Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju
Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju jeb piespiedu izvešanu.
Starptautiskās krimināltiesas mājaslapā rakstīts, ka Krievijas Federācijas prezidents ir atbildīgs par kara noziegumu – nelikumīgu iedzīvotāju deportāciju un nelikumīgu pārvietošanu no Ukrainas okupētajām teritorijām uz Krievijas teritoriju.
Noziegumi, visticamāk, pastrādāti okupētajā Ukrainas teritorijā jau kopš 2022. gada 24. februāra.
Krievija nav Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalsts.
Tāpēc nav skaidrs, kā tiesa plāno izpildīt orderi.
Arī Ukraina nav Starptautiskās Krimināltiesas dalībniece.
Kijiva gan ir pieņēmusi tiesas jurisdikciju un sadarbojas ar tās prokurora biroju.
Rietumvalstu izlūki apgalvo, Krievijas uzbrukuma temps Bahmutas pilsētā Ukrainā ir samazinājies
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi, novērtējot situāciju Ukrainas frontes viskarstākajā punktā – Bahmutas pilsētā, secinājuši, ka Krievijas spēki tur pašlaik gūst tikai nenozīmīgus taktiskos panākumus.
Arī britu izlūkdienesti ziņo, ka Krievijas karaspēka uzbrukumu temps ir zemākais kopš janvāra.
Savukārt Ukraina turpina saņemt bruņojumu no rietumvalstīm.
Slovākija un Polija piegādās Ukrainai iznīcinātājus
Slovākijas valdība apstiprinājusi plānu par reaktīvo iznīcinātāju "MiG-29" piešķiršanu Ukrainai.
Slovākija ir jau otrā NATO valsts, kas atsaukusies Ukrainas valdības lūgumam piešķirt tai kara lidmašīnas, lai tā spētu labāk aizsargāties pret Krievijas agresiju.
Piektdien arī Polija pavēstīja, ka nosūtīs Ukrainai aptuveni 12 savas lidmašīnas "MiG-29", bet vismaz četras jau tuvāko dienu laikā.
Ķīnas prezidents Sji nākamnedēļ apmeklēs Krieviju
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nākamnedēļ apmeklēs Krieviju pēc tās prezidenta Vladimira Putina uzaicinājuma.
Sji Dzjiņpins Maskavā viesosies no 20. līdz 22. martam.
Kremlis jau paziņojis, ka Sji un Putins apspriedīs "stratēģisko sadarbību" arī starptautiskajā arēnā.
Tāpat parakstīs "svarīgus divpusējus dokumentus".
Ķīnas puse tikmēr neapstiprina ASV medijos iepriekš izskanējušo informāciju, ka Sji pēc sarunām ar Putinu plāno runāt ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Ķīna piektdien vēlreiz aicinājusi Kijivu un Maskavu sākt miera sarunas, cik vien drīz iespējams.
Atstādina divas ar armijas pārtikas iepirkumu saistītas amatpersonas
No amata pienākumu pildīšanas uz laiku atstādinātas divas amatpersonas, kas saistītas ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra veikto armijas pārtikas iepirkumu.
Šādu rīkojumu izdevusi Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Tā ministre lēmusi pēc Aizsardzības ministrijas veiktās pirmās dienesta pārbaudes rezultātiem.
Vienlaikus pret abām uz laiku atstādinātajām amatpersonām sākta disciplinārā izmeklēšana.
Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļautas 35 Kremļa politiku atbalstošas personas
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") lēmis Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļaut 35 Kremļa politiku atbalstošus māksliniekus, žurnālistus, raidījumu vadītājus, blogerus un sabiedriskos darbiniekus.
"Atbalsts Kremļa režīma īstenotajām zvērībām nozīmē līdzatbildību par pastrādātajiem noziegumiem, tādēļ šādu personu ieceļošana Latvijā nav pieļaujama," norādīja Latvijas Ārlietu ministrijā.
Leģionāru piemiņas pasākums Lestenē pulcējis aptuveni 500 cilvēku
Leģionāru piemiņas pasākums Lestenes Brāļu kapos vakar pulcējis aptuveni 500 cilvēkus.
Šogad kapos bija sagatavota īpaša vieta, kur varēja nolikt ziedus, pieminot kritušos varoņus Ukrainā.
Lestenes Brāļu kapos ir pārapbedīti vairāk nekā 1000 kritušie leģionāri.
Memoriālajā sienā iegravēti vēl 18 000 kritušo vai bezvēsts pazudušo vārdi un uzvārdi.
