Dienas ziņas

Bauskā nodod ekspluatācijā nepabeigtu ielu

Dienas ziņas

Liepājā ārsti glābj kāju

Uzņēmēji diskutē par teritoriālo reformu

Zemgalē piedāvā reģionu lēmējinstitūcijas novadu reformas vietā

Latvijā norisinās diskusijas par veiksmīgāko modeli reģionālajai reformai, lai tiktu apvienotas gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju intereses. Zemgales pirmajā diskusijā izskanējis priekšlikums veidot reģionu lēmējinstitūcijas uz plānošanas reģionu pamata, nevis jaunu novadu reformu.

Pretēji gaidītajam, 2008. gadā veiktā teritoriālā reforma nav mazinājusi iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem, ne arī izlīdzinājusi uzņēmējdarbības attīstību. Lielajās pilsētās un centros, kur uzņēmējdarbība attīstās, pašvaldību budžetiem tas radījis lielu papildu slogu sociālo jautājumu risināšanā. Šāds piemērs ir arī Jelgava.

"Valsts runā par kaut kādu palīdzību, bet šī palīdzība pamatā ir kredīti. Tātad uz dzīvojamo fondu pašvaldībai jāņem kredīti. Otra sociālā problēma ir bērnudārzi," uzsvēra Jelgavas domes priekšsēdētāja padomnieks uzņēmējdarbības jautājumos Pēteris Salkazanovs.

Mazās pašvaldības uzskata, ka šādu problēmu nebūtu, ja lielākā uzmanība jau daudzus gadus netiktu veltīta tikai lielajām pilsētām un attīstības centriem. Lai vienlīdz attīstītu visus novadus, nav vajadzīga teritoriālā reforma. Ir jāveido reģionu lēmējinstitūcijas.

"Plānošanas reģions varētu būt tas pakāpiens, no kura varētu sākt, jo viņš jau ir izveidots.Tālāk to varētu piepildīt ar konkrētu reālu saturu, ko var plānot, gan runājot par veselības aprūpes pieejamību, gan izglītību, profesionālo izglītību," skaidroja Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Lauku uzņēmējiem gan esot diezgan mazsvarīgi, cik novados sadalīta Latvija un kur tiek pieņemti svarīgākie lēmumi, ja vien cilvēkiem ir pieejami pakalpojumi un ir sakārtoti ceļi.

"Protams, ka mēs redzam, ka lielie novadi ir stiprāki, spējīgāki piesaistīt dažādu fondu finansējumu un sakārtot mums šo svarīgo infrastruktūru. Līdz ar to mēs noteikti neesam pret reģionālo reformu un novadu apvienošanu, bet mums ir svarīgi, lai tas notiktu  arī saskaņā ar vietējiem iedzīvotājiem," teica biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja-Burmistre. 

Diskusijas aizsācēji - Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir pārliecināti, ka dubultot valsts budžetu var četros līdz piecos gados. Tam gan nepieciešama  politiķu vēlme mainīt iesūnojušo sistēmu.

"Tā mūsu tēze ir tāda, ka pašvaldību ienākumiem lielā mērā ir jābūt atkarīgiem no tā, cik uzņēmumu ir pašvaldībā. Teiksim tā,  biznesa daļai ir jāpaliek pašvaldībā, lai katra pašvaldība būtu ieinteresēta noturēt esošos uzņēmumus un piesaistīt jaunus, un tas izmainītu arī attieksmi," skaidroja LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Ceturtdien, 10.janvārī, diskusiju ciklu par veiksmīgāko modeli reģionālajai reformai sāka Bauskā. Jau piektdien diskusija par teritoriālo reformu notiks Jēkabpilī, bet fināldiskusija, pēc kuras jaunajai valdībai tiks iesniegti priekšlikumi, notiks martā Jelgavā.

Diskusijas par vēl vienu reformu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sāka jau 2016. gadā. Pagājušajā gadā bija sagatavots arī lēmumprojekts par sadarbības teritoriju veidošanu, tomēr tas neguva atbalstu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti