Pēc viņa teiktā, Latvijā cilvēkiem netiek nodrošināta iespēja nopelnīt pietiekami daudz līdzekļu, lai viņi šeit varētu normāli dzīvot. Tas savukārt noved pie cilvēku aizbraukšanas jeb emigrācijas. Tādējādi Latvija ir zaudējusi daudz vairāk dzīvā spēka nekā Otrā pasaules kara laikā.
" (..) Tas ir mūsu pašu ekonomisko procesu nepareizas vadīšanas rezultāts, un tiem politiķiem, kas ir pie varas, par to būtu atbildība jāuzņemas, nevis jāstāsta, cik nu mēs tagad sekmīgi attīstāmies," sprieda zinātnieks.
Pēc viņa teiktā, no 2023. gada Latvijā dramatiski saruks vai vispār izbeigsies Eiropas Savienības finansiālais atbalsts, un līdz tam Latvijai ar šo atbalstu vajadzēja nostiprināt savu ekonomiku, padarot to konkurētspējīgu. Taču šajā virzienā pašlaik netiek strādāts, uzskata Kalviņš.
Kalviņš sacīja, ka zinātnieki daudzas reizes ir norādījuši, kas Latvijai būtu jādara, lai tā kļūtu par attīstītu valsti.
"Nekas no tā netiek ņemts vērā. Pirmais, kas cilvēkam ir vajadzīgs, ir augsta līmeņa izglītība. Nevis vispār augsta līmeņa izglītība, bet pirmām kārtām ar ražošanu saistītās specialitātes. Tie ir inženieri, speciālisti, kas nodarbojas ar augsto tehnoloģiju izstrādi," sacīja Kalviņš.
Pēc viņa teiktā, Latvija nevar stāvēt pretim pasaulē notiekošajiem procesiem – robotizācijai un digitalizācijai, kas izskaudīs ļoti daudz darbavietu. "Būs pieprasījums pēc speciālistiem, kas saistīti ar ražošanu - cilvēkiem, kas spēj saprast, kas tam lācītim vēderā," teica Kalviņš.
Viņš atzīmēja: ja attiecīgus speciālistu Latvijā negatavos, tad būs otra iespēja – piesaistīt attiecīgus speciālistus no citām zemēm. Jau tagad darba devēji ceļ trauksmi par speciālistu trūkumu.
Zinātnieks atzina, ka tagad Latvijas izglītības sistēma atgriežas pie eksaktajām zinībām skolās, taču problēma esot ar mācībspēkiem - skolotājiem, kas varētu pasniegt fiziku, ķīmiju, matemātiku, ko ilgus gadus skolās varēja nemācīt.
Taču Latvijai ir iespēja atgriezt vismaz daļu no "zudušās paaudzes", kas vidusskolā nemācījās eksaktos un dabaszinības priekšmetus. Proti, Latvijas augstskolās var organizēt kursus, kur gada laikā būtu iespējams apgūt vidusskolas kursu eksaktajos priekšmetos - fiziku, ķīmiju, bioloģiju un matemātiku.
"Lai šie cilvēki – vienalga, vai viņi tikko beiguši vidusskolu, vai ir izmācījušies par juristiem un redz, ka viņiem nav ko darīt šajā nozarē un grib iemācīties, ar ko var naudiņu nopelnīt un sevi un ģimeni pabarot (..), lai viņi varētu iemācīties vidusskolas kursu," sacīja Kalviņš.
Viņš piebilda, ka studentu skaits augstskolās samazinās un arī atbrīvojas mācībspēku korpuss, ko varētu piesaistīt šadās apmācībās. Paralēli vajadzētu gatavot skolotājus eksakto zinību pasniegšanai skolās.