Egils Levits pēdējo reizi uzrunā Saeimu
Ar atvadu uzrunu Saeimā ceturtdien, 22. jūnijā, uzstājās Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš pievērsās trim Latvijas nākotnei svarīgām jomām – drošībai, latviskumam un reformspējai.
Viņa teiktajā izskanēja daudz kritikas par lēnajām reformām un birokrātiskajiem šķēršļiem, kas traucē valsts attīstībai.
Veselības aprūpei pārdala 57 miljonus eiro
Saeima atbalstīja 57 miljonu eiro pārdali no ministrijām veselības aprūpei.
Kopumā valdība aizvakar atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei.
Pieņem Sēlijas poligona izveides likumu
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma militārā poligona "Sēlija" izveides likumu.
Tas nosaka īpašu tiesisko regulējumu militārā poligona robežu noteikšanai, tā teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināšanai, lietošanai un infrastruktūras izbūvei.
Likumā poligonam "Sēlija" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Paplašina robežsargu pilnvaras
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī Iekšlietu ministrijas ierosinātos grozījumus likumā.
Grozījumi nosaka plašākas robežsargu tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī.
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča trešdien, 21. jūnijā, kritizēja šo likumprojektu un aicināja Saeimu to noraidīt.
Meža aizsardzības pasākumus varēs īstenot ātrāk
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī grozījumus Meža likumā.
Grozījumi ļaus ātrāk īstenot meža aizsardzības pasākumus.
Lai ātri reaģētu uz meža kaitēkļu masveida savairošanos vai slimību risku, nebūs nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju.
Pietiks ar Valsts meža dienesta ģenerāldirektora lēmumu.
Aicina pagarināt dokumentu iesniegšanu vidusskolās
Izglītības un zinātnes ministrija aicināja vidusskolas pagarināt dokumentu iesniegšanas laiku.
Tas nepieciešams saistībā ar tehniskiem traucējumiem, kas radījuši traucējumus piekļūt 9. klašu centralizēto eksāmenu rezultātiem.
Ministrijā prognozēja, ka informācija par skolēnu atzīmēm visos trīs 9. klašu centralizētajos eksāmenos būs pieejama ceturtdienas laikā.
Krievija apsverot teroraktu Zaporižjas atomelektrostacijā
Krievijas spēki apspriež iespēju sarīkot teroraktu Krievijas okupētajā Zaporižjas atomelektrostacijā.
Un viņi tam visu jau ir sagatavojuši.
Tā paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Satraukums par Eiropas lielāko atomelektrostaciju palielinājies pēc tam, kad šomēnes okupanti uzspridzināja Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprostu.
Aizsprosts nodrošināja arī Zaporižjas kodolstacijas dzesēšanai nepieciešamo ūdeni.
Apdraudējums Latvijai esot niecīgs
Informatīvajā telpā izplatoties informācijai par iespējamu Krievijas terorakta plānošanu Zaporižjas atomelektrostacijā, Latvijas valdībā sadarbībā ar Latvijas atbildīgajām iestādēm ir izvērtējušas dažādus apdraudējuma scenārijus, secinot, ka potenciālais apdraudējums Latvijai ir niecīgs.
Tā paziņojumā mikroblogošanas vietnē "Twiter" pavēstījusi Aizsardzības ministrija.
Krievijas raķete trāpa daudzstāvu mājai
Krievija arī aizvadītajā naktī apšaudījusi Ukrainu ar raķetēm un droniem.
Galvaspilsētā Kijivā viena raķete trāpījusi 16 stāvu dzīvojamai ēkai.
Ir pilnībā sagrauti četri dzīvokļi mājas sestajā, septītajā un astotajā stāvā.
Ēkā izcēlies plašs ugunsgrēks.
Pagaidām ir zināms par vismaz vienu nogalināto un diviem cietušajiem.
Spēcīgi sprādzieni šonakt nogranduši arī citviet.
Izstājas no cīņas par NATO vadītāja amatu
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless izdevumam "Economist" paziņojis, ka izstājas no cīņas par NATO ģenerālsekretāra amatu.
Šo amatu rudenī vajadzētu atstāt pašreizējam alianses vadītājam Jensam Stoltenbergam.
Visticamāk, Vollesa lēmums izstāties no cīņas saistīts ar NATO ietekmīgākās dalībvalsts ASV nostāju.
Mediji vēsta, ka ASV prezidents Džo Baidens ir mēģinājis pierunāt Stoltenbergu palikt amatā vēl vismaz gadu.
