Vēl nesen Latvijas austrumu pierobežā lielas galvassāpes vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldībām sagādāja kravas automašīnu rinda, kas, gaidot robežšķērsošanu, sniedzās pat 30 un vairāk kilometrus. Tagad nesen izbūvētais triju joslu starptautiskās maģistrāles Rīga – Maskava posms no Ludzas līdz Zilupei ir patukšs.
Nelielajā Zilupes novadā dzīvo aptuveni 3000 iedzīvotāju, un gada budžets novadā, kuru veido trīs pagasti, sasniedz nepilnus trīs miljonus eiro.
Lai arī Zilupes novadu šķērso gan starptautiskā automaģistrāle, gan dzelzceļa līnija Rīga-Maskava, novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens no tā lielu ieguvumu nesaskata.
“Kā vienu no pozitīvākajiem momentiem varu minēt vien to, ka cilvēkiem ir darbs, - mūsu iedzīvotājiem tas ir saistīts ar robežas apkalpošanu. Robežsardzē, muitā strādā daudz mūsu novada cilvēku. Taču kaut kādu citu labumu nav. Mēs neesam nekāds īpašs reģions, mums nav nekāda īpaša statusa,” saka Vaļdens.
Novadā dzīvojošie jaunieši pēc pamatskolas un vidusskolas izglītības iegūšanas Zilupi lielākoties atstāj tieši darbavietu trūkuma dēļ. Tajā pašā laikā Vaļdens atzīst - par spīti lielajam bezdarbam atrast kvalificētus un atbildīgus darbiniekus novadā kļūs aizvien sarežģītāk.
Vēl sarežģītāk pierobežas novadā ir ar valsts valodas zināšanām. Latvijas Radio satiktie un uzrunātie zilupieši lielākoties runā krieviski. Arī nacionālais sastāvs liecina – Zilupes novadā latviešu ir vien ceturtā daļa.
Aizvadītajā gadā ar saziņu valsts valodā problēmas bijušas arī Zilupes mēram, Latgales partiju pārstāvošajam Oļegam Agafonovam. Vietējos iedzīvotājus šis fakts gan nemulsina.
“Viņš tik daudz darījis pilsētas labā. Viņš nokārtoja to eksāmenu, viņš runā valsts valodā. Lieciet viņu mierā! Jūs pēc darbiem vērtējiet, kas ir visu cilvēku labā izdarīts,” saka sastaptie vietējie.
“Viņa pienākums ir runāt valsts valodā, taču mūsu pusē dzīvo pārsvarā krievvalodīgie cilvēki. Mēs vairāk runājam krieviski, latviešu valodu dzirdam reti. ”
Lai arī Oļegs Agafonovs Zilupes mēra krēslā sēž jau 12 gadus, problēmas ar valsts valodu presē plašāk sāka parādīties vien pirms trīs gadiem, kad viņš “Saskaņas centru” nomainīja pret Latgales partiju. Gan mediji, gan Valsts valodas centrs asi reaģēja uz it kā paša Agafonova sniegto telefoninterviju Latvijas Televīzijas raidījumam “Panorāma,” kad izrādījās, ka mēra vārdā ir runājis viņa vietnieks.
Valsts valodas centrs ķērās pie Zilupes novada domes priekšsēdētāja Oļega Agafonova valsts valodas zināšanu pārbaudes. Pašvaldībai nācās arī paskaidrot, kāpēc pretēji likumā noteiktajam, internetā nav pieejami domes sēžu audioieraksti.
Šobrīd, kā apliecina Valsts valodas centra pārstāve Sarmīte Pāvulēna, pretenziju pret Zilupes mēru vairāk nav.
“Oļegs Agafonovs Valsts valodas centra redzeslokā nonāca pēc fiziskas personas iesnieguma, patiesībā bija vairāki iesniegumi. Un Valsts valodas centrs devās pārbaudē, vai valsts valodas lietojums atbilst normatīvo aktu prasībām, proti, vai Agafonova kungs lieto valodu augstākā līmenī. Centra amatpersonas veica pārbaudi un konstatēja, ka Agafonovs nelieto valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā līmenī. Līdz ar to viņš tika saukts pie administratīvās atbildības. Mēs devām sešus mēnešus laika uzlabot mēram valsts valodas lietojumu un veicām atkārtoti pārbaudi. Šā gada 14. martā konstatējām, ka Agafonova kungs ir iemācījies valsts valodu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā,” stāsta Pāvulēna.
Lai arī Zilupes novada mājaslapa jaunumu publicēšanā ir visai skopa, tomēr šobrīd tajā ir atrodamas arī domes sēžu audio versijas, lai gan pats Agafonovs tajās izsakās visai lakoniski.
Tomēr ar pašu Oļegu Agafonovu Latvijas Radio kārtējo reizi aprunāties neizdevās. Mērs, pēc viņa vārdiem, steidzās uz pasākumu un aizbildinājās ar aizņemtību.
“Nē, man nav laika šodien. Ja jums ir kādi jautājumi, lūdzu rakstiski uz Zilupes elektronisko pastu. Es atbildēšu. Paldies,” atbild Agafonovs.
Lai arī Zilupes novada vārds pēdējā laikā plašāku rezonansi ieguvis tieši ar iepriekš minēto valsts valodas jautājumu, tieši šajā novadā uzrunātie iedzīvotāji visai maz kritizē tiem sniegtos pakalpojumus. Tā, piemēram, apkures tarifs šeit ir viens no zemākajiem Latgalē un nav mainījies jau astoņus gadus. Zilupiete Nataļja par divistabu dzīvokļa apkuri mēnesī maksā vien 29 eiro.
Savukārt Zilupes pilsētai blakus esošā Lauderu ciema nelielā veikaliņa pārdevēja Marina ne bez gandarījuma norāda uz izremontēto Tautas namu.
Mazajā ciematā noasfaltētas arī visas ielas, tomēr lauku ceļi Zilupes novadā, tāpat kā daudzviet citur, joprojām rudeņos un pavasaros vietējiem iedzīvotājiem sagādā daudz problēmu.
Lai arī pagaidām nav zināms, vai līdzšinējais Zilupes mērs Oļegs Agafonovs arī šoreiz kandidēs pašvaldību vēlēšanās, iepriekš presē viņš izteicies, ka plānojot startēt no tā dēvēto latvisko partiju apvienotā saraksta. Paši uzrunātie zilupieši krasas pārmaiņas domes vadībā šobrīd neprognozē.
