Otrdien aizejošās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija plāno apspriest izdienas pensiju sistēmas reformu. Pagaidām reforma, kuru pirms vairākiem gadiem pieteica Ilze Viņķele (Vienotība), ir iestrēgusi, bet parlamentā jau pirmajā lasījumā pieņemti divi likumi, kas paredz paplašināt šo pensiju saņēmēju loku.
Pērn Labklājības ministrija apspriešanai valdībā virzīja koncepciju, kas paredzēja ieviest stingrākus noteikumus izdienas pensiju saņemšanai, no šādu pensiju saņēmēju loka izslēdzot tā dēvēto atbalsta funkciju amatu ieņēmējus. Valdība gan šo koncepciju nepieņēma, taču otrdien iespējamo izdienas pensiju sistēmas reformu plānots apspriest Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Šīs komisijas darbakārtībā patlaban ir veseli divi ar izdienas pensiju nodrošināšanu saistīti likumprojekti, atzīst komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS): "Pašreiz mums darbojas Latvijā astoņi izdienas pensiju likumi un ceļā uz pieņemšanu mums ir vēl divi. Tie ir izskatīti pirmajā lasījumā un tas nozīmē, ka viņi tiks turpināti arī, iespējams, nākošajā Saeimā."
Fakts, ka izdienas pensiju izmaksu regulē vairāki likumi, rada zināmu sadrumstalotību, atzīst Barča. Taču viņa šaubās, vai visus ar izdienas pensijām saistītos jautājumus ir iespējams atrisināt vienā likumā.
"Diez vai mēs varēsim kādreiz Latvijā izdienas pensiju likumus apvienot, jo kā mēs varēsim nolikt blakus, teiksim, prokuroru, tiesnesi, iekšlietu ministrijas darbinieku - policistu - un baletdejotāju vai arī simfoniskā orķestra mūziķi," saka deputāte.
Tikmēr Ilze Viņķele, kura jautājumu par izdienas pensiju sistēmas sadrumstalotību aktualizēja jau 2010.gadā, uzsver - patlaban pat līdzīgu profesiju pārstāvjiem ir atšķirīgas iespējas doties izdienas pensijā: "Un kādas tās sekas ir…mēs redzam, ka, pieņemsim, spēka dienestos šī nesalāgotība jau ir problēma, un tad viņi, nesagaidot tādu vispārēju regulējumu, piemēram, Sociālo un darba lietu komisija jau skata speciālu likumprojektu, kas salāgotu Drošības policijas, SAB un policijas izdienu pensiju sistēmu."
Tam par iemeslu esot fakts, ka līdz šim teju katrai profesijai, kurā strādājošajiem ir tiesības pretendēt uz izdienas pensiju, tās saņemšanas nosacījumi regulēti citā likumā.
"Nu par viena veida darbu radniecīgos dienestos ir bijuši dažādi regulējumi uz izdienas pensijām. Tas ir viens. Tas, ko mēs Labklājības ministrijā mēģinājām caur koncepciju piedāvāt, ir skaidrāk noformulēt, kas tad tā izdienas pensija par zvēru ir, kam tas pienākas. Vai tā ir kādas grupas subjektīva sajūta, ka pie noteikta vecuma sporta skolotājs vairs nevar strādāt…un tas, ko mēs definējām, ka būtu jāatsakās no tā piegājiena, ka izdienas pensijas ir kā atliktais maksājums, ka vienkārši cilvēkam, kam nevar spēka gados samaksāt normālu algu, saka: jūs pacietieties, jums tur būs pēc gadiem izdienas pensija. Otra lieta, ka tas mūsu piedāvājums bija arī izdienas pensiju skatīt kā atalgojuma mehānismu," skaidro Viņķele.
Mudina paplšināt izdienas pensiju saņēmēju loku
Saskaņā ar datiem, kurus Labklājības ministrija apkopoja pērn, 2012.gadā izdienas pensijas saņēma vairāk nekā 8000 cilvēku. Lielākā daļa jeb 6144 no viņiem ir kādreizējie iekšlietu sistēmas darbinieki. Aizpērn izdienas pensijas saņēma arī teju 1700 militārpersonas.
Viņķele, kura vadīja Labklājības ministriju laikā, kad tapa strīdīgā izdienas pensiju koncepcija, uzsver, ka ministrija nekad nav piedāvājusi atteikties no izdienas pensiju maksāšanas to profesiju pārstāvjiem, kam valsts paģēr būt noteiktā fiziskajā formā: "Izdienas pensija pie noteiktām profesijām, kur valsts uzliek ļoti konkrētas prasības, piemēram, policistiem tā ir arī fiziskā sagatavotība, tad valsts ideālā variantā vispirms cilvēku stimulē un palīdz viņam šo formu uzturēt labu iespējami ilgāk un tikai pēc tam, kad iestājas nespēja izpildīt šos valsts izvirzītos kritērijus, tad piedāvā izdienas pensiju. Un tas, kas bija Labklājības ministrijas uzstādījums, bija, ka šī sistēma ir jāsaglabā pilnveidota uz tiem dienestiem, kuri nodrošina valsts drošību."
Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītāja vietnieks Egils Baldzēns uzsver, ka spēka struktūru darbinieki nebūt nav vienīgie, kam valsts izvirzījusi prasības, kuras pusmūžā esošiem cilvēkiem ir grūti izpildīt.
Arodbiedrību ieskatā, izdienas pensiju saņēmēju loku nepieciešams vēl vairāk paplašināt. "No mūsu viedokļa valsts tik tiešām nepārtraukti attīsta izdienas pensiju sistēmu, bet tikai uz, piemēram, iekšlietu un ārējās drošības darbiniekiem. Mēs, protams, esam par to, lai viņiem šīs pensijas ir un saprotam viņu darba smagumu, bet no mūsu viedokļa, piemēram, dzelzceļa mašīnists, kuram valsts izvirza paaugstinātas prasības, pēc 20 vai 25 gadu stāža vairs nespēj šīs paaugstinātās prasības izpildīt. Bet tajā pašā laikā, jāsaka atklāti, no viņa rīcības ir atkarīgs ļoti daudz kas," skaidro Baldzēns.
Arodbiedrību ieskatā, izdienas pensiju piešķiršanas kārtību ir nepieciešams pilnveidot, par pensionēšanās galveno kritēriju nosakot nevis noteikta vecuma sasniegšanu, bet gan katra potenciālā pensijas saņēmēja veselības stāvokli un fizisko varēšanu.
"No mūsu viedokļa, vajag skatīties ļoti konkrēti, tie kritēriji var būt daudz stingrāki, nevis tā, ka, lūk Egilam Baldzēnam ir sasniegts tāds un tāds vecums, un viņam automātiski pienākas, viņš var iet šajā izdienas pensijā, strādāt vēl citus darbus, ne tajā tieši profesijā un ko tik vēl citu. Uz tādām lietām mēs neaicinām, bet mēs sakām, ka tomēr cilvēkam, kurš ir veltījis savu, vai tas būtu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieks vai sporta skolotājs, kurš vairs nevar veselības stāvokļa dēļ parādīt saviem audzēkņiem, kā tas ir jādara, tad vajadzīgas ir šīs izdienas pensijas," norāda Baldzēns.
Varētu celt vecuma slieksni arī izdienas pensijām
Saskaņā ar Labklājības ministrijas savulaik apkopoto informāciju, visagrāk - jau 38 gadu vecumā izdienas pensiju var pieprasīt cirka un baleta mākslinieki. Savukārt tiesībsargājošo iestāžu darbinieki vairumā gadījumu izdienas pensiju var pieprasīt, kad ir sasnieguši 55 gadu vecumu.
Gan Viņķele, gan Barča atzīst - ņemot vērā to, ka vecuma pensijas pieprasīšanas vecums Latvijā jau ir paaugstināts, visticamāk, nākamās Saeimas laikā varētu tikt celts arī vecuma slieksnis izdienas pensiju pieprasīšanai.
"Ņemot vērā, ka Latvija ir pieņēmusi lēmumu un pensijas vecums mums ir pacelts, sākot no šā gada 1.janvāra, pa trim mēnešiem gadā, es vienīgo izeju redzu arī šīm izdienas pensijām pakāpeniski vecumu pacelt," saka Barča.
Risinājums - papildus profesija?
Tikmēr Viņķele norāda, ka dažos gadījumos problēmas, kas patlaban tiek risinātas ar izdienas pensiju piešķiršanu, būtu jārisina kompleksāk, proti, pilnveidojot izglītības sistēmu. Lai neveidotos situācijas, kad vēl spēka gados esošs cilvēks kļūst par pensionāru, jo vairs nevar strādāt savā profesijā, bet citas profesijas viņam nav.
"Es izvēloties profesiju, apzinos, ka man tā profesija ļoti patīk un es to gribu darīt, bet, ja es gribu iet un mācīties par balerīnu, man būtu jāsaprot, ka mana balerīnas karjera, ja man nepaveiksies un es nebūšu Maija Pļisecka, beigsies 35 gadu vecumā. Un tad jautājums ir, vai par manu profesijas izvēles risku, kas ir mana atbildība, visai sabiedrībai ir jāmaksā. Tas ir arī, ko mēs mēģinājām ar to izdienas pensiju koncepciju pateikt."
"Iespējams, tai skolai, kas to balerīnu gatavo, būtu jāiedod viņai vēl kādu izglītības dimensiju klāt, lai viņa zinātu, ka pēc tās dejošanas beigšanās viņai ir darbs un viņa ir kaut kam kvalificēta," saka Viņķele.
Kamēr Labklājības ministrija vēl pārstrādā pērn tapušo koncepciju, Saeima jau 1.lasījumā pieņēmusi likumu, kas paredz izdienas pensiju piešķiršanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem. Bet arodbiedrības aktualizējušas arī jautājumu par izdienas pensiju saņēmēju loka tālāku paplašināšanu, tajā iekļaujot arī daļu pedagogu un dzelzceļnieku.
