Sadaļas Sadaļas

ASV analītiķis: Uz robežas ar Baltkrieviju nolaižas jauns «dzelzs priekškars»

Iespējams, runas par to, ka “sadalītā Eiropa jau atgriezusies”, pagaidām ir priekšlaicīgas. Tomēr Baltkrievija aizvien vairāk atgādina Krievijas Rietumu militārā apgabala turpinājumu, un Eiropa noteikti uz to virzās, par Vašingtonas domnīcas analītiķa skatījumu vēsta rus.lsm.lv.

Septembra sākumā, apmeklējot Bobruisku, Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija tuvākajā laikā no Krievijas saņems lielu partiju militārās tehnikas – lidmašīnas, helikopterus, zenītraķešu kompleksus, to vidū, iespējams, arī S-400.

“Šī paziņojuma izskanēšanas tieši Bobruiskā nozīmīgumam jābūt saprotamam ikvienam, kurš sekojis kaķa un peles spēlei, kam līdzinājās Krievijas un Baltkrievijas attiecības pēdējos gados,” raksta Vašingtonas domnīcas “Atlantijas padome” (Atlantic Council) pētnieks, Teksasas Universitātes Ārlingtonā pasniedzējs Braians Vitmors komentārā, kas publicēts “Atlantijas padomes” portālā.

Kopš 2013. gada Vladimirs Putins centās panākt, lai Krievijai tiktu atļauts šajā pilsētā izveidot militāro aviobāzi. Lukašenko pretojās, taču 2021. gada martā paziņoja, ka ir gatavs piekrist. Bobruiskā jau ir Baltkrievijas gaisa spēku aviobāze. Tagad gaidāms, ka tur tiks izvietoti arī iznīcinātāji “Su-27”, kurus pilotēs Krievijas lidotāji.

Lukašenko paziņojums par Krievijas militārās tehnikas jaunas partijas saņemšanu kļuva par vēl vienu apliecinājumu Baltkrievijas militarizācijas pastiprināšanai un Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku integrācijai, uzskata analītiķis.

Septembra sākumā Krievijas zenītraķešu spēku karavīri ieradās Baltkrievijas rietumu pilsētā Grodņā, kas atrodas pie robežas ar Poliju un Lietuvu, lai veidotu kopīgu militāro mācību centru. Dažas dienas vēlāk uz aviobāzi Baranovičos, kas arī atrodas Baltkrievijas rietumos, atlidoja grupa iznīcinātāju “Su-30SM”. No 10. līdz 16. septembrim notika plašās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības “Zapad-2021”.  Šogad Krievija un Baltkrievija rīkojušas rekordlielu skaitu kopīgo militāro mācību, turklāt Krievijas karaspēka apakšvienību pastāvīgā rotācija faktiski nozīmē, ka Baltkrievijā nepārtraukti atrodas Krievijas karavīri.

NATO austrumu flangs norobežojas no kaimiņa

“Aizvien lielākā Baltkrievijas militarizācija un Krievijas bruņotās klātbūtnes paplašināšana šajā valstī kļūst par lielāko kvalitatīvo pārmaiņu spēku samērā NATO austrumu flangā kopš 2014. gadā Maskavas īstenotās Krimas aneksijas un militārās intervences Donbasā. Šī tendence tieši apdraud Latvijas, Lietuvas un Polijas drošību,” norāda Vitmors.

Maskavai arī palielinās iespēja “pārgriezt” tā dēvēto Suvalku koridoru – apmēram 100 kilometru garu Polijas un Lietuvas robežas posmu starp Baltkrieviju un smagi militarizēto Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. “Tas faktiski atgrieztu Baltijas valstis no pārējām NATO valstīm,” raksta autors.

Gaisotne reģionā aizvien vairāk atgādina “dzelzs priekškara” laikus. Polija, Lietuva un Latvija nesen sākušas būvēt dzeloņstiepļu žogus uz savām robežām ar Baltkrieviju, tādējādi reaģējot uz migrācijas krīzi, kuru radījis Lukašenko, ievedot migrantus no Tuvajiem Austrumiem un pēc tam veicinot viņu nelegālu nokļūšanu Eiropas Savienībā.

Polijas parlaments 6. septembrī atbalstīja prezidenta Andžeja Dudas lēmumu pie robežas ar Baltkrieviju izsludināt ārkārtējo stāvokli. Pieminot nelegālo migrantu krīzi, mācības “Zapad-2021” un pieaugošo Baltkrievijas militarizāciju, premjerministrs Mateušs Moraveckis paziņoja, ka “Maskavā un Minskā tiek rakstīti scenāriji”, kas apdraud Polijas drošību un suverenitāti.

Integrācija tiek atlikta

Pieaugošā Krievijas militārā dominēšana pār savu mazo rietumu kaimiņu padara uzdevumu panākt dziļāku politisko un militāro integrāciju ar Baltkrieviju mazāk steidzamu, uzskata “Atlantijas padomes” eksperts. (Lukašenko un Putina tikšanās laikā Maskavā 9. septembrī tika saskaņotas 28 abu valstu integrācijas programmas, kas tostarp paredz likumdošanas unifikāciju ekonomikas jomā, vienota finanšu tirgus izveidi, nodokļu un muitas likumdošanas harmonizāciju, kopīgu maksājumu telpu, kopīgu makroekonomikas politiku, tika apspriesti arī jautājumi par vienoto aizsardzības telpu. Tomēr Baltkrievijas politologs Artjoms Šraibmans nesenā komentārā norādījis, ka “no Krievijas puses ir aizvien mazāk entuziasma” attiecībā uz formālās integrācijas procesu nekā 2019. gadā: “Maskavai tagad ir daudz drošāki un ātrāki līdzekļi, kā sev piesaistīt Minsku.”)

Citiem vārdiem, kā paskaidro Vitmors, Krievijai pašlaik vienkārši nav nepieciešamības anektēt Baltkrieviju, izmantojot efektīgu operāciju Krimas stilā. Un Putinam vairs nav vajadzības iebiedēt Lukašenko, lai panāktu dziļāku integrāciju.

“Kremlis jau panāk savu ģeopolitisko mērķu Baltkrievijā īstenošanu, izmantojot Lukašenko izolāciju un ievainojamību, lai neatlaidīgi palielinātu tur savu militāro klātbūtni. Baltkrievija tagad ir Krievijas militārā platforma, un Rietumiem nepieciešams adaptēties šajā realitāte, lai aizsargātu NATO valstis, kas robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju.

Iespējams, pār Eiropu patiešām nolaižas jauns dzelzs priekškars. Iespējams, tam ir cits mērogs nekā barjerai, kas sadalīja kontinentu Aukstā kara laikā. Tomēr šādai notikumu attīstībai ir nopietnas sekas attiecībā uz Eiropas drošību un konfrontāciju ar Putina Krieviju,” rezumē “Atlantijas padomes” analītiķis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt