Šī gada sakumā ceļu kosmosā beidzot sākuši pirmie Lietuviešu nanopavadoņi, nesējraķetei startējot no Volopa salas ASV austrumu piekrastē. Pavadonis "LitSat-1" pārbaudīs jaunus principus mazo pavadoņu orientācijai telpā, bet otrs pavadonis "LituanicaSAT-1" analizēs Saules aktivitāti un Zemes magnētisko lauku, kā arī izmēģinās lietuviešu radītās tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kura savu satelītu ''Venta 1'' orbītā nav palaidusi.
Astronoms Ilgonis Vilks atzīst, ka nu jau satelīta projekts ''Venta 1'' ir valstiski svarīgs: „Situācija ir tāda, ka tas suns ir pārkāpts, bet aste palikusi un izrādījusies gana gara. Un tas ir nelāgi. Līdz šim to varēja traktēt kā studentu projektu, kurā studenti guva ļoti labu pieredzi Latvijai netipiskajās kosmiskajās tehnoloģijās ar iestrādi, ka viņi šādus pavadoņus varētu veidot arī turpmāk.”
Šobrīd tas vairāk sāk izskatīties pēc valsts prestiža jautājuma, jo abas pārējās Baltijas valstis, uz kurām mēs daudz orientējamies, ir aizsteigušās mums priekšā. Lai to asti pārkāptu, acīmredzot bija vajadzīgs lielāks atbalsts no valsts puses,” saka astronoms.
Vilks arī norāda, ka kopš satelīts ir gatavs, pagājis jau ilgāks laiks un valstij vajadzēja atrast tos līdzekļus palaišanai. Kopumā vērtējot kosmosa pētniecības jomu Latvijā, tā nav kādā veidā atpalikusi no kaimiņvalstīm tikai nepalaistā satelīta dēļ, uzskata Vilks. Arī daļēji valsts atbalstītā paša satelīta „Venta 1” būvniecība pētniekiem studentiem devusi pieredzi un zināšanas.
Taču kosmosa pētniecības attīstību Latvijā kavē arī tas, ka valsts pērn neatrada līdzekļus, aptuveni miljonu latu, ko iemaksāt kā dalībmaksu Eiropas Kosmosa aģentūrā.
„Tāda ir šī brīža situācija. Astronomija zinātnisko pētījumu ziņā ir fundamentālā zinātne. Tas nozīmē, ka tie labumi ir vēl grūtāk kā citās nozarēs industrializējami jeb uzreiz pielietojami rūpniecībā. Taču tā ir pasaules izziņa, izpēte, bez kuras neviena attīstīta valsts it kā nevarētu iztikt, bet tas atbalsts astronomijas institūtam pēdējos gados ir samazinājies no valsts puses - gan bāzes finansējums, gan infrastruktūras uzturēšanai. Līdz ar to institūts samazinājies līdz tādam kā minimālam kodolam. Intelektuālais kodols un zināšanas vēl ir, bet cilvēki jaunāki nepaliek un ir nepieciešams pieredzi nodot jaunākajai paaudzei, bet šis process ir krietni apdraudēts,” skaidro Vilks.
Baltijas valstu vidū Igaunija savu satelītu „Estcube 1” kosmosā palaidusi pirmā jau pērn pavasarī no franču Gviānas tieši ar Eiropas Kosmosa aģentūras raķeti „Vega”. Projekts bijis izcils mācību līdzeklis dažādās zinātnes, tehnoloģiju un matemātikas disciplīnās. Sagaidāms, ka apmācītie speciālisti veidos vidi satelīttehnoloģiju attīstībai arī turpmāk. Pie šī projekta darbojas arī desmit latvieši, no kuriem daļa studē Tartu universitātē doktorantūrā.
Viens no projektā iesaistītajiem ir Andris Slavinskis, kurš vadīja satelīta orientācijas noteikšanas un kontroles sistēmas izstrādi. Viņš atzīst, ka arī Igaunijas ceļš līdz satelīta palaišanai nav bijis īss: „Tas ir pirmais satelīts, kurš testē elektrisko saules vēju. Un ja mums izdosies veikt eksperimentu, tas būs liels solis tehnoloģijā, kas cerams ļaus pēc kādiem 15 gadiem ātri pārvietoties Saules sistēmā. Jau kopš projekta sākuma 2008.gadā tika meklēti varianti, kā to satelītu palaist, un mums milzīga palīdzība bija no Eiropas Kosmosa aģentūras, ka viņi deva mums iespēju tikt uz viņu raķetes un palaist satelītu. Tas bija pateicoties tieši tam, ka Igaunija ir sadarbības valsts, un domāju - arī Latvija no sadarbības varētu iegūt,” saka Slavinskis.
Arī Slavinskis norāda, ka satelīta „Venta 1” palaišana ir valstiski būtiska un svarīga studentiem, kas pēc tam varēs apgūt zemes stacijas resursus Ventspils augstskolā. Turklāt valsts, kas izgājusi pilnu ciklu no satelīta izveides līdz veiksmīgai tā palaišanai orbītā, tiek vairāk novērtēta kā starptautisks spēlētājs nozarē.
Astronomija Latvijā ir ar pamatīgām tradīcijām kopš 50. gadiem, skaidro Latvijas Universitātes astronomijas institūta pētnieks Kalvis Salmiņš. Institūtam ir observatorija Baldonē un Botāniskā dārza teritorijā, kur darbojas arī studenti. Ēkas un telpas šeit ir ļoti novecojušas - jaunās iekārtas atrodas kompaktos 80.gados būvētos koka namiņos.
Nekas nav tik ilgstošs kā pagaidu būve, smejas pētnieks. Infrastruktūras stāvoklis astronomijas institūtā atspoguļo arī šajā zinātnes jomā neadekvāto finansējumu.
Tomēr Salmiņš stāsta, kas ekspertus notur šajā vidē Latvijā: „Es pat teiktu, ka notur praktiskas lietas. Mēs šeit strādājam ar tehniku - te ir informācijas tehnoloģija, elektronika, lāzeri. Faktiski ļoti plašs darba lauks, un tas ir izaicinājums, jo tas nebūt nav vienkārši, panākt, lai visa šī te sistēma strādātu. No otras puses, par spīti tam sliktajam finansējumam saglābt visu, kas šeit ir.”
Tomēr te gadu desmitiem vairākas paaudzes ieguldījušas darbu un laist to pazušanā kaut kā neliekas, ka būtu gudri darīts,” saka Salmiņš.
Vēl 90. gados Latvija kosmosa izpētē bijusi labākās pozīcijās nekā kaimiņvalstis.
Nupat publiskotais zinātnisko institūtu starptautiskais vērtējums astronomijas institūtu novērtējis kā labu vietējā līmeņa spēlētāju. Paši pētnieki norāda, ka jau iepriekš ir apvienojuši spēkus arī ar citiem institūtiem, radot projektu „Fotonika”, kas institūtam palīdzējis kļūt spēcīgākam, taču arī bez valsts atbalsta.
Starptautiskajā zinātnes centru izvērtējumā, Ventspils radioastranomijas centrs iekļuvis starp labākajiem 15, bet universitātes astronomijas institūts ieguvis augstu rādītāju tieši attīstības potenciāla sadaļā. Taču arī šī joma no valsts saņem aptuveni 10% no nepieciešamā, lēš pētnieki.
