Pagājušajā nedēļā uzkritušais sniegs vēl nav paspējis nokust, bet meteoroloģijas centrs jau atkal izplatījis oranžo brīdinājumu par stipru snigšanu valsts austrumu un centrālajā daļā. Visvairāk rūpju tas rada māju īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kuriem jārūpējas par to, lai sniegs nesakrātos uz jumtiem, neapdraudētu garāmgājējus un arī pašus jumtus.
"Ļoti slikta situācija. Man arī nav tas sniega aizturētājs. Bleķa jumts, un kā paliek siltāks, tā nāk sniegs lejā. Tas jālikvidē, jātur tas bleķa aizsargs, lai sniegs neskrien ārā. Pagaidām paļaujamies tikai uz dabu, domājām, ka varbūt nebūs tā sniega, bet tā problēma ir jārisina," stāstīja mājas īpašniece Edīte Krūmiņa.
Par daudzdzīvokļu māju jumtu tīrību jārūpējas namu apsaimniekotājiem. Tiesa gan, ja dzīvokļu īpašnieki par to vienojušies un deleģējuši šādus darbus veikt un ja mājai ir finansējums.
"Ja mājai ir pieejami finanšu līdzekļi, mēs uzreiz šos darbus veicam, ja nav, tad mēs norobežojam šīs teritorijas, lai krītošais sniegs vai lāstekas nenodarītu kādu ļaunumu," pastāstīja Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Viņš piebilda, ka sniegu notīra arī bez mājas īpašnieka finansējuma, ja tas apdraud drošību.
Brīdinājuma lentas, kas nereti potenciāli bīstamo vietu liek gājējam apiet pa ielas braucamo daļu, redzamas daudzviet un teju visās pašvaldībās. Tomēr ne vienmēr tas liecinot par paviršu attieksmi vai finanšu trūkumu.
Ozolniekos pastāstīja, ka tīra saviem spēkiem, bet pacēlāju nomā. Tas esot apgrūtinoši, ja visiem vienlaicīgi pacēlājs vajadzīgs.
Jumtu un ietvju tīrību uzrauga pašvaldības policija.
Pagājušajā nedēļā visdziļākais sniegs uzsniga Tukuma pusē, bet, kā skaidro pašvaldības policijā, administratīvie protokoli neesot sastādīti.
"Katrā gadījumā darbs ir veikts, ir runāts ar īpašniekiem, bet patreiz primāri mums tomēr ir cīņa ar Covid-19. Mēs esam arī daudz kur iesaistīti, un mums neatliek laika pārējām lietvedībām," norādīja policijas priekšnieks Armands Hohfelds.
Par savlaicīgi nenotīrītām ietvēm un jumtiem normatīvie akti paredz arī sodu, kura apmēru nosaka pašvaldību saistošie noteikumi. Fiziskām personām tas var būt līdz vairākiem simtiem eiro, bet juridiskām pat vairāk nekā tūkstoš eiro.
