„Protams, ir kaut kādas robežas, kur žurnālistika vairs nav vārda brīvība un kur sākas propaganda un necienīga attieksme pret to notikumu upuriem un tautu. Pirmais Baltijas kanāls to ir lieliski nodemonstrējis un licis pamatoti uzdot jautājumu, vai šis kanāls Baltijas valstīs tādā veidā ir nepieciešams, par ko ir jautājumi arī bez šī sižeta. Vai tas nav dīvains veidojums? Man tas šķiet dīvains," pauda „Latvijas Avīzes" žurnālists Māris Antonevičs.
Viņaprāt, lietuviešu reakcija uz šo rīcību bijusi atbilstoša. Arī Latvijā būtu nepieciešamas daudz asākas diskusijas par šo kanālu, un mediju uzraugam būtu laiks to saprast.
Savukārt Latvijas Televīzijas žurnālists Guntis Bojārs uzskata, ka lietuviešu reakcija bijusi „par šerpu", taču piebilda – kaimiņiem tas ir raksturīgi.
Man šķiet, ka tā ir perfekta Krievijas provokācija, uz kuru Lietuvas puse ir uzķērusies," pauda Bojārs.
„Filma ir propagandas augstākā pilotāža, kādu var atļauties krievi. Solis slēgt PBK Lietuvas filiāli bija neadekvāts, jo Krievijai tas dos instrumentu tālākai sarunai par preses brīvību, par ko vispār nav vērts diskutēt šajā sakarā," norādīja Bojārs. Pēc viņa domām, Lietuvai vajadzēja aizsūtīt Krievijai notu un nolikt visas pasaules priekšā faktus, kas šo filmu apgāž.
Arī Anita Daukšte no „Neatkarīgās Rīta Avīzes" piekrita: „Šis bija izcili aizskarošs propagandas piemērs."
„Es to uzskatu par bezkaunību, jo diez vai tie, kas strādā pie mums tajā kanālā, nezināja, kāds ir filmas saturs un kas no tā varētu izvērsties," raidījuma pārraidi vērtēja žurnālists Kārlis Streips (Latvijas Televīzija).
Jau vēstīts, ka PBK rādītais raidījums „Cilvēks un likums" Lietuvas sabiedrībā izraisījis sašutuma vilni. Raidījums 1991. gada janvāra asiņainos notikumus Viļņā interpretējis pretēji Baltijas valstīs pieņemtajam vēstures skatījumam. Šī iemesla dēļ viens no kabeļoperatoriem pārtraucis šo kanālu pārraidīt, pamatojot to ar skatītāju sūdzībām. Skandālā iesaistījušies arī Lietuvas politiķi un elektroniskos medijus uzraugošā padome.
