- Stiklu bērnunamā paviesojusies audžumamma Elīna, kura stāsta – no aprūpētājas dzirdami nemitīgi aizrādījumi bērniem un draudi sodīt ar gulētiešanu.
- Psihoterapeite saskata emocionālo vardarbību, kas atstāj būtiskas sekas uz bērnu attīstību un veselību.
- Bērnunamā konstatē pārkāpumus, kas atkārtojas no gada uz gadu. Domei lūgts izvērtēt ilggadējā bērnunama direktora darbu. Domē saka – sūdzības bija par tehniskajām lietām.
- No 2013. līdz 2017.gadam par vardarbību pret nepilngadīgajiem ierosināti 648 kriminālprocesi, bet līdz tiesai nonākuši vien 230.
Gulētiešana kā sods
"Ļoti negatīva. Darbiniece, kura tajā brīdī bija bērnunama telpās un tieši ar bērniem, viņa nemitīgi runāja paaugstinātā tonī. Viņa kliedza uz bērniem. Viņa pavēlēja. Tās retās reizes, kad viņa pateica kaut ko pozitīvu, viņai vienmēr bija "bet" un negatīvais. Nu tur ir dzirdams viss, kas ir noticis bērnunamā manas vizītes laikā," stāsta Elīna.
Audio ierakstā dzirdamos spilgtākos citātus Elīna fiksējusi arī savos iesniegumos Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājai Mariannai Drejai, labklājības ministram Jānim Reiram ("Vienotība") un tiesībsargam Jurim Jansonam. Tie amatpersonām nodoti šonedēļ. Lūk, daži citāti no bērnunamā ierakstītā: "Nu, parādi, parādi, cik tu slinka esi! Kā tad. (..). Tā, es tūlīt ielikšu gulēt! Bez pusdienām! Apsēdies uz dīvāna un paliec mierīga. Ja nē, tad tev būs arī jāguļ. (..) Miegs nāk, ja? Nu tad jau Elīna var braukt mājās un viss. Tu iesi gulēt, ja?"
Audžumamma Elīna uzskata, ka manipulācijas ar gulētiešanu izmantotas kā sods: "To es redzēju arī ikdienā, kad audžumeita pie mums ieradās. Kad es viņai kaut ko aizrādīju, viņa vienmēr jautāja, vai man tagad gulēt jāiet ir."
Šādas soda metodes sabiedrisko mediju rubrikas "Sistēmas bērni" veidošanas laikānovērotas arī citos bērnunamos, tai skaitā Jelgavā. Tās atzītas par nepedagoģiskām audzināšanas metodēm, kur emocionālā vardarbība robežojas ar fizisku ietekmēšanu.
Negatīvi komentāri bez apstājas
Konkrētā darbiniece sarunā ar audžumammu tāpat bieži izmantojusi vārdus "nevar jau tā teikt, bet…", kad aprunā meitenes, piemēram, par viņu izcelsmi vai piedzīvoto pagātnē. Bērnus nemitīgi salīdzina, kurš ir sliktāks, kurš – labāks.
Elīnai spilgtā atmiņā palikusi epizode pie pusdienu galda, ko viņa fiksējusi: "Priekš kam tev tā karote ir? Lūdzu, ar karoti izēd. Kur tu tagad iesi ar to karoti? Pagaidi! Nu paēd un tad. Pēc tam! Nu kā tu šķīvi nenoslaucīji? Tu neklausi! Tu neļauj man parunāties. Tā nedrīkst! Ne-e! Ne-e! Nesūdzies, nesūdzies, nesūdzies!"
"Bez apstājas negatīvi komentāri. (..) Visu laiku tāda kritizēšana, kā bērni ēd.
Bez apstājas bērnus (..) nemitīgi negatīvi komentēja. Es visu laiku jutos ļoti neveikli, un es arī visu laiku centos tā kā pajokot, teicu, ka man arī citreiz krīt ēdiens no mutes ārā un tā," stāsta Elīna.
Bērnunamam tikpat kā nav pieredzes ar audžuģimenēm vai adoptētājiem. Direktora vietniece audžumammai vēl pārprasījusi, vai meiteni ģimene gatava uzņemt uz nenoteiktu laiku. Kā tad uz ārzemēm paņem uz trīs nedēļām un pamēģina?
Elīnas audžumeitai ir mazs vārdu krājums un runas traucējumi. Viņa pieļauj – tas tamdēļ, ka darbiniece meitenei neļauj izteikties, pārtrauc. Problēmas saistītas arī ar ortozēm, kas meitenei nepieciešamas, zobu veselību un citiem aspektiem, kas pieminēti iesniegumos.
"Šī iestāde principā šajā situācijā (..), iespējams, vai nu savas nevīžības dēļ vai, iespējams, apzināti veidojusi bērnu invalīdu. Un šo te stāvokli pasliktinājusi," saka audžumamma.
Braucot pēc audžumeitas, Elīna līdzi aicināja Latvijas Televīzijas raidījumu "Aizliegtais paņēmiens". Lūk, kādā no video fragmentiem arī dzirdama pieminētā direktora vietniece: "Nomazgā, lūdzu, to muti! Nu, nevar ar netīru muti fotografēties. Saķemmē, lūdzu, matus! Es nezinu, kur tev jāiet ar to netīro džemperi."
Notiek fotografēšanās par godu tam, ka audžumeita dodas Elīnai līdzi uz Jēkabpili. Tā vietā, lai bērniem palīdzētu sagatavoties fotografēšanai, viņus nokaunina un apsauc. Kādai meitenei negrib ļaut fotografēties, jo viņa nav uzvilkusi zeķes.
Tālākā fragmentā dzirdama darbinieces piebilde, ka Elīnas audžumeita nemaz nesaprotot, uz kurieni viņai jābrauc: "Tad noliec šeit to jaku! (..) Es tev aizrādu piecas reizes! Taču lai paraud, ja es viņai bļauju! Nu viņa jau nedzird. Nesaprot, nu. Ja nav, tad nav."
Psihoterapeite saskata emocionālo vardarbību
Par iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem pašai radušās vien aizdomas, Elīna ziņoja psiholoģei Andrijai Likovai, kas pērn vairākas fiziskās un emocionālās vardarbības epizodes fiksēja Jelgavas bērnunamā un tur redzēto nenoklusēja. Lūdza vērtēt, vai saskatāms kas nepieņemams.
Kā būtisku pārkāpumu psihoterapeite Likova min konfidenciālas informācijas izpaušanu. Darbiniece audžumammai stāstījusi, kuri bērni pagātnē piedzīvojuši seksuālu vardarbību, kādi kuram vecāki. Bērnus aprunājusi arī viņu klātbūtnē. Kādai meitenei pie pusdienu galda norādījusi, ka viņa par pieciem centimetriem palikusi resnāka.
Pēc Elīnas Bataragas piekrišanas par saviem secinājumiem Latvijas Radio stāsta eksperte Likova. Viņa norāda, ka
direktora vietnieces rīcībā saskatāma emocionālā vardarbība, kas atstāj būtiskas sekas uz bērnu attīstību un veselību.
"Protams, bieži vien ir arī vērojami arī dažādi traucējumi. Kā miega traucējumi, ēšanas traucējumi. Vispār nav kontakta ar savu ķermeni. Tas nozīmē, ka arī attiecībās, piemēram, sociālajā jomā ļoti ātri, iespējams, bērni pārkāpj citu cilvēku fiziskās robežas vai, piemēram, ļoti ātri sadraudzējas un tad ātri atstumj. Dažnedažādas tādas pretpolu izpausmes varētu novērot," skaidro psihoterapeite.
Bērniem var būt vērojama arī antisociāla, destruktīva vai pat agresīva uzvedība: zagšana, ubagošana, atkarības, autisms. "Tā neoficiāli to saucam par iemācīto autismu, jo
bērniem, dzīvojot emocionālā spriedzē, kur viņi tiek apsaukāti, pazemoti, noraidīti, izsmieti, salīdzināti, bieži mēs novērojam iemācītā autisma pazīmes.
Piemēram, bērns ir ļoti koncentrēts uz vienu darbību un ir savā ziņā reizēm ļoti ērts, jo sēž savā stūrīti, spēlējas ar viena veida rotaļlietām vai spēlēm un nevienu netraucē," norāda Likova.
Lūdza domei vērtēt direktora darbu
Lai nokļūtu "Stiklos", aptuveni 30 kilometri jābrauc pa grants ceļu, mežā un purvos iekšā. Nav redzamas sabiedriskā transporta pieturvietas, pat mobilais telefons ir ārpus uztveršanas zonas.
Bērnunamā valda klusums. Skolēni atrodas internātskolā, informē nejauši sastapta darbiniece. Bērnunama direktors Guntis Lučins sēž savā kabinetā.
Direktors izskatās pārsteigts par gaidāmo, iepriekš sarunāto interviju, kurā jāpiedalās arī domes priekšsēdētājam un sociāla dienesta vadītājai. Gadījums, par kuru interesējos, direktoram ir labi zināms. Viņš domā, ka sūdzības esot audžumammas mēģinājums veicināt savas interneta dienasgrāmatas popularitāti, kurā Elīna Bataraga raksta par audžuģimenes ikdienu. Direktora atbildes uz jautājumiem ir īsas un strupas.
Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aigars Mucenieks (Zaļo un zemnieku savienība) uz norunāto interviju bērnunamā ierodas kopā ar sociālā dienesta direktori Intu Rudbahu. Viņiem atšķirībā no bērnunama direktora konkrētais gadījums, ko analizē Latvijas Radio, nav zināms. Viņi atceras, ka citkārt inspekcija lūgusi uzlabot tehniskas detaļas, piemēram, veikt kosmētisko remontu, iegādāties bērniem jaunu apģērbu. Par emocionālo vardarbību neesot aizrādīts.
"Cik es lasīju šos atzinumus, arī no Bērnu tiesību inspekcijas, tur tā konkrēti, kā jūs minējāt, nebija. Bērnunama direktors, ja tāda informācija ir atnākusi, viņš droši vien runā ar visiem saviem audzinātājiem," saka Rudbaha.
"Nav jau tāda informācija atnākusi. Pagaidām mēs runājam kaut kur pa stūriem. Tad televīzijā, tad radio," piebilst bērnunama direktors.
Jāpiebilst, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija informē, ka tā periodiski saņemot informāciju un iesniegumus par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem šajā bērnunamā. Līdz ar to pārbaudes veicot katru gadu. Esot konstatēti pārkāpumi, par kuriem informēta Ventspils novada dome, bet pārkāpumu saturu neprecizē.
Ņemot vērā to, ka pārkāpumi atkārtojas no gada uz gadu, pērn pavasarī domei lūgts izvērtēt, vai ilggadējais bērnunama direktors veic amata pienākumos noteikto,
proti, vai nodrošina bērnu tiesību un interešu ievērošanu. Dome atbildējusi, ka ar Lučinu veicot pārrunas. Pieņemti paskaidrojumi un sniegti uzdevumi turpmākajā darbā.
"Tās sūdzības bija. Pirms tam tika izveidota komisija no domes puses. Bet tā nav nekāda emocionālā vardarbība. Tās bija vairāk tehniskās lietas," saka Mucenieks.
Izvirzītos uzdevumus neprecizē, vien norāda – direktors tos esot izpildījis. Lučins savu amatu saglabājis arī tad, kad pirms vairāk nekā desmit gadiem, balstoties uz audzēkņu liecībām par seksuālu uzmākšanos no kāda darbinieka puses, tika ierosināts kriminālprocess. Arī direktors atceras, ka ticis pratināts. Lietu izbeidza, jo nesaskatīja noziedzīgu nodarījumu.
Līdz tiesai nonāk trešdaļa izmeklēšanu par vardarbību
Šajā gadījumā emocionālā vardarbība varētu būt arī krimināli sodāma, ja izdotos konstatēt ne tikai pašus faktus, uzkliegšanu un kaunināšanu, bet pamanīt arī šādu darbību sekas. Proti, ja bērnam nodarītas psihiskas ciešanas no to personu puses, no kurām cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs.
Iekšlietu informācijas centra sagatavotā statistika gan rāda, ka no 2013. līdz 2017.gadam par vardarbību pret nepilngadīgajiem ierosināti 648 kriminālprocesi, bet līdz tiesas zālei nonākuši vien 230. Tas nozīmē, ka tikai katrs trešais.
Eksperti uzsver, ka ilgstoša komunikācija paaugstinātā tonī var traumēt un degradēt bērnu attīstību vēl vairāk, ņemot vērā, ka vairums šo bērnu pārdzīvojuši smagas traumas ģimenē un daļa "Stiklos" ievietoto audzēkņu iepriekš dzīvojuši citos bērnunamos. Savukārt neatkarīgie eksperti, kas deinstitucionalizācijas projektā vērtēja bērnu individuālās vajadzības, pagaidām vēl nedrīkstot par redzēto runāt atklāti.
Kāds anonīms avots norāda, pilngadīgo un nepilngadīgo bērnu kopā dzīvošana, neraugoties uz to, ka daļa divdesmitgadnieku aizvien mācās internātskolā, nav atbalstāma. Bērnunamā šobrīd mitinās aptuveni 30 audzēkņi, aptuveni puse – nepilngadīgie.
