”

Pēdējo nedēļu laikā par vairāku Aleksandram Brandavam iepriekš piederējušu uzņēmumu īpašnieku vai patieso labuma guvēju ir kļuvis viņa tēvs Leons Brandavs. RMS atzina, ka ir informēti par šīm izmaiņām, taču iemesli un skaidrojumi pilnsabiedrībai nav zināmi, jo neesot šādas nepieciešamības.

Brandavs vēl joprojām ir bijušā Rīgas vicemēra Andra Amerika vadītās partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs. Partijas valdes loceklis, Rīgas vicemēra padomnieks Mareks Gailītis “De facto” pavēstīja, ka valdes sēde, kurā tiks lemts arī par Brandava nākotni partijā, notiks pēc Lieldienām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti