Panorāma

Zolitūdes lietu nodod tiesai

Panorāma

Uģis Magonis pamet Centrālcietumu – iemaksāti 400 000 eiro

Komisijas ziņojums politisko strīdu ēnā

Zolitūdes komisijā turpinās strīdi par atbildīgajiem - Kaimiņš iesaka uzvārdu svītrotājiem pašiem nolikt mandātu

Lemšana par Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu atlikta uz dažām nedēļām, jo komisijas vadītājs Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”) grib nodrošināt, lai no ziņojuma netiktu svītrota konkrētu amatpersonu politiskās un morālās atbildības pieminēšana. Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš  iesaka uzvārdu svītrotājiem pašiem nolikt mandātu.

 

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis lēmumu pirmdien, 12.oktobrī, atcelt sēdi par galaziņojuma apstiprināšanu pamatoja ar viņa rīcībā nonākušajām ziņām par vienošanos starp atsevišķām partijām – izslēgt no ziņojuma norādi uz politiski un morāli par traģēdiju atbildīgajiem.

Tikmēr komisijas loceklis Artuss Kaimiņš preses konferencē kaunināja divas lielākās Saeimas frakcijas, kas, viņa skatījumā, mēģina pasargāt ar tām saistītos cilvēkus no pieminēšanas ziņojumā: “Iedomājamies situāciju, kad tiek nosaukts tikai Artis Kamparas (“Vienotība”), Valdis Dombrovskis (“Vienotība”), Anrijs Matīss (“Vienotība”), Daniels Pavļuts, Juris Pūce (“Latvijas attīstībai”) – viss kārtībā, “Saskaņas” deputāti parakstīs. Vai arī ja tiek nosaukts tikai Inguss Vircavs un Nils Ušakovs (“Saskaņa”) – viss kārtībā, “Vienotības” deputāti parakstīs. Kauns “Saskaņai”, kauns “Vienotībai”.”

Jo sevišķi kritizēts tika komisijas sekretārs Ints Dālderis no „Vienotības,” kurš iesniedza priekšlikumu no galaziņojuma teksta izslēgt visas norādes uz konkrētu fizisku personu vainu un atbildību. Uz preses konferenci ierasties Dālderis atteicās, norādīja Balodis.

Dālderis gan oponē uzvārdu iekļaušanai ziņojumā – labi domātās parlamentārās izmeklēšanas darbs, kura sākotnējais mērķis bija atrast un novērst būvniecības sistēmas nepilnības, beidzies ar farsu un linča tiesu. “Sākotnēji visi vienojāmies komisijā, kamēr nav beigusies tiesa, kamēr nav pilnīgi skaidri visi notikušā apstākļi, konkrētas fiziskas personas vārdā neminēsim. Pēc tam parādās viens saraksts, otrs. Tad izrādās, ka garais saraksts vairs nav īsti labs, jātaisa īsāks. Tiesiskā valstī nosaukt kādu personu par vainīgu, atbildīgu var tikai tiesa. Un tas ir arī viss,” sacīja Dalderis.

Tikmēr Kaimiņš pauda, ka deputātiem, kas balsos par amatpersonu vārdu svītrošanu no Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojuma, pēc šādas rīcības būtu jānoliek savs mandāts, jo tādējādi viņi nepārstāvot sabiedrības intereses.

Vienīgais koalīcijas pārstāvis, kurš šobrīd ir apstiprinājis gatavību komisijas ziņojumu parakstīt, ir Kārlis Krēsliņš no Nacionālās apvienības: “Es kā karavīrs zinu, ka vienmēr komandieriem daudz tiesību, bet viņi arī uzņemas atbildību par savu padoto pieļautām kļūdām. Nākamais jautājums – mēs jau varam šeit komisijā rakstīt vai nerakstīt, Dombrovskis pats pateica, ka uzņemas politisku atbildību. Tas ir noticis fakts, tur nav ko diskutēt. Tāpat [bijušais] ekonomikas ministrs [Daniels Pavļuts] pateica, ka uzņemas. Jautājums ir par to, vai pieliekam vēl kādu klāt, vai arī uzskatām, ka tie divi ir pateikuši un viss.”

Vairāki citi komisijas deputāti, lai gan publiski nolieguši politisko spēku vienošanos izslēgt uzvārdus, gan atturas atklāt, vai balsotu par galaziņojumu, ja visi septiņi uzvārdi tajā paliktu. 

Komisijas vadītājs Ringolds Balodis apgalvo, ka amatpersonu pieminēšana ziņojumā esot būtiska. Viņš skaidroja, ka sākotnēji ziņojumā nebija ieceres minēt uzvārdus un cilvēki bijuši rezervēti pret parlamentārās komisijas darbu, taču situācija mainījusies jau pēc pirmo politiski atbildīgo nosaukšanas. Gala ziņojumu bez uzvārdiem deputāts nodēvēja “rumpis bez galvas”.

Zolitūdes komisijas un šāda ziņojuma iniciatore bija traģēdijā cietušo pārstāve Regīna Ločmele-Luņova, kas tobrīd bija arī Saeimas deputāte. Tagad viņa ar nožēlu secina - žonglēšana ar politiski un morāli atbildīgo uzvārdiem pierāda deputātu nenopietno attieksmi pret traģēdiju, turklāt novirza malā pašu galveno: “Jāmaina likumi, normatīvie akti, jāpilnveido sistēma, uzraudzības, būvniecības kvalitātes sistēma, kā arī civilās drošības sistēma valstī. Man ir šaubas – ja mēs nevaram apstiprināt gala ziņojumu, vai deputātiem izdosies panākt konkrētas izmaiņas konkrētos likumos.”

Tikmēr premjerministre Laimdota Straujuma no „Vienotības” pirmdien pauda, ka svarīgākais ir novērst Zolitūdes traģēdijas atkārtošanos, nevis strīdi par amatpersonu vārdiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā. 

Balsojums par ziņojumu varētu notikt pēc nedēļas vai pusotras - pēc tam, kad Reģionu apvienība būs konsultējusies ar Nacionālo apvienību un Zaļo un zemnieku savienību par nostāju uzvārdu jautājumā.

Jau ziņots, ka pirmdien, 12.oktobrī, bija plānots apstiprināt Saeimā sagatavoto Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas galaziņojumu, taču sēde atcelta.

Komisijas vadītāja Ringolda Baloža ("No sirds Latvijai") rīcībā esot nonākusi informācija par vairāku politisko spēku vienošanos panākt, lai no galaziņojuma teksta tiek izslēgti tā projektā pašlaik pieminēto septiņu politiķu un amatpersonu vārdi un uzvārdi.

Ringolds Balodis: Zolitūdes traģēdijas gala ziņojuma likteni lielā mērā izšķirs ZZS

    "Ja komisijas vairākums nenobalso, tad ziņojums neaiziet. Tas gulsies uz "Vienotības", uz "Saskaņas" un arī tiem, kas viņiem pieslēgsies, pleciem. (..) Te lielā mērā ir atkarīgs, kā rīkosies "Saskaņa" - vai viņi galīgo redakciju spēs akceptēt, kurā ir Nils Ušakovs. Bet vēl svarīgāk ir, kā rīkosies "zaļie zemnieki", kuru cilvēki šajā sarakstā nav un lielā mērā viņi varētu izšķirt gala ziņojuma likteni," teica Balodis.

    Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, sabrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, zem tā dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti