Lai arī līdz šim Eiropas Savienības (ES) un Baltkrievijas sadarbību varēja vērtēt kā visai vēsu, Ukrainas notikumu kontekstā abu pušu attiecībās ir manāms atkusnis. Daži eksperti uzskata, ka tas saistāms ar Baltkrievijas lomu Ukrainas miera sarunās.
- Par Austrumu partnerību Minskā zina retais
- Vēlas būt starpniece attiecībās starp Eiropu un Krieviju
- Smagās ekonomiskās situācijas dēļ sāk lavierēt starp ES un Eirāzijas Savienību
- Baltkrievija priekšroku dod praktiskai sadarbībai, ne dialogam
- Vai Eiropas atbalsts nesis augļus Baltkrievijas demokratizācijai?
- Rīgas samitā cer vienoties par vīzu režīma atvieglošanu
No visām sešām Eiropas Savienības Austrumu partnerības valstīm Baltkrievija Latvijai ir ģeogrāfiski tuvākā. Taču ar pilnu pārliecību var teikt, ka tieši ar Baltkrieviju Eiropas Savienības attiecības ir vistālākās, jo tikai ar šo valsti nav noslēgts pat Austrumu partnerības rīcības plāns.
Minskas ielās par partnerību ar ES zina retais
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka iespējamo tuvināšanos Eiropas Savienībai atbalsta nedaudz mazāk kā puse Baltkrievijas iedzīvotāju, taču par pašu Austrumu partnerības programmu, kuras dalībniece Minska ir jau kopš 2009.gada, iedzīvotāji zina visai maz. To apliecina arī Minskas ielās aptaujāto cilvēku paustais:
"Austrumu partnerība? - Tā ir tāda sena Eiropas programma, ko mēģina ieviest Baltkrievijā. Eiropas process. - Es to vērtēju labi – jo vairāk partneru, jo labāk."
"Tie ir tie, kuri nodarbojas ar labdarības programmām? Nē? Tad mēs nezinām, kas tas ir. Izstāstiet mums pāris vārdos, varbūt kaut ko atcerēsimies!"
"Detaļas nezinu, bet dzirdējis esmu. Cik saprotu, tā ir kaut kāda programma par attiecībām starp Krieviju un Baltkrieviju. Nezinu, droši vien arī Kazahstāna tur būs. Droši vien kaut kas tamlīdzīgs, bet sīkāk nepateikšu."
"Es esmu apmierināta ar jebkuru partnerību. Jebkura apvienošanās nāk par labu tautai un, starp citu arī tās prezidentam. Tas viņam dara godu."
"Patiesībā es daudz nezinu. Tikai to, ka tās ir NVS valstis, kas vēlas sadarboties ekonomiskajā, nodokļu un tirdzniecības jomā. Sadarbojas un cenšas atjaunot tās saites, kuras agrāk bija PSRS laikā. Es domāju, ka tas ir labi, jo ar kādu taču ir jādraudzējas – ja ar Eiropu nesanāk, jo viņi pret mums ir tā kritiski noskaņoti, tad draudzēsimies ar Austrumu kaimiņiem."
"Kādas vēl attiecības ar Eiropu? Mums ir attiecības tikai ar Krieviju, jo mēs vienkārši esam… Krievijas pakalpiņi."
Daudziem no iedzīvotājiem Austrumu partnerības programma ir visai sveša un visbiežāk tiek runāts tieši par Baltkrievijas sadarbību ar Krieviju. Iespējams, ka šāda attieksme saistīta arī ar Eiropas Savienības visai nepiekāpīgo politiku attiecībā uz demokrātiskajām vērtībām Baltkrievijā.
Vēlas būt starpniece starp ES un Krieviju
Pēc 2010.gada decembra prezidenta vēlēšanām un vardarbīgo vēršanos pret baltkrievu opozīciju Eiropas Savienība pret baltkrievu režīma amatpersonām ir ieviesusi sankcijas. Taču, kā liecina Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta nesenais Baltkrievijas ārpolitikas indeksa pētījums - ja attiecībās ar Krieviju joprojām pat ir vērojams saspīlējums, tad ar Eiropas Savienību attiecības ir sasniegušas augstāko punktu kopš 2010.gada.
Visticamāk, ka tas skaidrojams ar konfliktu Ukrainā un Baltkrievijas vadības piedāvājumu miera procesa sarunas rīkot tieši Minskā. Izskanējuši pat minējumi, ka Minskas sarunu dēļ uz Rīgā gaidāmo Austrumu partnerības samitu varētu aicināt pašu Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko. No otras puses, tiek uzsvērts, ka ielūgums dalībai samitā tiek nosūtīts valstij, nevis kādai konkrētai personai, tāpēc šie jautājumi vēl ir jāsaskaņo diplomātiskajās aprindās.
Runājot par Austrumu partnerību un Minskas dalību tajā, Baltkrievijas puse vienmēr ir uzsvērusi, ka tā vēlas būt par starpnieci attiecībās starp divām ekonomiskajām telpām – Eiropas Savienību un Krievijas vadīto Eirāzijas Ekonomisko savienību. Šādu viedokli pagājušajā mēnesī atkārtoti paudis arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko: "Mēs iestājāmies šajā organizācijā, cerot uz to, ka tā pamatīgi sasaistīts Austrumus ar Rietumiem. Tā tam arī ir jābūt. Arī pēdējā laika notikumi ir pierādījuši, ka mums nevajag radīt jaunas sadalošās līnijas, un Austrumu partnerībai īpaši ir jārūpējas par valstu apvienošanu, nevis atdalīšanu. Ir jāmeklē interešu saskarsmes punkti Austrumu partnerības ietvaros un jāmēģina šīs valstis apvienot, jo tās Eiropai un pat visai pasaulei vēl ļoti noderēs."
Aleksandrs Lukašenko arī aizstāv savulaik Krievijas prezidenta Vladimira Putina pausto iniciatīvu, kas paredzētu vienotas ekonomiskās telpas izveidi no Lisabonas līdz Vladivostokai. Kā atzīst Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, šādas diskusijas Eiropas Savienībā ir, taču pastāv vairāki riska momenti: "Šīs diskusija Eiropas Savienībā vēl būs labu laiku, jo ir jāsaprot, kāds ir tas galvenais mērķis. Vai tā tiešām būs brīvas tirdzniecības telpa no Vladivostokas līdz Lisabonai? Eiropas Savienība vēlētos, lai visas Eirāzijas ekonomiskās telpas valstis kļūtu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm, taču ne Kazahstāna, ne Baltkrievija tādas nav. Ir vajadzīgi vienoti principi, un tos vislabāk nodrošina tieši dalība Pasaules Tirdzniecības organizācijā."
Smagās ekonomiskās situācijas dēļ sāk lavierēt
Kā atzīst Rinkēvičs, joprojām gan pastāv zināmas šaubas, jo kopš Krievija iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tā vairākkārt savas saistības nav pildījusi. Arī Baltkrievija ne vienmēr ievēro spēles noteikumus, piemēram, palīdzot caur savu tirgu nogādāt Krievijā Eiropas Savienībā ražotās preces, kuru importu ir aizliegusi pati Krievija. Šāda rīcība ir izskaidrojama ar smago ekonomisko situācija valstī un Baltkrievijas mēģinājumiem jebkurā veidā gūt peļņu.
Kā skaidro baltkrievu neatkarīgais ekonomists Sergejs Čalijs, pašlaik valsts vadība atkal ir sākusi lavierēt starp Eirāzijas Savienību un Eiropu, lai, iespējams, gūtu kādu ekonomisku vai politisku labumu.
"Ekonomiskā situācija valstī ir ļoti smaga. Decembrī notikusī valūtas krīze noveda pie 40% devalvācijas un iedzīvotāju ienākumi ir ievērojami kritušies. Lielas grūtības piedzīvo arī tie ražošanas uzņēmumi, kuri galvenokārt orientējās uz Krieviju. Pagaidām izejas no šīs situācijas nav. Šajā gadā mums ir jāveic ļoti lieli ārējā parāda maksājumi. Ir jāatmaksā vairāk nekā četri miljardi dolāru, bet ekonomisko grūtību dēļ ir nepieciešams kaut kur atrast divus-divarpus miljardus. Varas iestādes cer, ka Ukrainas notikumu dēļ un pēc divām miera sarunām Minskā Lukašenko varētu mēģināt pārdot Rietumiem savu starpnieka lomu apmaiņā pret atbalstu sarunās ar aizdevējiem," skaidro Čalijs.
Priekšroka praktiskai sadarbībai
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzīst, ka Aleksandrs Lukašenko ir spēlējis ļoti konstruktīvu lomu Ukrainas miera sarunu organizēšanā, taču viņš arī esot noliedzis, ka Baltkrievija no Eiropas vēlas iegūt kādas dividendes.
Runājot par Austrumu partnerību, gan vienmēr tiek norādīts, ka Baltkrievija dod priekšroku nevis vienkāršam dialogam ar Eiropas valstīm, bet gan tieši tīri praktiskai sadarbībai. Kā norāda Baltkrievijas ārlietu ministrs Aleksandrs Gurjanovs, ar to Baltkrievija atšķiras no pārējām Austrumu partnerības dalībvalstīm.
"Austrumu partnerības ietvaros Baltkrievija vienmēr uzsver tieši virzīšanos uz praktiskiem rezultātiem.
Mums nevajag izmantot šo programmu tikai parastam dialogam, tāpēc arī esam ierosinājuši koncentrēšanos uz Austrumu partnerības lietišķo sadarbību.
Šajā jomā mēs ļoti izceļamies uz citu Austrumu partnerības dalībvalstu fona, jo mēs bez dialoga piedāvājam praktiskas lietas, kuras mūs interesē gan kā Eirāzijas Ekonomiskās savienības locekli, gan kā valsti, kas vēlas normālas attiecības ar Eiropas Savienību," saka Gurjanovs.
Eiropas atbalsts demokratizāciju nav veicinājis?
Eiropas Savienība ir otrais lielākais Baltkrievijas tirdzniecības partneris un investors aiz Krievijas, un ir pilnīgi saprotams, ka Minska šādas attiecības vēlas gan saglabāt, gan uzlabot. Tieši ekonomisko reformu veikšana varētu likt pamatus arī stabilai politiskajai sistēmai Eiropas kaimiņos un ļautu nostabilizēties arī pilsoniskajai sabiedrībai Baltkrievijā. Austrumu partnerības programmas laikā Eiropa visai aktīvi ir atbalstījusi dažādas pilsoniskās kustības un nevalstisko sektoru, taču skeptiķi uzsver, ka vēlamos rezultātus sasniegt tā arī nav izdevies – demokratizācija Baltkrievijā nenotiek, vēlēšanas joprojām nav taisnīgas un opozīcija tiek apspiesta un ir sašķelta.
Par spīti tam ekonomists Sergejs Čalijs uzskata, ka patiesībā šis atbalsts ir bijis ļoti vērtīgs: "Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību Austrumu partnerības ietvaros ir izrādījusies pat ļoti veiksmīga. Un tas arī veicināja tādu kā oficiālo varas iestāžu greizsirdību. Iepriekš viņi uztvēra visu Austrumu partnerības formātu kā apdraudošu un vērstu tikai uz opozīcijas atbalstīšanu. Tāpēc arī radās lielā nepatika un nevēlēšanās iesaistīties jebkādos procesos, kas nav saistīti ar ekonomiku. Tagad situācija ir mainījusies."
Iespējams, ka tieši pēdējo mēnešu laikā Minska ir sajutusi, ka tā Eiropas Savienībai atkal kļūst interesanta. Minsku ir apmeklējuši ļoti daudzi Eiropas Savienības līderi un sagaidāms, ka šāda attiecību uzlabošanās tendence saglabāsies arī pirms Rīgā gaidāmā Austrumu partnerības samita. Tas Minskai liek domāt, ka Baltkrievija vairs nav uzskatāma par izolētu un izstumtu.
Taču, kā savā rakstā izdevumā "Belarusskij Žurnal" norāda Eiropas Transformācijas centra pārstāvis Andrejs Jegorovs, šādiem "diplomātiskiem svētceļojumiem" efekts ir gandrīz vai pielīdzināms nullei. Galvenokārt jau tāpēc, ka Eiropas Savienība līdz galam neizprotot Baltkrievijas vadības domāšanas stilu.
Pēc Jegorova vārdiem, baltkrievu puse piedāvā ļoti vienkāršu sadarbības formulu, taču eiropieši šādam cinismam vienkārši nespēj noticēt un meklē citu jēgu, lai arī tādas nav. Proti, Baltkrievija vēlētos, lai ES piešķirtu finansiālu palīdzību gan caur Eiropas Investīciju banku, gan palīdzot saņemt Starptautiskā Valūtas fonda kredītus.
Minska arī vēlas paplašināt ekonomisko sadarbību, piemēram, tirdzniecību, investīcijas, mazināt kvotas, vēlas, lai Brisele atbalstītu baltkrievu infrastruktūras objektus. Pretī gan Baltkrievija, visticamāk, neesot gatava dot pilnīgi neko. Lai arī šajā situācijā Eiropa noteikti vēlas norādīt uz nepieciešamību veikt dažādas reformas, uzlabot cilvēktiesību stāvokli un demokrātiju, Baltkrievijas prezidents, visticamāk, attaisnotos ar valsts smago ekonomisko stāvokli, kaimiņos esošo Krieviju un paustu bažas par to, ka Baltkrieviju var piemeklēt tāds pats liktenis kā Ukrainu.
Cer uz vīzu režīma atvieglošanu
Tieši tāpēc atliek vien koncentrēties uz tiem jautājumiem, kuros līdz šim tiešām ir sasniegts progress. Šīs nedēļas sākumā, piemēram, Eiropas Savienības vēstnieki apmeklēja Brestas apgabalu, lai diskutētu par sadarbību enerģētikas un robežkontroles jomās. Pastāv lielas cerības, ka Rīgas samitā Eiropas Savienībai tomēr izdosies panākt progresu arī jautājumā par vīzu režīma atvieglošanu.
Baltkrievijas Stratēģisko pētījumu institūta vadošais pētnieks Deniss Meljancovs gan atzīst, ka arī šajā jautājumā joprojām pušu starpā ir domstarpības: "Šī vienošanās nav galvenais bonuss Baltkrievijai. Mums šajā samitā galvenais būs "ceļa kartes" parakstīšana turpmākajai modernizācijai. Visticamāk, tas būs rezultāts tiem dialogiem, kas ir notikuši pēdējo divu gadu laikā. Kā redzams rezolūcijas projekta tekstā, Rīgas samitā plānots apstiprināt, kādā veidā Eiropas Savienība varētu palīdzēt Baltkrievijai modernizācijā."
"Vīzu režīma atvieglošana, protams, arī ir svarīgs jautājums, taču pagaidām tā vien izskatās, ka nav izdevies atrisināt visas domstarpības. Baltkrievu puse vienmēr ir pieprasījusi, lai tiktu piešķirts bezvīzu režīms diplomātisko pasu turētājiem, taču šeit joprojām saglabājas intriga," saka pētnieks.
Atsaucoties uz Rīgas samita programmas sākotnējo tekstu, kas nesen nonāca atklātībā, Deniss Meljancovs gan atzīst, ka lielu ieguvumu Baltkrievijai no Rīgas samita nebūs. No otras puses eksperts arī norāda, ka pēdējā laikā pati Eiropas Savienība ir mainījusi savas prioritātes un priekšplānā tagad ir nonākušas nevis vērtības, bet gan intereses.
"Spriežot pēc rezolūcijas projekta, pirmajā plānā izvirzās jautājumi par interesēm. Taču tas nenozīmē, ka jautājums par vērtībām pilnībā tiek aizmirsts. Šie jautājumi vienkārši ir apmainījušies vietām. Piemēram, 2009.gada Prāgas deklarācijā skaidri bija pateikts, ka Austrumu partnerība balstās uz tādām vienotām vērtībām kā demokrātija, vārda brīvība un likuma vara. Taču tagad mēs redzam, ka priekšplānā tomēr ir intereses. Tas tikai nozīmē, ka eiropeiskās vērtības, politieslodzītie un Baltkrievijas demokratizācija netiks aizmirsti, taču šie jautājumi vairs nebūs galvenie. Uz Ukrainas notikumu un jaunā aukstā kara fona Eiropas Savienībai arvien aktuālāka kļūst drošība, taču vērtības netiek aizmirstas," saka Meljancovs.
Kā atzīst Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ārpolitika un diplomātija tiešām vienmēr ir bijusi saistīta ar interešu un vērtību sabalansēšanu, uzsverot, ka Eiropas Savienība tomēr no savām prasībām atbrīvot baltkrievu politieslodzītos neatsakās.
Arī viens no Austrumu partnerības iniciatoriem, Zviedrijas bijušais ārlietu ministrs Karls Bilts, nesen viesojoties Baltkrievijā, uzsvēra – diskusijām par politieslodzītajiem vispār nevajadzētu būt, jo jebkurš politieslodzīto skaits, kas būs lielāks par nulli, Rietumiem nekad nebūs pieņemams.
