Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders: «Baltais plankums» pašā deguna priekšā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Humanitārajām zinātnēm traucē finansējuma neprognozējamība

Bažas par medijiem paredzētā miljona godprātīgu izmantošanu

Bažas par medijiem paredzētā miljona godprātīgu izmantošanu

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) pirmo reizi izsludinājis nacionāla līmeņa konkursu Latvijas mediju atbalstam. Atspoguļojot kādu no sešiem plašiem tematiem, teju jebkurš plašsaziņas līdzeklis varēs tikt pie 20 līdz 80 tūkstošiem eiro. 

Kopumā medijiem nodoti 660 tūkstoši eiro, pirmkārt paredzēti nacionāla mēroga un Latgales žurnālistiem. Drīzumā tiks piedāvāti vēl 300 tūkstoši eiro reģionu presei, portāliem un radio. Tomēr bažas dara tas, ka Latvijas politizētajā mediju vidē naudas sadali noteiks piecu cilvēku žūrija, kurā nav žurnālistu. 

Finansēs žanrus, ko nenodrošina uzņēmējdarbība

Mediju cilvēki un sabiedrība kopumā par valsts ilgi solīto un beidzot piešķirto pirmo miljonu varētu gavilēt. Taču projektu vērtētājiem nāksies ļoti gudri vētīt pieteikumus, lai gādātu, ka budžeta nauda nenonāk medijos, kas daļēji pieder pašvaldībām, kas jau dzīvo no domju dotācijām vai kas radīti politiskā kapitāla audzēšanai šauram domnieku vai potenciālo deputātu pulciņam. 

„Ja mēs runājam par valsts atbalstu dažāda veida medijiem, tas ir tas, kas pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē ir noticis, kas ir ilgi lolota nozares cerība, iezīmēta vajadzība, kas šobrīd ir dabūjusi politisku atbalstu, ka

Latvijas valsts pasaka, ka ir gatava piešķirt publisku finansējumu, ko nenodrošina tirgus darbības principi, pēc kuriem darbojas mediju uzņēmējdarbība,” norāda Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

Viņa vadītā Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, kurā bez Putņa ir tikai divas darbinieces, ar nepilnu divu gadu laikā paveikto var lepoties. Izstrādāts apjomīgs mediju nākotnes pamatnostādņu dokuments, sākti būtiski nozares normatīvu uzlabojumi, bet nu medijiem iedots sen solītais valsts atbalsts darbam vairākos noteiktos žanros.

„Tas ietver pētniecību un analītiku, mediju pratības veicināšanu, mediju kritiku, dažāda veida padziļinātu sabiedriski politisko un kultūras procesu analīzi. Šie ir tie žanriskie akcenti, prioritātes, kas ir iezīmētas mediju politikas pamatnostādnēs kā atbalstāmie satura veidi Latvijas mediju vidē," stāsta Putnis.

"No mediju veidu viedokļa, tas, kas ir iezīmējušās kā prioritārās atbalstāmās formas, ir reģionālie mediji un vispār reģionālās žurnālistikas nodrošināšana un uzturēšana, kas vairs nav iespējama bez valsts atbalsta. Un runa ir, protams, par drukāto presi kā fenomenu, it īpaši vietējā līmenī, kas ir ļoti apdraudēts, bet arī nacionālā līmenī," viņš klāsta.

Lielais sākuma slieksnis mudinās reģionu medijus sadarboties

Tieši nacionālie mediji būs tie, kuru kapacitāte ļaus pretendēt uz lielāko pieejamo summu – gandrīz 500 tūkstošiem eiro -, kas plānots kā atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā. Naudas dalītāji – Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds – noteikuši, ka medijiem jāpiesaka projekti vismaz 20 tūkstošu eiro vērtībā, kas daļai reģionālo mediju nepilna gada laikā šķiet pārāk liela summa, lai par to saražotu saturu. To atzīst arī Putnis.

„Jā, šis piedāvājums kopumā ir vērsts uz visu mediju vidi kā tādu. Tāpēc es minēju arī žurnālistikas vārdu. Tas, ko mēs šobrīd ar publisko līdzekļu piešķīrumu kā valsts vēlamies panākt, ir, ka Latvijā tiek uzturēta kvalitatīva žurnālistika - neatkarīgi no tā, kādā platformā tā strādā," 

„Šis konkrētais līdzekļu administrēšanas veids caur VKKF ir paredzēts nacionāla mēroga mediju projektiem. Taču pilnīgi noteikti ir tādi reģionālie mediji, kas spēj šo minimālo slieksni pārvarēt – pietiekami spēcīgi mediji, kas to var izdarīt. Un pilnīgi noteikti prioritāri atbalstāmas ir arī visas iespējamās sadarbības formas.

Tas, ko ar šiem publiskajiem līdzekļiem politikas īstenotāji mēģina panākt, ir konsolidēt žurnālistikas spēkus, lai kopīgiem spēkiem būtu iespēja radīt iespējami kvalitatīvu saturu," norāda Putnis.

"Ļoti saprotams modelis reģionālā līmenī, ka varētu sadarboties vairākas mediju platformas, piemēram, tās, kas savā starpā nekādā veidā nekonkurē par auditorijas uzmanību – tā ir reģionālā radio stacija, piemēram, reģionālais laikraksts, iespējams, arī reģionāla televīzija," viņš saka.  

Bažījas par naudu drukātajiem izdevumiem

Mediju nozare ilgi solītās naudas piešķiršanu neatkarīgai žurnālistikai uzteic. Turklāt Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle un Kuldīgas laikraksta «Kurzemnieks» galvenā redaktore Daiga Bitiniece ir gatava pieteikties arī uz finansējumu, kas domāts nacionāla mēroga saturam. «Kurzemnieks» plāno sadarboties ar Liepājas un Saldus laikrakstiem, stāsta Bitiniece.

„Mēs neesam tikuši tik tālu, vai tā būs rakstu sērija, vai tas būs pielikums, vai tās arī varētu būt tematiskās lappuses - [..] par to formulu, tas varbūt mazāk svarīgi, vairāk svarīgi ir, kuru no kategorijām mēs ņemam.

Šobrīd liekas, ka tā varētu būt analītiskā žurnālistika, tā, kas reģionu žurnālistiem pašiem pa spēkiem gan naudas, gan laika resursu dēļ ir diezgan grūti izdarāma,” norāda "Kurzemnieka" galvenā redaktore.  

«Kurzemnieka» galveno redaktori Bitinieci gan bažīgu dara, vai šajā, pusmiljona eiro, «uzsaukumā» drukātā prese būs tā, kas tiks pie būtiskām dotācijām. Lai gan zināms, ka avīzēm klājas visgrūtāk.

„Drukātā prese ir vissarežģītākajā situācijā šobrīd. Es nerunāju par žurnāliem, dārgajiem, glancētajiem žurnāliem, es runāju par laikrakstiem. Bet šeit ir iespēja pieteikties producentu grupām, biedrībām, nodibinājumiem, un tie mums Latvijā kā sēnes pēc lietus ir sadzimuši daudz un dažādi, un varbūt viens, otrs no īstas žurnālistikas šī vārda vislabākajā nozīmē stāv diezgan patālu. Atliek paļauties uz izvērtētāju profesionalitāti un ieinteresētību,” norāda Bitiniece.

Šomēnes sāks administrēt vēl 300 tūkstošus eiro reģionu medijiem

Tomēr šajā programmā piecu vērtētāju ekspertu sarakstā drukāto mediju pārstāvja nav. Projektus vērtēs Kultūrkapitāla fonda vadītāja Sigita Kušnere, fonda filmu eksperts Andis Mizišs, Rīgas Tehniskās universitātes sabiedrisko attiecību vadītāja un žurnāliste Dita Arāja, Valsts kancelejas pārstāve Linda Jākobsone un Roberts Putnis no Kultūras ministrijas. Viņš gan mierina, ka tieši reģionu medijiem tūlīt būs pieejama atsevišķa nauda.

„Vēl trešdaļa no kopējiem līdzekļiem, kas ir paredzēti viena miljona eiro apmērā Latvijas mediju atbalstam, ir paredzēti tieši reģionālo mediju atbalstam. [..] Mēs rēķināmies ar to, ka šo līdzekļu administrēšanu varētu sākt jau martā,” norāda Putnis.

Tieši ar reģionālo mediju finansēšanu var izrādīties lielākās problēmas, lai izvērtētu, kam vispār naudu var dot. Gadiem ilgi dzīvodami nabadzības apstākļos ar krītošiem abonēšanas un reklāmas ieņēmumiem, daļa reģionu preses bijusi spiesta apkalpot vietējās domes, neatkarību atstājot tikai avīzes vai portāla nosaukumam un juridiskajam statusam. Citi pavisam atklāti lēmuši iet vietējās varas pavadā, vairāk strādājot nevis kā sabiedrības interešu sargsuns, bet drīzāk kā varas partiju rupors.

Pašvaldības stutētā "Ventas Balss" finansētajos žanros neraksta

Uzskatāms piemērs tam ir laikraksts «Ventas Balss», kas no domes saņem ikgadējas 170 tūkstošu eiro dotācijas pašvaldības informācijas publicēšanai, kā arī pārdesmit tūkstošus eiro vērtus līgumus par domes labo darbu atskaišu piegādi iedzīvotājiem. Tāda nauda veido gandrīz trešo daļu no «Ventas Balss» izdevēja apgrozījuma, liecina «Lursoft» dati.

Ņemot vērā, ka laikraksta īpašnieks tik vai tā strādā ar zaudējumiem, bez domes dotācijas medijs nepastāvētu vispār. Par dāsno finansējumu vietējā vara, jo īpaši no pienākumu pildīšanas atstādinātais mērs Aivars Lembergs, pretī saņem regulāru un komplimentāru publicitāti, bet kritiski raksti un video veltīti tikai oponentiem.

«Ventas Balss» galvenā redaktore Gundega Mertena gan vēl vērtē, vai uz valsts naudu pieteiksies. Izrādījies, ka par žanriem, kuros iespējams dabūt finansējumu, laikraksts nemaz neraksta.

„Tā īsti es neredzu, kur reģionālajiem medijiem būtu bijusi iespēja, kaut vai par drošību runājot. Jūs taču pats redzat, Kupča kungs, cik daudz reģionālie mediji var atspoguļot no drošības viedokļa. Izskatās, ka tas vairāk domāts priekš nacionālajiem, [..] tas vairāk ir domāts Rīgai, ap kuru tas viss grozās,” uzskata Mertena.

„Vienīgais, tur bija punkts par Latvijas simtgades jautājumiem, kas attiecas, protams, uz visu Latviju, un katrs laikraksts kaut ko raksta, un mēs jau rakstām; es zinu, ka mani kolēģi jau tāpat dara. Bet kur tur var uzrakstīt projektu, kas ir 20 tūkstošus vērts, nu, tā ir tāda naudas izšķiešana,” apgalvo Mertena.

Tātad secināms, ka analītisku žurnālistiku Ventspils laikraksts piedāvāt nevar vai negrib, bet 20 tūkstoši eiro no valsts iepretim Ventspils domes gandrīz 200 tūkstošiem ir pārāk liela nauda. Turklāt «Ventas Balss» izdevēja gada pārskatā minēta arī redaktores piesauktā drošība – dokumentā lasāms, ka medija virsuzdevums krīzes laikā, kad it īpaši esot pastiprinājušies draudi valsts drošībai, ir sniegt cilvēkiem informāciju.

Ogrē mediji apkalpo pie varas esošos un domes krēslu tīkotājus

Dzintra Mozule ir Ogres un apkaimes novadu vienīgā drukātā laikraksta «Ogres Vēstis Visiem» galvenā redaktore. Viņa neslēpj, ka Kultūras ministrijas neatkarīgajiem medijiem veltītais miljons eiro interesē arī Ogres avīzi. 

„Loģiski, ka ir [interese], jo vai tad jūs nezināt, ka izdzīvošana kļūst arvien grūtāka. Mūsu avīzei iet tāpat kā visām avīzēm. Reģionālie mediji savā starpā sarunājas reizēm, ka katrs sēru sludinājums ir viens abonents mazāk. [..] Perspektīva nav nekāda spožā, jo internets izkonkurē rakstīto presi. Mums, protams, ir arī interneta portāli – "OgreNet", "Ogres fakti"," viņa stāsta.

Taču būtībā visi Ogres mediji – virkne portālu un televīzija – apkalpo vai nu pie varas esošos politiķus, vai domes krēslu tīkotājus.

Noteicošie plašsaziņas līdzekļi Ogrē tieši vai pastarpināti saistīti ar pirms diviem gadiem novada vadības stūri pārņēmušo Nacionālo apvienību, kas šajā pilsētā varu dala ar Zaļo un Zemnieku savienību. Pati it kā neatkarīgās avīzes «Ogres Vēstis Visiem» redaktore Dzintra Mozule ir deputāte vietējā domē, kur pārstāv Nacionālo apvienību.

Tāpēc pašsaprotami, ka arī žurnālistikā dominē Nacionālās apvienības skatu prizma - avīzē bieži tiek intervēti pozīcijas deputāti, bet šogad laikraksts sācis izdot arī ikmēneša pielikumu. Pirmais veltīts cilvēkiem, kas, pēc redaktores slejā lasāmā, novadu padara skaistāku, stiprāku un varenāku. Taču astoņu lappušu pielikumā pozitīvā gaisotnē runāts tikai par Nacionālajai apvienībai pietuvinātiem cilvēkiem, kas jau ir pie varas vai arī tikai pošas uz jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Tikmēr kritiku laikraksts velta Ogres domes opozīcijai. Pelto skaitā arī «Vienotības» deputāte, juriste Valda Gaile.

„Man, piemēram, kā lasītājai, kura gribētu uzzināt patiesu viedokli, šobrīd tāda medija nav. Principā tie kaut kam ir piesaistīti. Un, ja runājam par „Ogres Vēstīm Visiem”, tā saskarsme man ir bijusi diezgan bēdīga, jo es dažus gadus atpakaļ ar viņiem arī tiesājos [..] par goda un cieņas aizskaršanu.

Ja runājam arī par novada avīzi „Ogrēnietis”, tad tur jau arī reklamējas tikai pozīcijas deputāti. Mēs, opozīcija, pie tā nemaz netiekam klāt, nemaz," norāda Gaile.

Naudas sadali noteiks vien godaprāts

Ogres noteicošajiem medijiem īpašnieki ir dažādi, taču juridisko personu ceļi aizved uz Lāčplēša ielu 24 Rīgā. Izšķirošā persona Ogres medijos ir Eva Lūse, kam plašsaziņas līdzekļu vara ar «Rīgas Apriņķa Avīzi» pieder arī novados ap galvaspilsētu. Lūse izdod savu it kā neatkarīgo avīzi, taču rada un izplata arī vairāku pašvaldību oficiālos izdevumus.

Eva Lūse sevi sauc par bezpartejisku, taču viņas mediju uzņēmumā «KNK» visi trīs vadības cilvēki ir Nacionālās apvienības pārstāvji un dāsni ziedotāji – Lūses vīrs Aigars Lūsis, kā arī Gatis Sprūds un Jānis Mozgirs.

Sastapta Lāčplēša ielas nama birojā, Lūse atklāj, ka akciju sabiedrības «KNK» iniciāļi nozīmē kristīgi, nacionāls un konservatīvs. Taču tālāk par puspavērtām durvīm Latvijas Radio netiek – jautājums par to, vai pretendēs uz Kultūras ministrijas medijiem nodoto miljonu eiro, paliek neatbildēts, jo Lūse izvēlas runāt par citām tēmām.

Pirmā, ap 500 tūkstošus eiro vērtā, Kultūras ministrijas projektu konkursa nolikumā teikts, ka uz mediju naudu nedrīkst pretendēt pašvaldību izdevumi, kā arī naudas grūtībās nonākušie un ētikas pārkāpumos pieķertie mediji. Tad, ja uzņēmuma kapitāldaļas mazākumā pieder pašvaldībām, kā tas ir arī Evas Lūses vadītās «Rīgas Apriņķa Avīzes» gadījumā, pie naudas tikt varēs. Šķērslis nebūs arī Ventspils piemērs, kur pašvaldība dāsni stutē vietējo laikrakstu. 

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis skaidro – medijam būs jāpierāda, ka tā galvenais redaktors ir tiesiski neatkarīgs un var brīvi noteikt medija saturu.

Tādējādi ir skaidrs, ka Latvijas mediju vidē, kur laikraksti un portāli tiek izmantoti kā politiski ieroči, galvenais naudas sadales noteicējs būs piecu cilvēku žūrijas godaprāts un objektivitāte. Žurnālistu šajā komandā nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti