Tuvojoties 1. jūlijam, daudzas pašvaldības jau iztērējušas no 500 - 3000 eiro aparatūrai, lai nodrošinātu domes sēžu audioierakstu, tomēr vairums Zemgales un Pierīgas pašvaldību vadītāju atviegloti uzelpoja, saņemot ziņu, ka Saeima pieņēmusi lēmumu uz gadu atcelt šo prasību.
„Tas ir tāds pilnīgi bezjēdzīgs pasākums. Un, ja kāds uzskata, ka domēs strādā ļoti negodīgi cilvēki, tad tam es nepiekrītu, un, ja mēs tādi arī būtu, tad ir simt un viens veids, kā to izdarīt bez šīs audioierakstu sistēmas,” tiešs ir Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.
Līdzīgu uzskatu pauž arī Bauskas, Dobeles, Auces, Rundāles un citu novadu vadītāji, kā galveno argumentu minot personu datu aizsardzības likuma ievērošanu. Turklāt domes sēžu protokoli ir pieejami visiem.
Tomēr uzrunātie ļaudis ir pretējās domās. „Es domāju, ka vajadzīgs, jo kādreiz protokolējot pārrakstās,” uzsver Engures novada iedzīvotājs Arnis.
Viņam piekrīt tukumnieks Oskars. „Jā, lai visi zinātu, ko viņi tur runā un dara. Es domāju, ka jā, tā ir laba lieta."
Kā apliecinājums tam, ka iedzīvotājiem vietējo politiķu darbošanās nemaz nav tik vienaldzīga, ir Tukuma novads, kur divu gadu laikā kopš domes sēdes tiek filmētas, tiešraidē tās dažkārt skatoties pat vairāki simti iedzīvotāju, bet arhīvā unikālo skatījumu skaits tuvojas 36 000. Tomēr arī Tukuma novada priekšsēdis uzskata, ka to nevajadzētu noteikt ar likumu.
Man bail, ka, ieliekot dažādu likumu un normatīvo aktu rāmjos, šī publiskā pieejamība domes sēdēm paliks grūti realizējama un paliks dārga, bet pašlaik katra pašvaldība risina, kā viņa redz, un es domāju, tas ir visnormālākais risinājums,” norāda Tukuma mērs Juris Šulcs.
Tukumnieki atraduši arī veiksmīgu risinājumu, kā nepārkāpt datu aizsardzības likumu.
