ASV prezidenta vēlēšanu fokusā – arī rasisms, likums un kārtība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

ASV īpašu aktualitāti šajā gadā guvuši divi savstarpēji saistīti jautājumi. Tā ir rasisma jautājuma aktualizēšanās, kā arī solījumi atjaunot valstī likumu un kārtību. Kāda bija abu šo tēmu loma gaidāmajā ASV prezidenta vēlēšanu cīņā?

ĪSUMĀ:

  • Melnādainā Džordža Floida bojāeja no policista rokas izraisīja plašus protestus.
  • Izveidota kustība "Black Lives Matter"; tās aktīvists aicina izbeigt šo "fenomenu".
  • Aktivizējas radikālie baltie rasisti un neonacisti; tajā nozīmīgu lomu spēlējot arī Tramps.
  • Pats Tramps apgalvo, ka viņš nav rasists; sola atjaunot "likumu un kārtību".
  • Baidens uzskata, ka Tramps sistēmisko rasismu un vardarbību ASV cenšas neredzēt.
  • Baidens sola aizliegt kaujas ieročus; atpirkt esošo bruņojumu no iedzīvotājiem.

00:00 / 07:03
Lejuplādēt

"Black Lives Matter" kustība

Pirms četriem gadiem, kad miljardieris Donalds Tramps vēl tikai kandidēja uz ASV prezidenta krēslu, priekšvēlēšanu kampaņas laikā viena no centrālajām tēmām bija imigrācija un Trampa solījums uzcelt aizsargsienu uz robežas ar Meksiku. Sienas celtniecība joprojām turpinās, tās izmaksas bez liekas publicitātes ir paaugstinājušās aptuveni piecas reizes, pat ja Tramps solīja, ka celtniecība izmaksu ziņā būs daudz efektīvāka nekā viņa priekšgājēju laikā. Taču tā vien šķiet, ka šis jautājums tomēr ir aizgājis otrajā plānā.

Taču etniskā spriedze amerikāņu sabiedrībā saglabājas un šī gada laikā ar milzīgu spēku uzliesmoja kustība "Black Lives Matter" ("Melnajām dzīvībām ir nozīme").

Melnādainā Džordža Floida bojāeja no policista rokas izraisīja ne tikai plašas protesta akcijas un grautiņus, bet arī aktualizēja jautājumus gan par policijas brutalitāti, gan pastiprināja diskusijas par sistēmisko rasismu ASV.

Latvijas Radio Floridā sastaptais viens no "Black Lives Matter" aktīvistiem stāstīja, ka šī tēma šajās ASV prezidenta vēlēšanās joprojām ir aktuāla.

"Es aizstāvēju melnādaino dzīvību, vēl ilgi pirms vispār tika izveidota "Black Lives Matter". Ja 80. gados kādu melnādaino nogalinātu policisti, divas nedēļas visi par to vien runātu un pēc tam aizmirstu. Kaut ko tādu mēs varam novērot arī pašlaik, taču tagad mums ir šī kustība, "Facebook" un citi sociālie tīkli. Visiem ir telefoni, kur var ierakstīt notiekošo. Es vēlos, lai tiktu veikta kaut kāda kriminālo tiesību reforma. Lai notiktu izmaiņas federālajā, štatu un pilsētu līmenī.

Atbildīgajām amatpersonām visos līmeņos ir jāsanāk kopā, lai izbeigtu šo fenomenu. Pretējā gadījumā mēs atkal dzirdēsim par vēl vienu policistu nošautu personu," sacīja "Black Lives Matter" aktīvists.

Tramps sola atjaunot kārtību, Baidens – aizliegt ieročus

Melnādaino amerikāņu izvērstās protesta akcijas ir izraisījušas neviennozīmīgu reakciju gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās, jo ne reizi vien miermīlīgiem protestiem ir sekojušas sadursmes ar policiju vai nacionālo gvardi, veikalu laupīšana, agresija. Melnādaino tiesību aktualizēšana ir veicinājusi arī radikālo balto rasistu un pat neonacistu aktivizēšanos un, kā daudzi uzskata, ievērojamu lomu šajā ir spēlējis arī Donalds Tramps. Viņš nereti šos cilvēkus saucis par ASV patriotiem, aicinot tos būt modriem, rīkot savas atbalsta akcijas un priekšvēlēšanu debašu laikā tā arī skaidri nenosodīja galēji labējos baltos rasistus un viņu aktivitātes. Turklāt pats Tramps apgalvo, ka viņš jau nu pilnīgi noteikti nav rasists.

"Es esmu vismazāk rasistiskais cilvēks šajā telpā. Neviens nav darījis vairāk melnādaino kopienai kā Donalds Tramps. Varbūt vienīgais izņēmums ir Abrahams Linkolns," teica Tramps.

Abrahama Linkolna personība un viņa uzskati par nepieciešamību ierobežot verdzību gan joprojām tiek vērtēti ļoti pretrunīgi.

Trampam šīs kampaņas laikā ir paticis likt uzsvaru uz to, ka patiesībā melnādainie protestētāji un viņu atbalstītāji nav nekādi cīnītāji par tiesībām, bet gan vienkārši vandāļi un anarhisti. Tieši tāpēc šogad viens no galvenajiem Trampa saukļiem un solījumiem ir atjaunot "likumu un kārtību", īpaši tajās pilsētās, kurās valda demokrāti un kurās protesti ir bijuši visvardarbīgākie.

Demokrātu pārstāvis Džo Baidens gan uzskata, ka Trampam viņa pirmajos valdīšanas gados nav izdevies aizsargāt Ameriku, tāpēc pašlaik galvenais mērķis viņam esot iebiedēt Ameriku. Baidens atgādināja, ka vardarbība notiek tieši Trampa prezidentūras laikā, un, ja jau viņš sola pārvēlēšanas gadījumā atjaunot likumu un kārtību, tad kāpēc viņš to nav darījis līdz šim? Pēc Baidena vārdiem, prezidents šo sistēmisko rasismu un vardarbību cenšas neredzēt.

"Donalds Tramps pielej eļļu katram ugunsgrēkam. Viņš atsakās pat atzīt, ka Amerikā pastāv problēmas rasu tiesību jomā.

Viņš nepretosies nekāda veida vardarbībai, un viņam nav nekādu problēmu ar labējā spārna militāristiem un linčotājiem ar kaujas ieročiem, kuri turklāt parasti ir labāk bruņoti par policiju," paziņoja Baidens.

Baidens sola ievēlēšanas gadījumā aizliegt uzbrukuma kaujas ieročus un atpirkt no iedzīvotājiem pašlaik apritē esošo šāda veida bruņojumu.

Taču jau tagad šādiem ierosinājumiem ir milzu pretestība, ņemot vērā konstitūcijas labojumus, kas ļauj amerikāņiem nēsāt šaujamieročus.

Cik nozīmīgas šīs tēmas ir Maiami iedzīvotāju skatījumā?

Par to, cik aktuāls ir rasisms, likuma un kārtības jautājums šajā priekšvēlēšanu kampaņā, kā arī Trampa apgalvojumi, ka tieši viņš ir šo vērtību aizstāvis, Latvijas Radio uzrunāja vēl vairākus Maiami iedzīvotājus.

"Ja tu sašķel tautu, ja ir vērojama policijas vardarbība pret minoritātēm, tad tas noteikti ir ļoti nozīmīgs jautājums," atzina kāds Maiami iedzīvotājs.

"Tie ir vieni meli pēc otriem. Ja cilvēki pasaka, ka viņi ir rasisti, viņi faktiski pasaka, ka tu viņiem esi vienaldzīgs. Tāpēc es labāk balsošu par kādu, kurš iestājas par melnādainajiem cilvēkiem. Ne tikai par melnajiem, bet arī spāņu izcelsmes, par puertorikāņiem un tā tālāk. Tramps nav īstā persona cilvēkiem," vērtēja kāda amerikāniete.

"Man personiski rasu taisnīgums nav bijusi nozīmīga tēma, taču es šo problēmu, protams, esmu pamanījis visā valstī.

Cilvēkiem būtu jāpadomā vienam par otru, jāuzlūko vienam otru kā līdzvērtīgu personu. Pat ne vienlīdzīgu – vienkārši vajag ieskatīties otra cilvēka viedoklī un salīdzināt to ar citu. Padomāt, kā viņi rīkotos, ja atrastos otra vietā un izjustu netaisnīgumu," teica cits vēlētājs.

Rasu un etniskais jautājums Amerikas sabiedrībā ir īpaši aktuāls tieši vēlēšanu kontekstā, jo ar katru gadu samazinās balto vēlētāju skaits. Ja pirms 25 gadiem balto vēlētāju bija aptuveni 85%, tad tagad tie ir nepilni 70%.

Baltie vēlētāji tradicionāli ir bijis konservatīvo republikāņu pamata elektorāts, tāpēc cīņa par citas etniskās izcelsmes balsotājiem republikāņiem ir īpaši aktuāla.

Aptaujas gan rāda, ka pēc Baraka Obamas prezidentūras melnādainie un latīņamerikāņu balsotāji aizvien vairāk ir pievērsušies tieši Demokrātu partijai, bet Trampa prezidentūra šo tendenci ir tikai pastiprinājusi. Situācija gan ievērojami atšķiras no štata uz štatu, un tam elektoru kolēģijas sistēmā ir īpaši liela ietekme uz vēlēšanu iznākumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti