Žurnālistu asociācija aicina nesteigties ar Krimināllikuma pantu par viltus ziņu izplatīšanu

Nevajadzētu steigties ar atsevišķu Krimināllikuma pantu par nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu, jo izmaiņas kārtīgi jāizskaidro, lai izslēgtu iespēju šo normu interpretēt, uzskata Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga.

Saeimas Juridiskā komisija nākamnedēļ otrajā lasījumā sāks skatīt Tieslietu ministrijas piedāvātās izmaiņas Krimināllikumā. Tās paredzēs pat cietumsodu par apzinātu viltus ziņu publicēšanu, kas ir rupjš sabiedriskās kārtības traucējums. 

Žurnālistu asociācija aicina nesteigties ar Krimināllikuma pantu par viltus ziņu izplatīšanu
00:00 / 03:14
Lejuplādēt

Gan iepriekš atsevišķu viltus ziņu aktīvistu dēļ, gan arī kontekstā ar izplatītām ziņām pret Covid-19 vakcīnu efektivitāti garu diskusiju rezultātā tapušie Krimināllikuma grozījumi nepiedāvā principiāli neko jaunu. Tā uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Mērķis esot labākas uztveres nolūkā izdalīt atsevišķu normu "par nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu". Diskusija par to sākta jau pirms diviem gadiem.

"Patlaban Krimināllikumā ir vispārīga norma "Par huligānismu", kur nav neviena vārda par viltus ziņām.

Mēs toreiz diskutējām par Nika Endziņa viltus ziņām par jumta iebrukšanu tirdzniecības centrā. Diskusijās izsecināja, ka teorētiķi un praktiķi šo likuma normu saprot, bet svarīgi, lai ikviens cilvēks, kurš lasa likumu, skaidri redzētu, par ko ir paredzēta atbildība. Līdz ar to ir viegli atbildēt uz tiem jautājumiem, kad man, piemēram, vaicā: kā jūs konstatēsiet rupju sabiedriskā miera traucēšanu? Tāpat kā līdz šim! Vienīgi tagad ikviens, kurš paņems likumu, varēs to redzēt. Šī norma būs skaidrāka, saprotamāka," stāstīja Judins.

Viņš uzsvēra, ka normai nav nekāda sakara ar vārda brīvības un viedokļa ierobežošanu. Iegansts šādas likuma normas pielietošanai būtu tīši izplatīta sagrozīta ziņa un traucēts sabiedriskais miers. Valsts policijas pārstāve Antra Strazdiņa arī atgādināja, ka iepriekš ārpus panta par huligānismu izcelta arī viltus ziņošana par sprāgstvielām kādā objektā un būtu pareizi izcelt arī apzinātu viltus ziņu publicēšanu.

Taču, piemēram, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Gundars Daudze uzskata, ka šādiem grozījumiem nevajadzētu tapt priekšvēlēšanu laikā. „Jautājums, vai šis regulējums nevar tikt izmantots politiski. Kā zināms, pirms vēlēšanām vienmēr parādās visādi brīnumi [par politiķiem], un man liekas, ka tas var kļūt arī par risku demokrātijai,” sacīja Daudze.

Šaubas par to, vai šāds jauns likuma pants vienmēr tiks izmantots skaidri nolasāmā mērķa sasniegšanai, ir arī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklei, raidījuma "Nekā personīga" producentei Artai Ģigai. Viņasprāt, Covid-19 laikā nevajadzētu virzīt nekādus likumu grozījumus par tik būtiskām lietām kā vārda brīvība, izteiksmes brīvība, jo cilvēku uztvere šajā laikā ir mainīta. Ir saprotams piedāvāto Krimināllikuma grozījumu labais nodoms cīnīties ar viltus ziņu un portālu darbu, taču neizrunāts ir jautājums par jaunā likuma panta interpretāciju.

"Daudz mērķtiecīgāk būtu rakstīt nevis jaunus grozījumus kādam konkrētam gadījumam, bet ieguldīt darbu un līdzekļus, lai apmācītu policistus un tiesībsargus piemērot jau eksistējošās normas.

Žurnālistu pusē ļoti bieži saskaramies ar neizpratni un nezināšanu par to, kā strādā vārda brīvība, kas ir naida runa. Tā ir tāda tumšā zona, ko vajag padarīt gaišāku un tikai tad domāt par likumu grozījumiem, un darīt to sadarbībā ar žurnālistiem, ar sabiedrību," uzsvēra Ģiga.

Judins sola, ka rosinās skaidrojošu publikāciju žurnālā "Jurista Vārds" par piedāvāto likuma pantu, kā arī piedāvās vēl slīpēt tās tekstu laikā līdz pieņemšanai galīgajā lasījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt